piektdiena, 2017. gada 22. decembris

Filma "Brīnums"



Šodien uz kino ekrāniem sāk rādīt, nebaidos šo vārdu, absolūti fantastisku filmu - Stīvena Čboski režisēto "Wonder" jeb "Brīnums"! Es pat nezinu, ar ko lai sāk šīs filmas lielīšanu! Tā bija lieliska visos aspektos! Sēdēju kinoteātrī un ik pa laikam šņaukājos, acis bija mitras visu laiku. Emocionāli ļoti rosinoša un spēcīga filma, kas, manuprāt, neatstās vienaldzīgu nevienu skatītāju. Šī drāma, ģimenes filma ir veidota pēc grāmatas motīviem, kura man diemžēl ir paslīdējusi garām laikā, kad to lasīja citi blogeri. Savukārt filmas režisors Stīvens Čboski (Stephen Chbosky) pats ir rakstnieks, kura darbi, jau atkal jāatzīst, līdz šim man metuši līkumu.

trešdiena, 2017. gada 20. decembris

Anna Seile "Annas burtnīciņas 2006 - 2010. Atlaist Saeimu!"

Ik pa laikam apjaušu, ka manās zināšanās par jaunāko laiku politiku Latvijā ir šādi tādi robi. Lai šādus robus aizlāpītu, der palasīt konkrētajā laikā dzīvojošo cilvēku atmiņas. Tad paveras cits skats uz notikumiem, kurus, iespējams, pat skaidri atceries vērojam. Masu mediju vēsturiskie teksti ideālā gadījumā spēj nogādāt faktus un notikumu esamību, taču cilvēcisko noskaņu, viedokļus un dažādos skatījumus uz faktiem piešķir personīgās atmiņas, pieraksti dienasgrāmatu veidā. Savukārt ar šādām zināšanām kopā ņemtām cilvēks jau spēj analizēt notikumus, domāt par norisēm, saprast kurš ar ko ir kaut ko sarunājis un mēģināt saprast, kāpēc tā notiek. 

Šajā gadījumā zinātnieces un bijušās politiķes Annas Seiles trešā grāmata no burtnīciņu sērijas mazliet pavēra 9. un 10. Saeimas sasaukuma durvis, tostarp, kā izveidojās partiju apvienība "Vienotība". Vispirms politiķe ļauj lasītājam ielūkoties priekšvēlēšanu gaisotnē politiskajā kustībā LNNK (Latvijas Nacionālās Neatkarības kustība), kā veidoti kandidātu saraksti, tāpat arī autorei svarīgajos jautājumos/likumprojektos ieskicēts kā notika aktīvs parlamenta darbs, strīdi par konkrētiem priekšlikumiem, balsojumiem un lēmumiem LNNK. Pēc tam lasītājs uzzina par šķelšanos politiskajā spēkā un "Pilsoniskās savienības" izveidošanos, kas vēlāk noslēdz sadarbību ar partiju "Jaunais laiks" un partiju "Sabiedrība citai politikai", tādējādi izveidojot "Vienotību".

Grāmata veidota dienasgrāmatas veidā un noslēdzas pie 10.Saeimas ievēlēšanas un nākšanas pie varas, ar ko Seile pabeidz politisko karjeru. Jāpiebilst, ka uz 11.Saeimu Seile gan atkal kandidēja no "Vienotības" saraksta, bet ievēlēta netika. Tieši 10.Saeima bija tā, kuras atlaišanai toreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja referendumu. Būtu interesanti ieskatīties pēc līdzīga principa veidotās atmiņās par 10.Saeimas nepilnu gadu ilgo darbu. Kāds ir sarakstījis kaut ko par šo posmu? 

Seile pati uz grāmatas pēdējā vāka pauž cerību, ka grāmatas lasītājs varēs iepazīt arī politiķu maizes cieto garoziņu. Nav jau īsti ko piebilst vai atņemt. Pastrādājot par Saeimas un valdības  notikumu korespondentu ziņu aģentūrā, es ieraudzīju vairāk nekā ikdienā cilvēks no Saeimas darba redz. Man nav ilūziju, ka tur ir tik vienkārši sēdēt un atsēdēt, ka deputātam vai ministram tik vien tā darba kā atrādīties. Tieši tāpēc šī grāmata mani ne ar ko īpašu nepārsteidza. Bet lasīt noteikti bija interesanti un izglītojoši, jo darbs sarakstīts "dzīvi". 

trešdiena, 2017. gada 13. decembris

Lilija Berzinska "Pasaules centrs. Pasaka pieaugušajiem"

Pasakas esam lasījuši mēs visi. Parādiet man kaut vienu bērnu, kurš nav lasījis pasakas! Un tagad parādiet man pieaugušos, kuri aizvien lasa pasakas, taču ne saviem bērniem. Izdevniecība "Dienas grāmata" izdevusi Lilijas Berzinskas sarakstītu pasaku pieaugušajiem "Pasaules centrs". Aizceļot savā pasaules centrā, savā izplatījumā un cerēt, ka tas sakritīs ar kāda cita pasaules centru. Vai necerēt nemaz... Skaidrs ir tikai tas, ka pasaka pieaugušajiem nemaz nav tas pats, kas fantastikas vai fantāzijas romāns. Lai arī fantāzija ir abos žanros, atšķirības ir lasītāja dvēselei skaidri jūtamas.

pirmdiena, 2017. gada 4. decembris

Zuzanna Kubelka "Kundze būs mājās vēlāk" un "Ofēlija mācās peldēt"


Vienu pēc otras izķēru cauri divus Zuzannas Kubelkas dāmu romānus "Ofēlija mācās peldēt" un "Kundze būs mājās vēlāk". Ko lai saka? Vajadzēja starp šiem abiem darbiem ieturēt pāris gadu pauzīti, citādi visu laiku mocīja Déjà vu sajūta.  Abu grāmatu galvenās varones ir sievietes īsi pēc 40 gadu sliekšņa, izglītotas, gudras, skaistas un mūžīgi pār pleciem krītošām kuplām cirtām. Tikai viena rudmate, bet otra blondīne. Šī "kaut kur lasīts" sajūta nemitīgi atkārtojās arī vārdu izvēlē, aprakstot seksa ainas, galveno varoņu seksa partneru fiziskos dotumus un arī apkārtni, kā arī to, cik veselīgs ir veģetārisms.  Darbība abās grāmatās pamatā noris Parīzē. Pilsētu gan šīs autores darbos var visnotaļ jauki "apskatīt", tas Kubelkai sanāk.

Sekss dāmu romānos ir bijis vienmēr, vēl pirms Greja 40 nokrāsām, bet man šķiet, ka Kubelkai tā ir īpaši daudz. Taču Kubelkas varones nav nekādas naivās aitas, bet gan spēcīgas, pašpietiekamas un gudras sievietes, ar dzīves mērķi, kurā ir kas vairāk par pelēku laulību un veicīgu bērnu radīšanu.

Kai Ārelaida "Pilsētu dedzināšana"

Grāmatas dažādu sakritību rezultātā mēdz "atnākt" pie manis pašas, jau kādu laiku man seko mūsu kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas...