Vineta Trimalniece "Piepildīts"

Vai ir kāds, kas vēl nav paslavējis Vinetas Trimalnieces debiju literatūrā? Arī es paslavēšu. Jaunā autore sevi piesaka ar stāstu krājumu "Piepildīts". Vineta Trimalniece klusi klusītiņām lasītāju aiz rokas ieved 12 pansionāta istabiņās pie to iemītniekiem, kā arī ieskicē par vecumu, bērēm un sanitāres skatījumu uz šo vientuļo un slimo cilvēku vidi. Nē, patiesībā pansionātos nedzīvo tikai bēdīgi vientuļie un pamestie sirmgalvji, aprūpes namos dzīvo arī jauni cilvēki, kuri nespēj parūpēties par sevi paši un nespēj vairs arī viņu radinieki, dzīvo arī simpātiski pensionāri, kuri tur vēlas būt paši. Šī nav tikai asaru lejamā un kamolus kaklā rijamā grāmata, šis ir krājums par dažādību arī šķietami vienādajā dzīves nogalē un galā.

Latviešu literatūrā īso stāstu žanrs pēdējā laikā ļoti populārs. Un man tas patīk. Ar stāstiem es varu vienā vakarā ielekt vienā noskaņā, iziet cauri autora radītajai pasaulei, un jau nākamajā dienā kost cita autora iztēles auglī.

Lalita Muižniece "Pēdas. Melita Rīgā"

" - Vai tu domā, ka tu varētu te palikt? - pēkšņi vaicāja Karga.

Ko tu vēl prasi, Melitai gribējās teikt. Esmu taču jau palikusi. Ēnā uz asfalta. Smiltīs pie upes. Tavā istabā zem, zvaigznēm un saulēm. Visās ielās. Uz tilta. Un dažos cilvēkos arī. Kā tad es varētu aiziet.

Bet viņa teica: - Nē, es nedomāju. Ka varētu izdzīvot.

Melita neskatījās Kargas sejā.

- Tas ir labi,, ka tu to apzinies, - Karga teica pēc brīža. - Tu nevarētu. Jūs neviens nevarētu. Jūs noietu dibenā pirmajā nedēļā.

- Kodols jums ir, - viņš turpināja, - Labs, vesels! Bet čaulas, tās trīsdesmit gadus audzētās čaulas jums nav. Ar visu to reizēm ir grūti. Bet bez tās neiespējami. /118. - 119. lpp./

Par Lalitas Muižnieces grāmatas izdošanu pirmo reizi dzirdēju radio raidījumā. Tobrīd izdevēja "Apgāds Mansards" mājas lapā nekādas informācijas par to vēl nebija un apņēmos gaidīt. Šis ir gadījums, kad vislabākā reklāma ir paša autora un izdevēja stāstījums par topošo darbu, tas ir personisks aicinājums lasītājam gaidīt un ķerties klāt. 

Es biju pārsteigta saņemt plauksta izmēra mīksto vāku sējumiņu, jo šķita, ka temats taču ir tik apjomīgs, ka mazā lappušu daudzumā ne aptaustāms. Proti, pavisam nelielā apjoma grāmatiņā ir divi stāsti vai divi dzīves posmi. Lalita Muižniece stāsta par Rīgu 1941.-1945. gadā un it kā to pašu, bet citādo Rīgu 1974. gadā. Vienā grāmatas daļā galvenais vēstītājs ir vēl mazs bērns. Otrā darba daļā Rīga jau tiek skatīta pieauguša cilvēka nobriedušām acīm, zināšanām prātā. Tā varētu būt tā pati pilsēta, bet ir pavisam atšķirīga. 

Aleksandrs Štefensmeijers "Līzelotei nenāk miegs"

Govij Līzelotei nenāk miegs kaut visi pārējie lauku sētā jau guļ. Viņa meklē savu miegu, traucējot gulēt citiem. Blakus saimniecei gultā par šauru un vispār gulta govi nespēj izturēt, pastnieks nakts vidū zvana uzmodināts ir apmulsis, cūkām prātā iesēts nemiers, bet kaza un ponijs padodas bailēm, savukārt vistu kūts vispār ir pagalam. Kuram gan nav zināma šī problēma ar miera atrašanu pirms miega? Ikkatram noteikti tā kaut reizi gadījies. 

Pie dažādiem izdevējiem latviešu valodā izdotas vairākas vācu rakstnieka Aleksandra Štefensmeijera  (Alexander Steffensmeier) grāmatiņas par govi Līzeloti. Jaunākās divas par to, kā Līzelote negribēja mazgāties un kā viņai nenāca miegs, meklējamas Latvijas Mediju klāstā.  Papētījusi, kas ir tas, ko turu rokās - izrādās, ka citās valstīs un arī paša autora dzimtenē Līzelote ir ļoti veiksmīgs biznesa projekts. 

