Džons Skalzi "Sirmgalvju karš"

Izcils veids, kā risināt sociālā budžeta problēmas - sūtīt pensionārus karā, oficiāli paziņojot viņus par mirušiem un attiecīgi ietaupot arī uz izmaksājamām pensijām. Par laimi vai diemžēl (kā nu kuram), tā nav šodienas realitāte. Tas ir amerikāņu autora Džona Skalzi (John Scalzi) debijas romāns fantastikas žanrā "Sirmgalvju karš" (Old Man's War). Skalzi iedomātajā nākotnes pasaulē cilvēki iekaro starpzvaigžņu telpu. Diemžēl dzīvošanai piemērotu planētu nav pārāk daudz, savukārt kandidātu uz to ir vesels lērums. Koloniju aizsardzības spēki (KAS) izgudrojuši veidus, kā cilvēkam tur augšā nokļūt, dzīvot un pat karot. Zemes valdībām trūkst specifisko zināšanu kosmosa iekarošanai, taču novecojošo cilvēku uz Zemes gan ir atliku likām. Sasniedzot 75 gadu vecumu, ikviens var doties dienēt KAS, taču atpakaļ uz Zemes neatgriežas neviens.

Hjū Hovijs "Maiņa" un "Putekļi"

Sākumā domāju, ka Hjū Hovija Elevatora sērijas grāmatas aprakstīšu katru atsevišķi. Straujā tempā izrāvusi cauri trešo daļu uzreiz pēc otrās, sapratu, ka atsevišķi nav iespējams. Abas grāmatas tik ļoti cieši savijās kopā, ka, aizšķīrusi pēdējo lapu, vairs īsti neatceros, kas bija kurā. Tāpēc šis apraksts uzreiz par divām grāmatām no #Siloseries "Maiņa" un "Putekļi"

Sačakarētā pasaule turpina savu sačakarēto pastāvēšanu. Jau pirmajā grāmatā "Vilna" stāstīts par to, ka 18. elevatorā notiek apvērsums. Otrajā Elevatora sāgas grāmatā "Maiņa" cilvēki 18. elevatorā mācās, kā dzīvot tālāk. Arī šajā grāmatā ir trīs stāsta līnijas, kuras, lēkājot starp norises laikiem, visbeidzot savienojas. Otra līnija skaidro, kā izdevies radīt pasauli, kurā neviens neko nezina par laiku "pirms". Bet vispār otrā grāmata sākas ar ainu "kongresmeņi Kapitolijā", 2049. gads. Kāds pārsteigums, ka pasauli sačakarēt nolēmuši ASV vadītāji. Nav pirmā grāmata, kur pasaules bojāejai atrasts šāds vaininieks. Savukārt trešā grāmata pievēršas 17. elevatoram un Solo.

Marta Velsa "Slepkabota dienasgrāmatas 1"

Varu tikai pievienoties citu lasītāju sajūsmai par Martas Velsas romānu "Slepkabota dienasgrāmatas". Biju ielikusi šīs abas grāmatas lasāmo sarakstā un ķēros klāt, tiklīdz ieraudzīju "Slepkabota dienasgrāmatas 1" ievietotu e-bibliotēkā 3td.lv. Tādējādi no mana "nopirkt Ķīpsalas izstādē" saraksta izsvītroju vienu nosaukumu. Tagad tik jāsagaida, kad 3td.lv būs ievietota arī otrā Slepkabota grāmata.

Kaut kad nākotnē roboti dara daudz vairāk nekā mūsdienās. Kaut kad nākotnē ir ne tikai parasti cilvēki, bet arī uzlaboti cilvēki, konstrukti ar robotu un bioloģiskām daļām un arī 100% boti ar mākslīgo intelektu. Vispār kaut kad nākotnē cilvēki un pārējās it kā dzīvās radības mitinās ne tikai uz Zemes, bet arī daudz kur citur. Vispār, ja godīgi, nesapratu, vai cilvēki vispār vēl dzīvo uz Zemes. Galvenais varonis Slepkabots ir DrošVienība, kurai vajadzības gadījumā paredzēts būt par nāvējošu ieroci, bet tas kļuvis patvaļīgs jeb spējīgs pretoties kontrolei.

