Toms Feltons "Burvestību aizkulisēs"

Biogrāfijas ir no tām grāmatām, ko var izlasīt ātri un caur tām nedaudz palūrēt neaizsniedzamajā slavenību pasaulē. Toms Feltons savā grāmatā "Burvestību pasaulē" pastāsta ceļu un pieaugšanu Dž.K. Roulingas radītajā fantāzijā par burvju puisēnu Hariju Poteru. Toms Feltons divpadsmit gadu vecumā ieguva lomu, kas viņam uzlika zīmogu visam mūžam. Lai arī pirms un pēc Poteriādes Feltons piedalījies arī citos projektos, ko viņš arī nosauc grāmatā, šķiet, neviena cita loma viņam nav pielipusi tik ļoti kā smīnīgā Drako Malfoja tēls. Tā tas ir daudziem aktieriem, kas karjeru sāka jau no bērna kājas un ieleca uzreiz ārprātīgi veiksmīgos giga mega projektos. Piemēram, vai jūs atceraties vēl kādu filmu ar Makolija Kalkina dalību, ja neskaita abas "Viens pats mājās" daļas?

Metjū Volkers "Kāpēc mēs guļam?"

Neirozinātnes un psiholoģijas profesors, zinātnieks Metjū Volkers sevi sauc par miega fanu. Grāmatas "Kāpēc mēs guļam?" ievadā viņš pat norāda, ka lasītāja iemigšanu pie savas grāmatas lasīšanas uzskatīs par komplimentu nevis ar aizvainojumu. Un gulēju pie šīs grāmatas un ar to rokās es patiesi daudz. Katru reizi, kad paņēmu grāmatu rokās, izlasīju pārdesmit lapas un viss, nespēju noturēt acis vaļā. Populārzinātniskā grāmatā, kas citur pasaulē ir labi pārdota, Metjū Volkers kaislīgi aizstāv miegu, tā nepieciešamību cilvēkam, izklāsta par miega izcelsmi, traucējumiem un pētījumiem šajā jomā. Kā jau populārzinātniskai grāmatai tas piedienas, daudz balstīts ne tikai paša Volkera pētījumos, bet arī ar atsaucēm uz citiem pētījumiem.

Par to, ka miegs ir svarīgs, man šaubu nebija. Par kvalitatīva un pilnvērtīga miega svarīgumu man arī šaubu nebija, jo esmu pastarpināti saskārusies ar miega apnoju un zinu, ka Latvijā ir pat miega kabinets miega traucējumu diagnosticēšanai. Taču nenāk par skādi palasīt, kāpēc tieši miegs ir svarīgs un kas notiek ar cilvēku miegā, ja trešdaļu diennakts (attiecīgi arī mūža) mums ideālā gadījumā būtu jāpavada guļot.

Dani Rabajoti un Niks Karuzo "Vai viņi purkšķina?"

Ilgi domāju, vai esmu gatava mājās purkšķu jokiem un ilgstošam to periodam. Visiem bērniem ir dažādu joku periodi un es tikko esmu pārdzīvojusi (cerams) kaku joku un apvainojumu posmu.  Taču galu galā sapratu, ka gan kakas, gan purkšķi ir dabiski procesi un par tiem jārunā nepārspīlēti normāli nevis jākaunina, jāklusē un jāsarkst. Niks Karuzo ir zivju un savvaļas dzīvnieku pētnieks Virdžīnijas tehniskajā universitātē, arī Dani Rabajoti ir zinātniece, zooloģe un  Londonas Zooloģijas biedrības pārstāve. Viņu abu kopā izveidotā grāmata "Vai viņi purkšķina" ir jautra, asprātīga un balstīta zinātnes atklājumos nevis prastos zemjostas jokos. 

Bet patiesībā sarunas par purkšķiem un gāzēm vecākiem bērniem var maigi aizvadīt no jokiem līdz nopietnai izpratnei par to, ka purkšķi (jeb metāna gāze) veicina globālo sasilšanu. Pastāv uzskats, ka, piemēram, daudz purkšķinošie dzīvnieki, kurus audzē gaļas un piena ieguvei (govis, kazas u.c.) var kaitēt pasaulei gandrīz tikpat ļoti kā automašīnu izmeši gaisā. Eiropas Vides aģentūra savā ziņojumā secinājusi, ka lauksaimniecība ir visvairāk atbildīga par metāna emisiju – 50% nāk no lauksaimniecības un no šī apjoma 80% ir tieši zarnu radītais metāns.

Frančesko Marsjuljāno "Tev derētu vēl pasnaust"

Maza un amizanta grāmatiņa ar kaķu fotogrāfijām un it kā kaķu domugraudiem. Tāda ir amerikāņu rakstnieka Frančesko Marsjuljāno grāmata "Tev derētu vēl pasnaust". Lai arī lasāmā kaudze liela, vai man neatradīsies īss brītiņš arī piemīlīgiem kaķiem? Tiklīdz grāmatu saņēmu, uz kādu laiku to zaudēju bērna rokās, jo viņš uzskatīja, ka mazā 100 lapas lappuses ietilpīgā grāmatiņa ir paredzēta viņam. Kā nu ne - katrā atvērumā pāris teksta rindiņas un krāšņa kaķa fotogrāfija. Bērna aci ļoti piesaistoši, īpaši, ja kaķi patīk, bet pašam mājās tikai kaut kāda kaķa lieluma suņa parodija.