Metjū Volkers "Kāpēc mēs guļam?"

Neirozinātnes un psiholoģijas profesors, zinātnieks Metjū Volkers sevi sauc par miega fanu. Grāmatas "Kāpēc mēs guļam?" ievadā viņš pat norāda, ka lasītāja iemigšanu pie savas grāmatas lasīšanas uzskatīs par komplimentu nevis ar aizvainojumu. Un gulēju pie šīs grāmatas un ar to rokās es patiesi daudz. Katru reizi, kad paņēmu grāmatu rokās, izlasīju pārdesmit lapas un viss, nespēju noturēt acis vaļā. Populārzinātniskā grāmatā, kas citur pasaulē ir labi pārdota, Metjū Volkers kaislīgi aizstāv miegu, tā nepieciešamību cilvēkam, izklāsta par miega izcelsmi, traucējumiem un pētījumiem šajā jomā. Kā jau populārzinātniskai grāmatai tas piedienas, daudz balstīts ne tikai paša Volkera pētījumos, bet arī ar atsaucēm uz citiem pētījumiem.

Par to, ka miegs ir svarīgs, man šaubu nebija. Par kvalitatīva un pilnvērtīga miega svarīgumu man arī šaubu nebija, jo esmu pastarpināti saskārusies ar miega apnoju un zinu, ka Latvijā ir pat miega kabinets miega traucējumu diagnosticēšanai. Taču nenāk par skādi palasīt, kāpēc tieši miegs ir svarīgs un kas notiek ar cilvēku miegā, ja trešdaļu diennakts (attiecīgi arī mūža) mums ideālā gadījumā būtu jāpavada guļot.

Džons Ērvings "Sidra nama likumi"

"Būt noderīgam [..] tikai tam jau cilvēks vispār piedzimst."

Cīnoties ar miegu, ko regulāri piesauca cita grāmata, nolēmu, ka laiks "atšķaidīt" lasāmo materiālu un paņēmu plauktā Džona Ērvinga "Sidra nama likumi". Plauktā grāmata bija pavadījusi nepieklājīgi ilgu laiku, jo ir palienēta grāmatu klubā. Kauns bija papildu dzinulis beidzot saņemties arī šai biezajai grāmatai. Neko īsti nebiju gaidījusi no grāmatas, vien atcerējos, ka tajā bija kaut kas par bāreņu namu un tā ikdienu. Tāpēc varēju ļauties virzienam, kurā grāmata nesa, bez jebkādiem gaidu radītiem šķēršļiem. Grāmata ir ļoti lēna un pirmās ap 150 lappuses es vispār mēģināju saprast, vai tik gauss ritums man šobrīd ir pa prātam. Kad biju saradusi ar to lēnumu, pacietīgi virzījos tekstā tālāk lapu pa lapai. Proti, šajā grāmatā nebija straujas "kalnā lejā" attīstības un lasītājam jāpiemīt zināmai pacietībai vai rāmumam. Ja tas šobrīd nav lasītāja garam atbilstoši, tad "Sidra nama likumi" šķitīs viens kaitinošs gabals. Taču visādi citādi man šķita ļoti atbilstoša grāmata rudenim, kad ik dienu redzi, kā vakaros tumsa pienāk arvien ātrāk.

Konrāds Meisons un Kolins Kings "Izzini lietu darbību!"

Dažādas enciklopēdijas zināmā mērā ir mana vājība, no kuras, ceru, labumu gūst arī mans bērns.
Grāmatas ar paslēptu papildus informāciju aiz dažādiem atveramiem lodziņiem patīk mums abiem. Jau rakstīju par aizraujošu klimatu un laikapstākļus paskaidrojošu grāmatu. Ilustrāciju stilistikā Konrāda Meisona un Kolina Kinga grāmata "Izzini lietu darbību!" par dažādiem mehānismiem atgādina šo laikapstākļu grāmatu. Apskatot šīs grāmatas internetā oriģinālvalodā, redzams, ka tās nudien ir no vienas sērijas, kas saucas "See inside". 

Latviešu valodā vienots sērijas nosaukums sākas ar vārdu "Izzini" un atordu izdevēja mājas lapā vēl arī grāmatu par ķermeni un planētu Zeme. Izrādās, ka angļu valodā lietu būtību var izzināt ar vairāk nekā 60 atveramiem lodziņiem, kamēr latviešu valodas izdevumam ir vairāk nekā 90 atveramu lodziņu. Nezinu, kāpēc tā., bet interesanti tas ir. Precīzi neskaitīju, vai ir 90, bet noteikti ir daudz. Starp citu, arī klimata grāmatai un pārējām sērijā latviešu valodā ir vairāk atveramu lodziņu nekā angļu valodas versijām.

