Maza un amizanta grāmatiņa ar kaķu fotogrāfijām un it kā kaķu domugraudiem. Tāda ir amerikāņu rakstnieka Frančesko Marsjuljāno grāmata "Tev derētu vēl pasnaust". Lai arī lasāmā kaudze liela, vai man neatradīsies īss brītiņš arī piemīlīgiem kaķiem? Tiklīdz grāmatu saņēmu, uz kādu laiku to zaudēju bērna rokās, jo viņš uzskatīja, ka mazā 100 lapas lappuses ietilpīgā grāmatiņa ir paredzēta viņam. Kā nu ne - katrā atvērumā pāris teksta rindiņas un krāšņa kaķa fotogrāfija. Bērna aci ļoti piesaistoši, īpaši, ja kaķi patīk, bet pašam mājās tikai kaut kāda kaķa lieluma suņa parodija.
"Tev derētu vēl pasnaust" ir no kaķa perspektīvas un dzīves uztveres sniegti padomi cilvēkam četros dzīves virzienos - personiskās attiecības, draudzēšanās, uzvedība darba vietā un sevis mīlēšana. Turklāt visi padomi tieši mērķēti uz lasītāju sievieti, piemēram, ar frāzēm "laiku pa laikam esi drusku nerātna" vai "Esi pavadījusi pārāk daudzas nedēļas nogales...". Šī grāmata atgādina internetā populārus kaķu mīļotāju apkopojumus par savu dzīvnieciņu nerātnībām, ko varētu apzīmēt kā "My cat is an assh**e" (jeb "Mans kaķis ir pakaļa") tipa stāstiņus. Tie bieži tie papildināti ar zīmējumu sēriju vai komiksiem. Lūk tad šādi stāstiņi un izdarības pasniegtas lasītājam it kā paša kaķa pateikti padomi cilvēkam par to, kā dzīvot labāk. Brīžiem šie padomi šķiet saprātīgi un visnotaļ arī cilvēka dzīvē realizējami, piemēram, apstāties ikdienas skrējienā un parūpēties par savu prieku ir tikai mūsu pašu rokās. Savukārt daži šķita atklāti ļauni un naidīgi, piemēram, nedarīt galu sāncensībai, bet gan sāncensībai vai priecāties par to, ka komandā nav "es" un par šaizi atbildīgi visi, nevis tas, kurš šaizi savārījis.
Gan jau, ja kaķi spētu runāt, nekādi saulstariņi viņi nebūtu. Bet mēs, cilvēki, arī savu tuvo lokā atļaujamies gan melnos jokus, gan skarbākus izteicienus. Tāpēc var jau būt, ka tie kaķi nemaz tik atšķirīgi no mums nav.
Šī grāmata varētu būt jauks aizvietojums skolu izlaidumos tik ierastajai Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazais princis" - abas vienlīdz maz tiktu izmantotas pēc pirmās pāršķirstīšanas, taču kaķi ar saviem domugraudiem būtu patīkama pārmaiņa. Protams arī aizrautīgi kaķu mīļotāji, entuziasti un dzīvesbiedri varētu uztvert to īsto humora dzirksti. Arī es lasot mēdzu iedomāties: "Ha! Gluži kā mans pirmais kaķis (vai kāds cits no man bijušiem kaķiem)!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru