pirmdiena, 2019. gada 25. marts

Paša Matsinovs "Gogoļa disko"

Pēdējos mēnešus, lasot grāmatu, veicu piezīmes par lasāmo, fiksēju savas tā brīža domas, idejas, lai ieskatītos šajās piezīmēs vēlāk, rakstot atsauksmi. Arī par Igauņu rakstnieka Pašas Matsinova (Pāvo Matsins) jaunāko grāmatu "Gogoļa disko" veidoju piezīmes, taču pārstāju to darīt, netikusi vēl līdz simtajai lappusei. Iemesls ir gluži vienkāršs - tur ir tāds karuselis, disko, karnevāls un nirvančiks, ka neattopi, kas no visa vēl ir svarīgs un kas ir kļuvis par ēnu lielajā audeklā. Pāvo Matsina izdomātā Igaunijas pilsēta Vīlande kaut kad nenosakāmā nākotnē ir tik neparasta un notikumi brīžiem nesaprotami, ka es gluži vienkārši esmu apjukusi savās domās. Ja jāmeklē, ko man atgādina nupat izlasītā grāmata teiktu, ka kaut ko no Viktora Peļevina un arī Mihaila Bulgakova. Tomēr Bulgakovs un Peļevins man brīžiem šķita saprotamāki nekā Matsins.

sestdiena, 2019. gada 23. marts

Sandra Švarca "Gliemezis uz rīta takas"



Aprīlī grāmatnīcās nonāks jaunākais "Vakara romāns", ar kuru man bija iespēja iepazīties vēl pirms iznākšanas. Sandra Švarca ir uzrakstījusi romānu "Gliemezis uz rīta takas". Stāsts ir par un ap vīrieti spēka gados, kurš no ārsta uzzina, ka ir neārstējami slims. Ārsts iesaka, ilgi nekavējoties, sakārtot mantojuma tiesības un pavadīt laiku kopā ar sev tuvajiem. No šī diagnozes uzzināšanas punkta, kas ir kaut kad mūsdienās, lasītājs tiek pārmests atpakaļ uz astoņdesmitajiem, deviņdesmitajiem gadiem un pamazām tiek iepazīstināts ar Andreja dzīves norisēm. Studējis, izveidojis ģimeni, pārmaiņu laikos veiksmīgi izveidoja biznesu, piedalījās barikādēs. Tas varētu būt arī pilnīgi reāls un kāds jums pazīstams cilvēks. Cilvēks, kurš uzzinājis, ka drīz mirs, pārdomā savu dzīvi, pieļautās kļūdas un paveiktos darbus. Ar to šie vakara romāni vienmēr ir bijuši burvīgi - galvenie varoņi ir kā no dzīves norakstīti un mēs varam pievilkt viņu īpašības mūsu pašu pazinām, radiem vai draugiem. 

ceturtdiena, 2019. gada 21. marts

Anti Sārs "Tā iet mūsu lietas"

Ar lielu patiku izlasīju vēl vienu bērniem paredzētu grāmatu, ko gan gribētos saukt par ģimenes grāmatu. Igauņu rakstnieks Anti Sārs  (Anti Saar) caur pirmsskolas vecuma zēna Vasela acīm grāmatā "Tā iet mūsu lietas" iepazīstina ar pavisam normālu mūsdienu ģimeni un tās ikdienu. Vasels dzīvo kopā ar mammu, tēti un mazo brāli Jonasu, kuram ir tikai "pustrīs gadu". Visi kopā viņi lasa, raksta, stāsta briesmu stāstus, zīmē, strīdas, taisa ēst un ēd, gaida rūķus, brauc ar mašīnu, iet gulēt, spēlē futbolu, uzņem ciemiņus, kā arī ievēro un izvairās no dažādām briesmām. Kopumā tās visas ir parastas ģimenes normālas nodarbes. Taču veids, kā viņi to dara, manuprāt, ir ļoti moderns, piemēram, princips nesaukt bērnu par mazo bandītu, jo viņš var identificēties ar šo tēlu un vēlākajos gados patiesi par tādu kļūt.

trešdiena, 2019. gada 20. marts

Anna Starobiņeca "Paskaties uz viņu"

pirmdiena, 2019. gada 18. marts

Aivars Kļavis "11 stāsti par vīriešiem"

Agrāk stāsts kā forma man ne pārāk patika. Nepaspēju ne ielasīties, iejusties, kad galā jau punkts un jācenšas ielekt nākamajā stāstā un jāiepazīstas ar citiem varoņiem. Pēdējā laikā stāsts man tomēr ir iepaticies, iespējams, ka tas saistīts ar saraustīto lasīšanai atvēlēto laiku. Tomēr, ja lasīšanai var atvēlēt vienā reizē vien apmēram desmit minūtes, stāsts ir piemērotāka forma uztverei. Tā pa mazai drusciņai esmu izlasījusi grāmatu "11 stāsti par vīriešiem", kuras autors Aivars Kļavis. Iepriekš no šī autora neko nebiju lasījusi un tāpēc šo darbu sāku bez īpašām gaidām vai priekšstatiem. Tik vien gribējās kā vieglu izklaidi un pavīdēja cerība kaut nedaudz ielūkoties vīriešu pasaulē, autora vīrieša  spalvas vadītai.

Laura Vinogradova "Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu "

Grāmatu izstādē piektdienā bija vairāk vaļas aiziet dzīvajā papļāpāt pie visiem izdevējiem, ar ko mēdzu sazināties par grāmatu eksemplāriem atsauksmēm un tas nepalika bez sekām. Protams, ka mana cerība un vēlme atpakaļ mājās aiznest ja nu vien kaut ko no grāmatu maiņas galda, sašķīda druskās jau ļoti ātri. Viens no guvumiem bija Lauras Vinogradovas "Mežpasakas". Viens no iemesliem nopirkt šo grāmatu, pat īsti neiedziļinoties saturā, bija jau iepazītā autore un viņas stils. Otrs iemesls bija tik ļoti sulīgās un dziļi zaļā krāsā balstītās ilustrācijas (jā, jā, pavasara un vasaras trūkums organismā). Kā priekšā teic nosaukums, "Mežpasakas" galvenie varoņi ir Meža Susuris, skudras, Vilcene un Pūces bērns.

piektdiena, 2019. gada 15. marts

10 grāmatas, ko bērni ar prieku lasītu brīvlaikā

Blogeris Baltais Runcis iesāka stafeti par ieteikumiem lasāmvielai bērniem skolēnu brīvlaikā. Man, kā bērniem tuvāk stāvošai, šo stafeti tālāk padeva Mairita. Skolēnu brīvlaiks jau tuvojas noslēgumam un es nepretendēju uz speciālista zināšanām jebkāda skolas vecuma bērnu literatūras gaumei. Tomēr mēģināšu pieslēgties un sniegšu ieteikumus 10 grāmatām, ko ar prieku lasītu sākumskolas vecuma bērni ne tikai skolas brīvlaikos, bet arī jebkurās citās brīvdienās.

Deivids Hoknijs, Mārtins Geifords "Attēlu vēsture bērniem"
Ja ārā laikapstākļi vēl nelutina, domāju, ka ir īstais laiks pievērsties mākslas izziņai un varbūt iemēģināt roku arī pašam kāda mākslas darba tapšanā/atdarināšanā, ielietojot iegūtās zināšanas par tehnikām, detaļām un stiliem.

Sirsnīgi par ģimeni, mīlestību, kopābūšanu un aizvien to pašu pasaules izziņu. Vecākiem atgādinājums par šķietami sīko lietu patiesi lielo dabu.

Līdz vasarai arī vairs nav tālu un te var pasmelties iedvesmu, lai pavadītu vasaru aizraujoši, pat, ja draudzēšanās ar citiem bērniem nevilina. Savukārt vecākiem, kopā ar bērnu lasot vai atsevišķi, mājiens, kā saprast savu introverto bērnu.

Jā, jā, kuram gan gribas mācīties brīvlaikā? Taču, ja mācīšanās pasniegta aizraujošā veidā? Varbūt nedēļas nogalē var aiziet ar ģimeni uz restorānu un pārsteigt visus ar jaunām prasmēm?

Varbūt nav gluži sākumskolas bērnam piemērota lasāmviela, drīzāk tuvāk pamatskolai, taču noteikti izlasīšanas vērta. Palīdzēs novērtēt lietu zūdamību.

Par to, kas notiek mājās, kad cilvēku tur nav. Sirsnīgs stāsts par diviem saimniekus mīlošiem kaķiem.

Kaut kas vecāks, bet aktualitāti nezaudējis, bērna skatījums uz pieaugušo pasauli. Vecākiem būs šis un tas no veciem vārdiņiem jāpaskaidro, bet, manuprāt, bērnam šī grāmata paplašinās redzesloku.

Īsteniem entuziastiem un vienkārši faniem - pirkstu padarbināšanai un vilcienu uzbūves izzināšanai. Varētu noturēt interesi pat uz vairākām stundām.

Brīvlaikā noteikti neiztikt bez blēņām, ja ne paša darītām, tad vismaz izlasītām. Mieru, tikai mieru! Visam apakšā ir arī morāle (un vismaz pāris kūkas)!


Stafete pavisam vienkārša- ieteikt desmit grāmatas sākumskolēniem un pamatskolēniem. Katrai grāmatai klāt pievienot mazu ieteicošu teikumu. Vai dalīt ieteikumu uz pusēm (piecas sākumskolēniem un piecas pamatskolēniem), vai kā savādāk- tā ir katra brīva izvēle. Tāpat, ja ir vēlme, var būt arī ieteikumi vidusskolēniem.

Stafeti paceļu citā līmenī un nododu lasītājiem, kam sekoju instagram vietnē Lienei un celoju.lasot.

Guna Roze "Sadursme"

"Bet vai kādai miesai un dvēselei jāpacieš dzīve ar mani tikai tāpēc, ka es gribu būt ar viņu kopā?" /96.lpp./

Mēneša sākumā notikušās grāmatu izstādes ietvaros rakstnieku viesistabā devos ciemos pie Gunas Rozes, jo vēl tikai dienu iepriekš biju tikusi pie viņas jaunākās grāmatas eksemplāra "Sadursme".
Šis bija gadījums, kad grāmatu lasīšanai izvēlējos tikai autora dēļ un ne mirkli to nenožēloju. Paskaidrošu, kāpēc: teksts, kas atsūtīts kā anotācija, man labākajā gadījumā lika nodrebēt aukstiem drebuļiem un acumirklī noraidīt domu par šīs grāmatas lasīšanu - ārsta Pētera Kļavas rakstītais par bezjēdzīgās eksistences īssavienojumiem mani gluži vienkārši atgrūda kā neaktuāls un manā interešu lokā neietilpstošs.

Grāmatas vāciņš lai arī šķita skaists, bet, atceroties par bezjēdzīgo eksistenci un īssavienojumiem, uzreiz kļuva tematiski nepiesaistošs. Taču vēlreiz aplūkoju, kas ir jaunās, man piedāvātās, grāmatas autors un nekavējos ne mirkli grāmatu pieņemt lasīšanai. Iepriekš man bija lieliska pieredze, lasot uz patiesiem faktiem balstīto Gunas Rozes romānu "101. kilometrs. Padomju kauna zona" .

Tagad apdomāju vēlreiz savu pirmo iespaidu par grāmatu un saprotu, ka varu ieteikt nepaļauties uz Kļavas tekstu un uzreiz lekt pie redaktores Gundegas Blumbergas rakstītā par darbu. Taču nenoliedzu, ka tā varētu būt mana individuālā reakcija uz garu, zvaigžņu likumu un kosmiskas gaļas mašīnas tematikas pieminēšanu. Man šķiet, ka šī grāmata noteikti ir izlasīšanas vērta, ne tikai autores patīkamās valodas un baudāmā stila dēļ. Neļaujiet sevi maldināt anotācijai uz pēdējā vāka!

ceturtdiena, 2019. gada 7. marts

Svens Kuzmins "Hohma"

"A tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu esi nevis tu, bet kāds cits?"

