Kaut kad nākotnē roboti dara daudz vairāk nekā mūsdienās. Kaut kad nākotnē ir ne tikai parasti cilvēki, bet arī uzlaboti cilvēki, konstrukti ar robotu un bioloģiskām daļām un arī 100% boti ar mākslīgo intelektu. Vispār kaut kad nākotnē cilvēki un pārējās it kā dzīvās radības mitinās ne tikai uz Zemes, bet arī daudz kur citur. Vispār, ja godīgi, nesapratu, vai cilvēki vispār vēl dzīvo uz Zemes. Galvenais varonis Slepkabots ir DrošVienība, kurai vajadzības gadījumā paredzēts būt par nāvējošu ieroci, bet tas kļuvis patvaļīgs jeb spējīgs pretoties kontrolei.
Varētu domāt, ka patvaļīgs konstrukts jeb būtne ar robota un ar bioloģiskām daļām kļūs par nekontrolētu iznīcību nesošu ļaunumu. Taču uzvarējusi ir konstrukta slinkā puse - patvaļīgā DrošVienība labprātāk stundām skatās seriālus, nekā metas pie rīkles visam dzīvajam un nedzīvajam. Turklāt šis konstrukts arī izjūt kaut ko līdzīgu sirdsapziņas pārmetumiem par pagātnē notikušu nelaimi un vēlas noskaidrot, kas tad tur īsti bija pie vainas. Turklāt DrošVienībai ir arī citas pavisam cilvēciskas, ne robotiskas īpašības, piemēram, trauksme, komunicējot ar cilvēkiem.
Īsumā tas ir ļoti aizraujošs un ievelkošs futūristisks romāns. Tajā nav par izmirušu pasauli, ko iznīcinājis kāds pagātnes ļaunums, kas radies faktiskajās mūsdienās. Šis romāns nav baiss biedinājums mūsdienu cilvēkiem būt prātīgākiem savās darbībās, lai nenodarītu pasaulei neatgriezenisku ļaunumu. Martas Velsas grāmata ir variācija par to,kā pasaule mainīsies aizvien vairāk darba uzņemoties mākslīgajam intelektam, par pārmaiņām, kas būs iespējamas ar nākotnes tehnoloģijām, taču ne brīdinoši biedinošā veidā. Visa aprakstītā apkārtnes aina manām smadzenēm gan ir ļoti grūti vizualizējama, tāpēc es neiebilstu noskatīties filmu ar kāda režisora redzējumu par uzrakstīto, Tas varētu būt vienīgais šīs grāmatas mīnuss, kas gan sakņojas manās domāšanas īpatnībās - man grūti iedomāties/vizualizēt aprakstīto pasauli.
Katrā gadījumā es noteikti vēlos izlasīt arī otro grāmatu, jo šis romāns ir kā saulespuķu sēkliņas - mazliet jāpačakarē smadzenes, lai saprastu, kas tur un kā ir aprakstīts, bet apstāties ir ļoti grūti. Šī būs tāda vieglā gala zinātniskā fantastika, jo īpaši, ja lasītājam pašam prāts ap tīkliem un datorsistēmām vairāk grozās. Pilna humora un mazliet arī lecīguma par to, kādi ir cilvēki. Starp citu, īpaši apbrīnoju zinātniskās fantastikas žanra tulkotājus, jo ir taču jāizdomā jauni vārdi latviešu valodā tiem vārdiem, ko autori izdomājuši lietu nosaukšanai savā fantāzijas pasaulē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru