Estere Perela „Erotiskā inteliģence. Kā saglabāt vēlmi vienam pēc otra”

Ir neskaitāmi attiecību veidi, un neviens no tiem nav vienīgais pareizais." /22.lpp./

Mani mīļākie literārie darbi vienmēr bijusi vēsturiskā proza, kas ļauj ielūkoties pagātnes stāstos un cilvēku likteņos. Pēdējā laikā esmu daudz lasījusi bērnu grāmatas — tas bija kā atelpa, jo trūka iekšēja resursa domāt dziļāk, analizēt un meklēt savas jūtas par lasāmo. Varētu teikt, ka tagad, pateicoties šim “bērnu literatūras posmam”, esmu uz kādu brīdi ieguvusi spēju ķerties klāt arī tā dēvētajai praktiskajai literatūrai. Darbi, kuros ārsts savieno pacientu stāstus ar savām atziņām un teoriju, man reizēm šķiet līdzīgi vēsturiskajai prozai — tie atklāj cilvēku dzīves nianses, iedziļinās psiholoģijā un ļauj izprast plašākas sabiedrības tēmas, vienlaikus stāstot personiskas un dzīvas pieredzes.

Kad izdevniecība “Aminori” piedāvāja iepazīties ar Esteres Perelas (Esther Perel) darbu “Erotiskā inteliģence. Kā saglabāt vēlmi vienam pēc otra” (Mating in Captivity: Unlocking Erotic Intelligence), uz brīdi apdomājos. Vai man šobrīd ir noskaņojums lasīt populārzinātnisko literatūru? Vai šīs grāmatas tēmas man ir ļoti aktuālas? Droši vien es to neizvēlētos pati, ieraugot grāmatnīcā vai bibliotēkā. Taču to, ka izdevniecība mani uzrunāja, uztvēru kā zīmi. Es, sieviete ar ikdienas rūpēm, diviem maziem bērniem, darbu un daudzām pārdomām, kurās cenšos nepazaudēt arī sevi, visticamāk esmu mērķauditorija. Tāpēc nolēmu dot Perelai vietu savā lasīšanas plānā.

Metjū Volkers "Kāpēc mēs guļam?"

Neirozinātnes un psiholoģijas profesors, zinātnieks Metjū Volkers sevi sauc par miega fanu. Grāmatas "Kāpēc mēs guļam?" ievadā viņš pat norāda, ka lasītāja iemigšanu pie savas grāmatas lasīšanas uzskatīs par komplimentu nevis ar aizvainojumu. Un gulēju pie šīs grāmatas un ar to rokās es patiesi daudz. Katru reizi, kad paņēmu grāmatu rokās, izlasīju pārdesmit lapas un viss, nespēju noturēt acis vaļā. Populārzinātniskā grāmatā, kas citur pasaulē ir labi pārdota, Metjū Volkers kaislīgi aizstāv miegu, tā nepieciešamību cilvēkam, izklāsta par miega izcelsmi, traucējumiem un pētījumiem šajā jomā. Kā jau populārzinātniskai grāmatai tas piedienas, daudz balstīts ne tikai paša Volkera pētījumos, bet arī ar atsaucēm uz citiem pētījumiem.

Par to, ka miegs ir svarīgs, man šaubu nebija. Par kvalitatīva un pilnvērtīga miega svarīgumu man arī šaubu nebija, jo esmu pastarpināti saskārusies ar miega apnoju un zinu, ka Latvijā ir pat miega kabinets miega traucējumu diagnosticēšanai. Taču nenāk par skādi palasīt, kāpēc tieši miegs ir svarīgs un kas notiek ar cilvēku miegā, ja trešdaļu diennakts (attiecīgi arī mūža) mums ideālā gadījumā būtu jāpavada guļot.

Nīna Brokmane, Ellene Stēkene Dāle "Viva la vagina! Viss par sieviešu dzimumu"

Viva la vagina! Lai dzīvo vagīna! Ģeniālās ģenitālijas un visu tajās apslēpto pavisam vienkāršā, bet ne jēlā valodā atklājušas un paskaidrojušas divu norvēģu ārstes Nīna Brokmane un Ellene Stēkene Dāle savā grāmatā "Viva la vagina! Viss par sieviešu dzimumu".

Nav melots, ka šajā spilgtajos vākos ietērptajā grāmatā izklāstīts viss galvenais par sieviešu veselību zem jostasvietas vai autoru izmantotajos vārdos "vēderlejā". Tajā atradīsiet gan par hormoniem, kas regulē sievietes menstruālo ciklu, gan par DNS spēlītēm, kas nosaka cilvēka dzimumu (šī nodaļa var nepatikt ļoti konservatīviem cilvēkiem, jo tajā ir runa ne tikai par ģenētisko un fizisko dzimumu, bet arī psiholoģisko), gan arī par klitoru, matiem intīmajās ķermeņa daļās, seksu, orgasmu un mitrumu ģenitālijās un daudz ko citu jeb kopumā daudz informācijas, ko pusaudzes un arī pieaugušas sievietes var kautrēties uzdot savam ārstam vai kādai tuvai sievietei.

Abas autores ir Norvēģijā populāra bloga Underlivet autores un raksta tajā par seksuālās veselības jautājumiem. Grāmata “Viva la vagina!” (norvēģu val. “Gleden med skjeden”) apkopo atbildes uz jautājumiem, ko autorēm ik dienu uzdeva pacienti un bloga lasītāji. Šajā darbā ir vairāk nekā 250 atsauces uz dažādiem medicīnas pētījumiem un rakstiem, kas izklāstīto informāciju padara ticamu un loģisku. Vienlaikus šajā darbā izmantotā valoda nav ne pārlieku vienkārša ar vāverēm un krāniņiem leksikā, ne arī pārlieku sausa un medicīniski sarežģīta, es teiktu, ka valoda šajā grāmatā ir precīza.