Lūkass Hartmanis "Tik garš deguns"

Kad pēdējo reizi lasīji pasaku? Nu tādu vecmodīgu - ar bārdainiem burvjiem, lidojošiem paklājiem un tikai mazliet par to visu izbrīnītiem cilvēkiem? Es tikko izlasīju! Vācu autors Lūkass Hartmanis sarakstījis grāmatu bērniem "Tik garš deguns". Tā ir caurcaurītēm pasaka! Sākot jau ar to, ka ģimene no Vācijas doadas atvaļinājumā uz Grieķijas salām un beigās vēl aizlido pie tēvoča uz slimnīcu Šveicē un nevienā pašā brīdī viņiem nav jādezinficē rokas. Labi, smieklus pie malas un pie literatūras.

Brālis un māsa, Pits (patiesībā Pēteris) un Lēna, kopā ar vecākiem aizbraukuši atvaļinājumā. Tētim jāatpūšas no stresa, viņš pludmalē ātri apdeg un ātri iemieg. Mamma ir mājsaimniece un arī viņa ir vareni aizņemta - sauļojoties ada krustbērniem džemperus. Vakaros gan vecāki naski uz pakašķēšanos, dažreiz Pits prāto, vai arī viņa vecāki izšķirsies, kā tas bija klases biedra ģimenē. Kamēr vecāki atpūšas, atvases garlaikojas, jo rudenī ūdens jūrā vēss un drebulis piemetas jau pēc stundas ceturkšņa. Kādu dienu bērni dodas meklēt gliemežvākus un atrod dīvainu salu grupu, vienā no salām viņi iepazīstas ar burvi. Vientuļnieka dzīvi Burvans izvēlējies pēc neveiksmīgas sacenšanās ar melno burvi Damasistratu. Milzīgais sārtais deguns Burvanam ir lāsts, ko neizdodas noņemt paša spēkiem, taču Lēnas un Pita tēvocis ir plastikas ķirurgs Bernē - bērni nolemj palīdzēt burvim un sākas piedzīvojums.

Kārena Gilesē "Ko atnes viļņi"

Īriete Lara atgriezusies Īrijā no Dienvidamerikas, pirms  diviem gadiem Brazīlijā nolaupīts viņas četrus gadus vecais dēls Ignasio jeb vecāku saukts Nasio. Dēla zaudējums un neveiksmīgi emeklējumi, likumsakarīgi, attālinājuši Laru un bērna tēvu Aleho. Īrijā ir māsīca Sorča un viņas vīrs, bērnības draugs Kristijs jeb pilnajā vārdā Kristians un viņu abu izveidotā ģimene. Vēstītājs pārmaiņus ir Kristijs, Lara un Sorča. Lasītājs lidinās starp šo trīs tēlu atmiņām par bērnību un jaunību un tagadni briedumā. Lara visu mūžu šķietami bēg no sevis, vienlaikus meklējot sevi. Kamēr Lara cenšas savākt savu dzīvi kautcik pieņemamā kopumā un tikt pāri dēla un mīļotā zaudējuma sāpēm, tikmēr citi apkārtējie cilvēki gluži pretēji - savu dzīvi satriec pīšļos.

"Tāpēc tas, ko es tev te mēģinu pateikt, ir - ja cilvēkam ir bērni, viņš vienmēr par kaut ko jūtas vainīgs. Uztraucas, ka kaut kas noies greizi, un nožēlo, kad tas tiešām notiek. Vaina ir šī komplekta neatņemama sastāvdaļa." /114.lpp./

Estere van der Berga "Aijā žūžū, kukainīši"

Kas jāizdara pirms miedziņa? Jānomazgājas, jāatrod pidžama, jāiztīra zobi, jāaiziet uz tualeti, jāpalasa pasaciņa un jāsaņem lielā pirmsmiega buča! Tieši to pirms miega dara nīderlandiešu rakstnieces un ilustratores Esteres van der Bergas tēli grāmatā "Aijā žūžū, kukainīši". Inspektors Kriksis ir superslepenais gulētiešanas aģents. Kriksis ir bizbizmārīte (ārkārtīgi lieliska sakritība tieši mūsu ģimenē saistībā ar bērnudārzu). Kriksis ierodas kukaiņu viesnīcā un pārbauda, kā kukaiņiem iet ar gulēt iešanas rituālu ievērošanu un izpildi. Zarkukainim jāsameklē pidžama, mēslu vabolei jānomazgājas, mitrenei jāpasēž uz podiņa, grāmatu tārps (loģiski) pirms miega lasa, muša tīra zobus un beigās visi kopā pirms miega samīļojas.