Džastins Kronins "Spoguļu pilsēta"

Pēc gadiem ilgas gaidīšanas, sagaidīju! Džastina Kronina "The Passage" triloģijas pirmo grāmatu "Pāreja" lasīju pirms nedaudz vairāk kā 6 gadiem. Otro daļu gaidīju 2,5 gadus un tagad pēc 4,5 gadiem esmu sagaidījusi noslēdzošo sērijas daļu "Spoguļu pilsēta". Nezinu, kas tur un kā autoram sanācis ar savu grāmatu publicēšanas tiesību pārdošanu, līgumu izpildi un tā tālāk, bet man vajadzēja noslēgumu. Tieši tāpēc divu, trīs un vairāk daļu grāmatu sērijas ir bīstami sākt lasīt ja vēlme lietas pabeigt ir gluži vai slimīga. No otras puses - sērijas kā tādas mēdz palīdzēt tikt pāri pirmajā grāmatā iemīļotiem varoņiem un to neesamībai reālajā dzīvē. Un pēc tik ilgas gaidīšanas varu patiesi priecāties par to, ko esmu ieguvusi - pabeigtības sajūtu, noslēgumu, mieru par to, ka gaidīšana beigusies.

451 grāds pēc Fārenheita uz ekrāna

Es nespēju noticēt, ka kādreiz esmu izlasījusi lielisko stāstu par grāmatām kā lielāko grēku, bet neesmu neko par to rakstījusi! Reja Bredberija sarakstītā grāmata "451 grāds pēc Fārenheita", manuprāt, ir fantastikas žanra klasika. Drīzumā tā nonāks uz ekrāniem jaunā izpildījumā!

1966.gadā pie skatītājiem nonāca franču režisora, franču jaunā viļņa pārstāvja, Fransua Trifo veikums. Šķiet ir pēdējais laiks skatītājiem atgādināt par pasauli, kurā lasīt grāmatas bija nelikumīgi. Romāns "451 grāds pēc Fārenheita" (angļu valodā "Fahrenheit 451") izdots  1953. gadā. Tajā aprakstīta izdomāta nākotne, kurā ar likumu liegts glabāt un lasīt grāmatas. Likuma ievērošanai izveidota dedzinātāju komanda. Šie cilvēki ir līdzīgi ugunsdzēsējiem, taču dodas iznīcināt grāmatu glabātāju mājokļus, nevis tos glābt. Līdz brīdim, kad viens dumpīgu domu mākts dedzinātājs sāk uzdot jautājumus par sava darba jēgu.

Atgriežoties pie ekranizācijas, ASV televīzijas kanāls HBO ir izvēlējušies divus galvenos aktierus lomām un ekranizācija šobrīd ir pre-production stadijā. Montāga lomai izvēlēts Maikls Džordans (Michael B. Jordan), kuru, iespējams, pazīsiet no filmas "Fantastiskais četrinieks" vai "Krīds: Rokija mantojums". Režisora Ramina Bahrani (Ramin Bahrani) vārds un veikums man nav pazīstams. Kad filma iznāks? Netiek ziņots.

Kad esam nonākuši līdz pašreizējam tehnikas attīstības līmenim, jāvaicā, vai tiešām Bredberija iedomātā nākotne ir tikai iedomāta? Mūsu ikdiena jau ir padarīta vienkārša un izklaidējoša, cilvēki domā aizvien mazāk un mazāk, ir jāmāca kritiski uztvert informācija, atpazīts viltus ziņas. Man šķiet, ka Bredberija iedomātais laiks ir klāt. Bredberija pasaulē cilvēki informāciju iegūst no milzu televizoriem, bet mūsdienu realitātē televizoriem pievienojas arī plaukstas lieluma ekrāni, ko ikdienas staipām sev līdzi kabatās un rokassomiņās.

