sestdiena, 2020. gada 29. augusts

Hjū Hovijs "Vilna"

Ilgi nāca iedvesma sākt lasīt amerikāņu autora Hjū Hovija Elevatora sērijas (Silo series) grāmatas. Biju dzirdējusi labas atsauksmes par to (lai gan labas atsauksmes no cienītājiem dzirdu par visām izdevniecības "Prometejs" izdotajām grāmatām), pilnīgi nejauši tiku pie otrās un trešās daļas, pēcāk ne bez pūlēm nomedīju arī pirmo. Grūti bija sākt, jo stāsts ir par iznīcinātu pasauli un apkārt jau tāpat ik pa brīdim viss šķietami "iet uz galu". Vēl grūti sākt, jo "Vilna" ir ļoti bieza grāmata, smaga svarā un diezgan sīkā drukā. Tas nozīmē, ka attiecības ar šo drukāto darbu ievilksies uz ilgāku laiku. Lai nu kā, iedvesmu sagaidīju un te nu varu pastāstīt savus iespaidus par pirmo daļu.

Sākumā gribēju izlasīt visas trīs un tikai tad rakstīt atsauksmi par tām kopā, taču sapratu, ka trīs grāmatās ir tik daudz informācijas, ka daļa var aizmirsties, kaut kas var paslīdēt garām nemanīts, galu galā - šis ieraksts sanāktu bezjēgā garš un nelasāms.



Lasītājs tiek iemests pazemes būvē, ko sauc par Elevatoru. Tajā ir trīs līmeņi, katrā 49 stāvi, tie visi zem zemes. Elevatorā ir viss, cilvēki slēgtā vidē bez dabiskas saules gaismas apgādā sevi paši. Lielākais noziegums ir interese par pasauli aiz Elevatora sienām. Lielākais soda mērs ir tikt izsūtītam ārā tīrīt sensorus, kas Elevatora iedzīvotājiem rāda ainu tur ārā, jo gaiss tur aiz Elevatora sienām ir toksisks un nogalina cilvēku pavisam īsā laikā. 

Galvenie cilvēki šajā visā konstrukcijā ir IT daļa Elevatora centrālajos stāvos. Ir arī ir mērs, kurš it kā galvenāks par visiem, bet tomēr IT daļa ir visu aukliņu īstenie raustītāji. Sākam ar slepkavībām, amatu maiņām, rotācijām un nonākam pie postošiem nemieriem visā elevatorā. Jūs iedomājaties nemierus ļoti slēgtā vidē, lai arī vairāk nekā 100 stāvu apjomā? Visi iespējamie notikumi jau paredzēti īpašā instrukcijā, kuru lasīt drīkst tikai izredzētie. Un zināšanas par šo instrukciju pamazām atklāj, ka cilvēki gadu simtiem Elevatorā dzīvo ne jau kādas neparedzamas pakāpeniskas dabas katastrofas dēļ, bet gan pamatīgi izplānotā operācijā. Galvenā varone Džuljeta tiek izsūtīta ārā, bet ar nelielu palīdzību un lielu devu veiksmes izdzīvo un atklājas vesels lērums melu. Stāstīt kaut ko vairāk, būtu bojāt atklāšanas prieku tiem, kuri vēl nav lasījuši.

Man personīgi vislabāk patika Džuljetas stāsta līnija, jo tieši tajā visprecīzāk redzams, kā cilvēkam jācīnās it kā pazīstamos, bet tomēr sarežģītos apstākļos. Taču arī pārējie paralēlie stāsti ir gana aizraujoši. Īpaši interesants ir skatījums uz iespēju manipulēt ar cilvēku domāšanu, jaunas pasaules kārtības radīšana, turot cilvēkus informācijas vakuumā, melojot, stāstot puspatiesības. Lai arī brīžiem šķita, ka dažu detaļu šajā romānā ir pārāk daudz, savukārt dažas detaļas pietrūkst, atskatoties uz izlasīto, secinu, ka viss ir kārtībā. Es ļoti ceru, ka otrajā un trešajā grāmatā autors būs izvērsis un tādējādi arī pamatojis un izskaidrojis dažas sižeta līnijas, kuras man šajā šķita tādas aiz astes pievilktas, piemēram, nogalinātā Džuljetas mīļotā stāsts.

Man ārkārtīgi patīk lasīt par jaunām pasaulēm, kas radušās pēc kādiem apokaliptiskiem notikumiem tajā pasaulē, kādu pazīstam šobrīd. Un nenoliedzami interesantākais zinātniskajā fantastikā, distopijās un apokalipsēs ir autora variācija par to, kā TAS VISS varēja notikt. Bet vispār zinātniskās fantastikas grāmatas savstarpēji salīdzināt nedrīkst. Tā katra tapusi, balstoties uz autora prāta samaitātības pakāpi un tas nav salīdzināms lielums.

Hjū Hovijs elevatora rašanos atklāj pavisam mazām drusciņām, kā kaitinot, vilinot un iekārdinot uz "vēl". Galu galā lasītājs it kā uzzina, kāpēc cilvēki sadzīti pazemē kā dzīvi aprakti, kāpēc tur dzīvo jau vairākas paaudzes un kā veidojusies sistēma, kuru iepazīst. Taču ļoti daudz paliek nepateikts, sapinot lasītāju dažādās kaislībās. Sākot lasīt otro daļu "Maiņa", saprotu, kāpēc "Vilnā" šķietami kaut kā trūkst. Man gan ir aizdomas, ka arī otrajā grāmatā vēl neuzzināsim visu, jo ir taču arī trešā daļa. Taču par "Maiņu" vēlāk citā rakstā.

P.S. Šur tur kaitināja dubultie noliegumi, trūkstoši vārdi vai tuvāk kopā salaisti vārdi. Taču "neskaldīsim matus", sižets atsver tos sīkumiņus.




Nav komentāru:

Komentāra publicēšana