Ja vajadzīgs lēns stāsts, kas vienlaikus bērnam atgādinās vakaros darāmo, palīdzēs samazināt dienas ritmu līdz pilnīgam mieram, tad šī būs īstā izvēle! Šis ir viens no pēdējā laika labākajiem darbiem lasīšanai pirms gulēšanas. Grāmata par rituāliem, kas pati ir daļa no rituāla. Lieliski!

Teksta katrā atvērumā ir vien pāris rindiņas, taču attēlu ļoti daudz. Pirmsskolas vecuma klausītājiem un attēlu apskatītājiem izcili! Lai arī krāsas ir diezgan piesātinātas, grāmata ieturēta tumšos toņos, tāpēc nesakairina bērna prātu īsi pirms miega. Nekāda spraiguma, tikai liels un visaptverošs mīļums un rūpes.

Ketija Deinesa un Rasels Teits "Izzini laikapstākļus un klimatu"

Vienu dienu pirms apmēram pusgada dēls man pajautāja, kā rodas vējš. Un visas zināšanas man bija no galvas izpūstas kā ar pamatīgu orkānu. Godīgi atbildēju, ka es īsti nezinu, bet es noteikti sameklēšu un pastāstīšu. Apjautājos Twiterī, kā saprotami dēlam trīsgadniekam šo jautājumu izskaidrot un viens no praksē pārbaudītiem ieteikumiem bija Ketijas Deinesas un Rasela Teita enciklopēdija "Izzini laikapstākļus un klimatu". Liels paldies par šādu lielisku ieteikumu, jo es visām grāmatām arī nespēju izsekot līdzi.

Tā ir enciklopēdijas tipa grāmata ar vairāk nekā 100 atveramiem lodziņiem. Pašķirstīju šo darbu grāmatnīcā un sapratu, ka grāmata varētu būt atbilstoša manām vajadzībām un dēla izpratnes līmenim. Grāmata sākas ar to, kā veidojas laika ziņas. Pēdējā laikā dēls vakaros arī pievērš uzmanību laika ziņām televīzijā un nokomentē, kāds laiks gaidāms nākamajā dienā un brīvdienās. Tālākajos atvērumos uzzinām, kā rodas laikapstākļi, kāds ir klimata joslas, par sauli un gaisu, mākoņiem un nokrišņiem, mežonīgiem vējiem, ledainu aukstumu un noslēgumā arī par klimata pārmaiņām.

Laura Knaidla "NePieskaries man"

Izdevniecība "Latvijas Mediji" man piedāvāja izlasīt kaut ko, kas vēl pat nav nodots drukāšanai. Vācu rakstniece Laura Knaidla (Laura Kneidl) uzrakstījusi romānu jauniešiem "NePieskaries man" (Berühre mich. Nicht), kas līdz ar tā turpinājumu bijuši "Spiegel" bestselleru sarakstā. Latviešu valodas tulkojuma vāciņu vēl neesmu redzējusi, taču, spriežot pēc oriģinālizdevuma vāka (rozā ziedi, kaligrāfisks fonts), mani sagaida romantisks ceļojums. Taču aiz rozēm jāspēj saskatīt tematiski ļoti spēcīgs darbs - par to, kas paliek neredzams pat tuvākajiem cilvēkiem, par traumām, ko uz mūžu atstāj cita cilvēka ļaunprātība un par to, ka upurim ir jāmācās runāt, runāt un vēlreiz runāt, lai kā tas uzplēstu visas rētas.

Stāsta galvenā varone Seidža ilgstoši piedzīvojusi seksuālo vardarbību, taču, sagaidījusi 18 gadu vecumu, beidzot izraujas no pāridarītāja valgiem. Vismaz fiziski. Prāts vēl aizvien tur Seidžu tumsas gūstā. Seidža jūt paniskas bailes pret visiem vīriešiem izņemot bērnus, slimus un vecus vīriešu dzimtes pārstāvjus. Aizbēgusi pāri pusamerikai, Seidža ir vientuļa, bez naudas un nobijusies. Jau pirmajās dienās Seidžai palaimējas iegūt draudzeni, bet viņa "nāk komplektā" ar brāli, kurš ir visa biedējošā iemiesojums. Virpuļu virpuļiem, bet beigās tieši viņš, Luka, izrādās jaunās meitenes glābiņš. Luka un vēl arī psihoterapijas seansi.