pirmdiena, 2016. gada 21. novembris

Džozefs Konrāds "Almajera muļķība" audio grāmata

Kolorīta nosaukuma izdevniecība "Burtlicis burkšķis" gada sākumā laida klajā angļu klasiķa Džozefa Konrāda darbu "Almajera muļķība". Vasarā grāmatu apskatniekiem vērtējumam izdevniecības pārstāvis piedāvāja arī audio grāmatas versiju. Lēnā garā pastaigās ar ratiem šo grāmatu beidzot esmu noklausījusies arī es. Kopējais garums aptuveni 8 stundas, ieskaņojis aktieris ar vīrišķīgu balss tembru Jānis Skanis.

Romāns pirmo reizi izdots 1895.gadā, ir autora pirmais darbs un ir skaists koloniālisma laikmeta apraksta paraugs. Lasītājs/klausītājs nokļūst Borneo džungļos Malaizijā Pantajas upes krastā. Grāmatas anotācija sola aprakstīt tematus, kas aktuāli arī mūsdienās. Tie ir emigrācija, globalizācija, kapitālisms un dažādu kultūru sadursme.

trešdiena, 2016. gada 12. oktobris

Nervu pakutināšana jeb filma "Spēles gūstekņi"

Uzdrīksties pieņemt izaicinājumu vai paliec vērotājos! Šajā spēlē viss šķietami ir pavisam vienkārši, taču sekas var būt nopietnas. Par veiksmīgi izpildītiem pārbaudījumiem spēlētāja kontā tiek ieskaitīta nauda. Uzdevumus izdomā skatītāji. Šķiet, ka no šīs izklaides iegūst visi iesaistītie.

Filma "Spēles gūstekņi" jeb "Nerve" nudien brīžiem nervus pakutina. Ko lai vēl saka, nebaidoties pateikt pārāk daudz no filmas sižeta? Īsti nav ko teikt. Stāsts aizraujošs, skatītājs to "iesūc" gluži vai vienā elpas vilcienā, izklaide garantēta un nauda par filmu, kolu un popkornu, manuprāt, nav iztērēta velti. Lieliski un pievilcīgi aktieri, kas arī ir jau pusceļš uz izdevušos filmu. Galvenajās lomās Emma Robertsa (Emma Roberts) un Deivs Franko (Dave Franco).
Kopumā teikšu, ka filma patika. Piesieties īsti nav kur.

Savulaik esmu rakstījusi par divām grāmatām ar līdzīgu sižetu, proti, par spēli, kas ielaužas realitātē. Viena bija Andersa de la Motes grāmata [geim] un otra Urzulas Poznanski "Erebos". Tieši tādēļ šī filma man šķita tik pazīstama. Es nekļūdījos, šī patiesi ir grāmatas ekranizācija, bet nevienas no manis jau lasītajām. "Nerve" ir veidota pēc tāda paša nosaukuma grāmatas, autors Dženna Raiana (Jeanne Ryan). Pati autore par sevi saka, ka raksta jauniešu stāstus, kas varētu notikt jau nākamajā nedēļā, taču jācer, ka nenotiks.

piektdiena, 2016. gada 7. oktobris

Topošajiem un jaunajiem vecākiem

Pirmā grūtniecība gan vīrieti, gan sievieti ieved pavisam jaunā pasaulē - sākotnēji nezināmā un lēnām izpētāmā. Ar Cāļa un Cosmo forumiem taču ir par maz, lai sevi "izklaidētu" par gaidāmo nākotni, tāpēc lieti noder arī grāmatas. Vēl dažādu informāciju var atrast žurnālos, citu mammu blogos, kā arī dažādu profesionālu dūlu un vecmāšu sagatavotos materiālos internetā. Izveidoju plašu apkopojumu par to, kur informāciju par gaidāmo un nezināmo smēlos es. Varbūt kādai apjukušai sievietei vai viņas partnerim noderēs.

ceturtdiena, 2016. gada 29. septembris

Māra Zālīte "Pieci pirksti"

Tā ir pasaule bērna acīm. Turklāt šī pasaule nav nebūt tā vienkāršākā. Māras Zālītes darbā "Pieci pirksti" izklāstīts sarežģīts vēsturisks laiks un notikumi caur maza bērna skatu punktu. „Pieci pirksti” ir bērnības atmiņu grāmata, kurā autore vēsta par atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē. Atgriezties ir viens, bet kaut kā taču ir arī jādzīvo. Stāstījumam izvēlēta prozas forma, kas rakstniecei ļauj būt brīvākai nekā stingri iegrožotajā autobiogrāfiskajā žanrā. Turklāt šis ir pirmais Māras Zālītes prozas darbs. Līdz šim viņa bijusi zināma kā dzejniece un dramaturģe. Interesanti, vai ne?

pirmdiena, 2016. gada 29. augusts

Filma. Mans draugs nenopietns līķis (Swiss Army Man)

Filma, kuras esenci es varētu izteikt tieši tiem pašiem vārdiem, kas kā pēdējie filmā izskan "What the Fu**?"

Šo filmu Latvijas skatītājam atgādājis kinoprojekts "Spektrs", kas šo to jau izsaka par tās raksturu. Un vēl pilnīgi varu piekrist Sergeja Timoņina un Sergeja Musatova ievadvārdiem pirms filmas - skatītājus var iedalīt divās daļās - ļoti patīk un ļoti nepatīk. 

svētdiena, 2016. gada 28. augusts

Andris Trautmanis “Izlūkošanas noslēpumi”

Andra Trautmaņa apjomīgā hronika “Izlūkošanas noslēpumi” uzrunās 20. gadsimta pirmās puses specdienestu vēstures entuziastus. Cilvēkiem, kas par vēsturi interesējas vispārīgi, šī grāmata varētu šķist pārlieku sausa un šauras ievirzes. Darbā galvenokārt stāstīts par nacistiskās Vācijas un komunistiskās PSRS spiegu dienestu veidošanu un to darbībām. Dažbrīd trūkst vispārējā vēstures notikumu konteksta, kas gan grāmatu noteikti padarītu vismaz divtik biezu. Atsvaidzinošas ir nodaļas par atsevišķiem izlūkdienestu darbiniekiem, kuru vidū gana daudz latviešu vārdu.

Autors ir bijis ne vien Drošības policijas Ārējās izlūkošanas nodaļas vadītājs, bet arī VDK Pretizlūkošanas nodaļas virsnieks, tādējādi grāmatas tapšanā palīdzējusi arīdzan paša darba pieredze. Šis darbs sniedz ieskatu izlūkdienestu darbības aizkulisēs, kā arī vienā grāmatā hronoloģiski apkopo vēstures cienītāju kārajai acij ne vienu vien pilsētas mītu.

Grāmatas apraksts sākotnēji publicēts žurnālā "Laiks Pasaulei" 2016.gada februārī



pirmdiena, 2016. gada 8. augusts

Filma "Tas ir tikai pasaules gals"


Dusmīgi, dusmīgi cilvēki. Neiecietīgi, nevēlas klausīties citā, vēlas dzirdēt tikai sevi un ticēt saviem pieņēmumiem. Tā divos teikumos es raksturotu režisora Ksavjē Dolana (Xavier Dolan) filmu "Tas ir tikai pasaules gals". Kanādas un Francijas kopražojuma filma pirmizrādi jau piedzīvoja Kannu kinofestivālā, bet Latvijā plašākai publikai to dos vēl tikai oktobrī, to izrādīs Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (13.-23. oktobris). Es un vēl bariņš interesentu to jau redzējām īpašā seansā. 

Nevaru sevi saukt par Dolana cienītāju vai pazinēju, biju dzirdējusi par šo kanādiešu brīnumbērnu, bet šī bija pirmā viņa filma, ko redzēju. Neko nelasīju pirms seansa ne par filmu, ne režisoru un viņa darbiem, tāpēc arī skatīties gāju kā tukša lapa, bez īpašām gaidām, gatava "tikt aprakstīta" un iespaidota. Patika, Iesaku.

Piecu aktieru saspēle, drāma, klusuma mirkļi un monologi spēj noturēt skatītāju visā filmas garumā. Tas šai psiholoģiskajai ģimenes spēlei, starp citu, ir īsti atbilstošs jeb pusotra stunda. Tā teikt: ne par daudz, ne par maz. Pēc filmas atliek vien domāt, cik tuvu tu esi saviem tuvākajiem radiniekiem, ko tu par viņiem zini un cik daudz viņi zina par tevi? Vai ir bijušas situācijas, ka kāds nācis pie manis ar vēstījumu, bet tu neesmu ļāvusi otram cilvēkam sakāmo pateikt? Par šādām situācijām mēs, cilvēki, varam tā arī nekad neuzzināt.

Galvenajās lomās: Gaspārs Ulī (Gasspard Ulliel), Mariona Kotijāra (Marion Cotillard), Vincents Kassels (Vincent Cassel), Lea Seidū (Léa Seydoux). Filmas scenārijs veidots pēc Žana Lika Lagarsa (1957-1995) lugas motīviem. Īpašu uzmanību vēlos pievērst Vincentam Kasselam, kuru pēdējā laikā jaunajās filmās esmu pamanījusi ārkārtīgi bieži (viena no tām jaunākā ir Borna filma). Tieši Kassela attēlotais īpaši dusmīgais Antuāns šajā filmā, galu galā  bija tas, kuru gribējās pažēlot un nopaijāt. 

"Tas ir tikai pasaules gals" nominēta Zelta palmas zaram un žūrijas Grand Prix šī gada Kannu kinofestivālā.  Starp citu, Kannu kinofestivāls nosaka ne tikai pasuales kino tendences un, kas šajā sezonā "ir kruti", bet arī paziņo par jauniem talantiem. Ksavjē Dolans ir viens no tiem režisoriem, kas savulaik atklāti Kannu kinofestivāla ietvaros, turklāt tas ar viņu notika 2009.gadā, 19 gadu vecumā. 

Rudens ir lielisks laiks, kad mūzikas festivālu sezonu plūdeni pārvērst kino festivālu sezonā. Sāciet ar Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu (7. - 11.septembris) un turpiniet ar Rīgas Starptautisko kino festivālu! Ņemiet labas filmas, kad tās pienes jums "uz paplātes"!

otrdiena, 2016. gada 26. aprīlis

Džoanna Ketrīna Roulinga "Nejaušā vakance"



Acīmredzot, Džoanna Ketrīna Roulinga nevēlējās palikt zināma vien kā Harija Potera radītāja. Viņa turpmākos darbus rakstījusi gan ar pseidonīmu, gan ar savu vārdu un manās rokās nonāca viņas pirmais veikums pieaugušajiem "Nejaušā vakance".

Maza Anglijas pilsētiņa Pegforda, tās pārvalde, viena vīrieša - domnieka - nāve un viss no uzskaitītā izrietošais. Stāsts nav diez ko sarežģīts, bet visus pieminētos cieši savijošs, noteikti. Nekā ārkārtīgi jauna grāmatā nav, tie visi ir mūžvecie konflikti - naudīgie pret nabagajiem, slimie pret veselajiem, bērni pret vecākiem un sievas pret vīriem, paaudžu, dzimumu un sabiedrības slāņu konflikti. Katram pieminētajam cilvēkam gan ir kāds noslēpums un viena lielā intriga, kas man personīgi šķita mazsvarīga,bet lika kustēties gandrīz visai pilsētiņai, proti, kurš gan uzvarēs vēlēšanās.

trešdiena, 2016. gada 13. aprīlis

Imants Liepiņš "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija"

Kulšanās un malšanās Ukrainas politikā nerimst un nestāsies, šķiet, vēl ilgi. Valstī norisinās cīņa par došanos pretim rietumiem un rietumnieciskai domāšanai. Daži situāciju zināmā mērā salīdzina arī ar Latviju. Kad Krievija agresiju Krimā tikai uzsāka, izskanēja bažas, ka līdzīgs scenārijs sagaida arī Baltijas valstis, tostarp Latviju. Atšķirība esot vien tajā,ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, bet Ukraina vēl tikai tēmē uz starptautiskām aliansēm. BBC izveidoja daudz kritizētu un apspriestu filmu par to "kā būtu, ja būtu", ja krievi iebruktu Latvijā.

Vērojot mediju vidi, šķiet, ka viens no nedaudzajiem žurnālistiem Ukrainas jautājumu ekspertiem ir Imants Liepiņš. Viņš šajā valstī uz dienvidaustrumiem no Latvijas atrodas bieži, gana bieži, lai zinātu un redzētu. Imants pieredzēja arī lielo Eiromaidanu jeb Pašcieņas revolūciju. Materiāla par Ukrainu Imantam ir daudz vairāk, nekā viņš var nopublicēt avīzē vai izstāstīt TV un radio, tāpēc ir arī grāmata.

piektdiena, 2016. gada 1. aprīlis

Vilis Kasims "Lielā pasaule"




Viļa Kasima darbs "Lielā pasaule" jau ir tā teikt pagājušais gads. Laikam jācenšās skriet līdzi, pat, ja tas notiek ar kavēšanos. Tagad gan man ir nelielas mieles par to, ka Lieldienu brīvdienās gandrīz veselu dienu veltīju šim darbam. Kārtējo reizi lasīju līdz galam spīta vadīta. Galu galā jāsecina, ka ir viens variants no diviem: 
1. es galīgi nesaprotu jaunos latviešu autorus;
2. jaunie latviešu autori "sūkā".

Līdzīgi kā izlasot Jāņa Joņeva "Jelgava 94", man radās sajūta, ka šie jaunie vīrieši sirgst ar grafomāniju jeb slimīgu, pastiprinātu tieksmi rakstīt. Es nesaprotu sajūsmu un augstos vērtējumus citu blogeru apskatos. Ja Joņevam, manuprāt, šķita svarīgi aprakstīt dropēšanu, tad Kasimam tuvi ir sēņu tripi un kurīšana.