Manā darāmo darbu sarakstā tagad ir grāmatas pārlasīšana, 1966.gada filmas noskatīšanās un jaunās ekrāna versijas sagaidīšana.

P.S. 451 grāds pēc Fārenheita esot temperatūra, pie kuras grāmatas deg. Tā ir? Bredberijs neesot to pārbaudījis.

Noslēgumam viens citāts:

"Jā, brīvs laiks jums ir. Bet laiks pārdomām? Ja jūs netriecaties automašīnā ar simt jūdžu ātrumu stundā, kad nevar domāt ne par ko citu, kā tikai par to, kā nedabūt galu, tad spēlējat kaut kādas spēles vai sēžat starp četrām televīzijas sienām, ar kurām nav iespējams debatēt. Kādēļ? Tādēļ, ka televīzija ir “reāla”. Tā ir tikpat kā taustāma, telpiska. Tā pasaka priekšā, kā vajag domāt, tā dzīšus iedzen to jūsu galvās. Jūs sākat ticēt, ka tas viss ir pareizi. Tas šķiet tik pareizi. Jūs triec tik milzīgā ātrumā pretī vajadzīgajiem secinājumiem, ka jums nav laika pat iekliegties: “Blēņas!”"

Džastins Kronins "Divpadsmit"

Šķita pavisam nesen, bet izrādās jau sen, lasīju Džastina Kronina "Pāreja", ko aprakstīju šeit. Toreiz alku pēc grāmatas turpinājuma un tagad to arī esmu sagaidījusi. "Divpadsmit". Pirmajā no triloģijas grāmatām nonācām samērā tuvā nākotnē, otrajā autors mūs noved jau simts gadus tālā nākotnē.

Veronika Rota "Dumpinieki"

Pēc Zvaigzne ABC blogeru Ziemassvētkiem manā e-lasītājā nonāca jaunās amerikāņu rakstnieces Veronikas Rotas pēc kārtas otrā grāmata - "Dumpinieki". Tas ir turpinājums manā blogā jau iepriekš apskatītajai grāmatai "Citādie".

Iepriekšējā aprakstā par pirmo triloģijas daļu nebiju tālu no patiesības par otrās daļas tulkojumu latviešu valodā. Nu antiutopijas otrā daļa ir pieejama jaunajiem un ne tik jaunajiem lasītājiem. Palieku pie pārliecības, ka stāsts par visas sabiedrības sadalīšanu piecās kopienās vairāk patiks jauniešiem. Iepriekš, rakstot par "Citādajiem", nepelnīti biju aizmirsusi piekto kopienu un apgalvoju, ka Rota izveidojusi vien četras. Varbūt gan tāpēc, ka taisnprāšiem nebija visai liela nozīme ne pirmajā, ne arī kā redzu, otrajā triloģijas daļā.

Veronika Rota "Citādie"

Šoreiz esmu tikusi pie grāmatas vēl pirms tā iznākusi. Paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC par iespēju izlasīt grāmatu, kura mājas lapā pagaidām atrodama vien sadaļā "drīzumā". Esmu pārliecināta, ka Veronikas Rotas "Citādie" (Divergent) Latvijā noteikti taps par bestselleru. Tagad bez Džastina Kronina "Pārejas" ir vēl viena triloģija, kurai nespēšu sagaidīt turpinājumu.

Džastins Kronins "Pāreja"

Ir pienākusi īstā nakts stunda, jo tai līdzi lēnām šļūc arī iedvesma. Šoreiz jau pāris dienas kā piebeigts un kārtīgi apdomāts darbs jeb Džastina Kronina "Pāreja". Zvaigzne ABC spējusi līdz lasītājam atnest fantastisku darbu par to, kāds pasaules gals mūs varētu sagaidīt. Jau blogeru pasākumā, kur klātesošos iepazīstināja ar drīzumā iznākošo darbu prātoju par to, kāda varētu izskatīties filma. Par filmu iedomājos arī turpmāk, lasot darbu, bet sapratu, ka filma noteikti liktu man vilties. To visu nevar iekļaut vienā filmā un skaldīt pa daļām nāktu par skādi.