Ar Svena Kuzmina izteiksmes stilu esmu pazīstama no viņa un kolēģa Toma Treiberga veidotā etīžu teātra "Nerten". Man patīk viņu uzstāšanās, joki man ir saprotami un izteiksmes veids tīkams. Svens Kuzmins  ir arī Latvijas Radio raidījuma «Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru» veidotājs. Kuzmina pirmais stāstu krājums "Pilsētas šamaņi" kaut kā paskrēja man garām nelasīts, bet otro grāmatu - romānu "Hohma" - ilgi nedomājot paņēmu lasīšanai no izdevniecības "Dienas grāmata". Turklāt vēl arī pēc pilnas programmas izbaudīju visu, kas ar grāmatas iznākšanu saistīts - tikšanās ar autoru un redaktori, autora paša fragmentu lasījums, kā arī autogrāfa iegūšana manā grāmatas eksemplārā. Autora lasījums nepalika bez sekām - turpmāka grāmatas lasīšana manā galvā skanēja Kuzmina balsī un tempā. Paldies Kuzminam, ka temps un tembrs bija tīkams, nevis kaut vienā veidā kaitinošs!

trešdiena, 2019. gada 6. marts

"Grāmata - puzle mazuļiem. Krāsainā pasaule"

Šoreiz parādīšu vēl vienu papildinājumu bērna grāmatu plauktam un pārmaiņas pēc tas ir tieši piemērots dēla vecumam. Ja būsiet pamanījuši, es bieži iepazīstinu bērnu ar grāmatām, kas paredzētas vecākiem lasītājiem/klausītājiem. Mācāmies cienīt plānāka papīra lapas un tekstu. Tas gan nenozīmē, ka puikam nav arī klasiski viņam piemērotu grāmatiņu ar biezām lapām, sīkām knibināmām detaļām un lakoniskām ilustrācijām, kas māca vārdus, krāsas, figūras utt. Pēdējā laikā dēls sācis izrādīt interesi par puzlēm un aktivitāšu dēļiem, kur ar puļķīti aprīkotas figūriņas jāievieto tām atbilstošajā vietā uz dēļa. Tāpēc izdevniecības Zvaigzne ABC jaunumu sadaļā mana acs krita uz grāmatu-puzli mazuļiem "Krāsainā pasaule", kas piemērota bērniem no pusotra gada vecuma.

otrdiena, 2019. gada 5. marts

Sāra Pinboro "Viņai nemanot"

Gribējās kaut ko par mīlestību, bet ne gluži tādu cukurvates saldu un rozā, izvēlējos Sāras Pinboro "Viņai nemanot". Nepavisam nenožēloju, jo autore bija savijusi mīlestību un psiholoģisku spriedzi tādos mezglos, ka tikai pēdējās 30 lappusēs beidzot šķetinājās, kurš tur ko ir izdarījis. Bet ar to vēl nebija gana, pēdējās 10 lappusēs Pinboro ne tikai apgāza to spaini otrādi, bet arī pacēla augšā un izbēra visas samazgas ārā, atklājot kaut ko, ko pilnīgi nebiju iedomājusies. Jāsaka, ka darba nosaukumu angļu valodā uzzināju tikai pirms sāku rakstīt šo atsauksmi un tad nodvesos "aaaaahhh, nu tā taču uzreiz vajadzēja!". Ejam dziļāk mežā pēc vairāk malkas.
Angļu valodas nosaukums ir daudz dziļāks, vairāk izsakošs un aprakstošs par sižetu. Latviešu valodā tas šķietami neko daudz nepasaka. Protams, ka bija varones, ka kaut ko nemanīja un nepamanīja un tāpēc notika tā, kā nu notika. Bet patiesība tiešām būtu saprotama jau ātrāk, ja es būtu netulkoto nosaukumu ieraudzījusi kaut kur uz vāka, nevis wikipēdijā, pētot autores pārējo daiļradi.

Paša Matsinovs "Gogoļa disko"

Pēdējos mēnešus, lasot grāmatu, veicu piezīmes par lasāmo, fiksēju savas tā brīža domas, idejas, lai ieskatītos šajās piezīmēs vēlāk, rak...