otrdiena, 2017. gada 23. maijs

451 grāds pēc Fārenheita uz ekrāna

Es nespēju noticēt, ka kādreiz esmu izlasījusi lielisko stāstu par grāmatām kā lielāko grēku, bet neesmu neko par to rakstījusi! Reja Bredberija sarakstītā grāmata "451 grāds pēc Fārenheita", manuprāt, ir fantastikas žanra klasika. Drīzumā tā nonāks uz ekrāniem jaunā izpildījumā!

1966.gadā pie skatītājiem nonāca franču režisora, franču jaunā viļņa pārstāvja, Fransua Trifo veikums. Šķiet ir pēdējais laiks skatītājiem atgādināt par pasauli, kurā lasīt grāmatas bija nelikumīgi. Romāns "451 grāds pēc Fārenheita" (angļu valodā "Fahrenheit 451") izdots  1953. gadā. Tajā aprakstīta izdomāta nākotne, kurā ar likumu liegts glabāt un lasīt grāmatas. Likuma ievērošanai izveidota dedzinātāju komanda. Šie cilvēki ir līdzīgi ugunsdzēsējiem, taču dodas iznīcināt grāmatu glabātāju mājokļus, nevis tos glābt. Līdz brīdim, kad viens dumpīgu domu mākts dedzinātājs sāk uzdot jautājumus par sava darba jēgu.

Atgriežoties pie ekranizācijas, ASV televīzijas kanāls HBO ir izvēlējušies divus galvenos aktierus lomām un ekranizācija šobrīd ir pre-production stadijā. Montāga lomai izvēlēts Maikls Džordans (Michael B. Jordan), kuru, iespējams, pazīsiet no filmas "Fantastiskais četrinieks" vai "Krīds: Rokija mantojums". Režisora Ramina Bahrani (Ramin Bahrani) vārds un veikums man nav pazīstams. Kad filma iznāks? Netiek ziņots.

Kad esam nonākuši līdz pašreizējam tehnikas attīstības līmenim, jāvaicā, vai tiešām Bredberija iedomātā nākotne ir tikai iedomāta? Mūsu ikdiena jau ir padarīta vienkārša un izklaidējoša, cilvēki domā aizvien mazāk un mazāk, ir jāmāca kritiski uztvert informācija, atpazīts viltus ziņas. Man šķiet, ka Bredberija iedomātais laiks ir klāt. Bredberija pasaulē cilvēki informāciju iegūst no milzu televizoriem, bet mūsdienu realitātē televizoriem pievienojas arī plaukstas lieluma ekrāni, ko ikdienas staipām sev līdzi kabatās un rokassomiņās.

Manā darāmo darbu sarakstā tagad ir grāmatas pārlasīšana, 1966.gada filmas noskatīšanās un jaunās ekrāna versijas sagaidīšana.

P.S. 451 grāds pēc Fārenheita esot temperatūra, pie kuras grāmatas deg. Tā ir? Bredberijs neesot to pārbaudījis.



Noslēgumam viens citāts:

"Jā, brīvs laiks jums ir. Bet laiks pārdomām? Ja jūs netriecaties automašīnā ar simt jūdžu ātrumu stundā, kad nevar domāt ne par ko citu, kā tikai par to, kā nedabūt galu, tad spēlējat kaut kādas spēles vai sēžat starp četrām televīzijas sienām, ar kurām nav iespējams debatēt. Kādēļ? Tādēļ, ka televīzija ir “reāla”. Tā ir tikpat kā taustāma, telpiska. Tā pasaka priekšā, kā vajag domāt, tā dzīšus iedzen to jūsu galvās. Jūs sākat ticēt, ka tas viss ir pareizi. Tas šķiet tik pareizi. Jūs triec tik milzīgā ātrumā pretī vajadzīgajiem secinājumiem, ka jums nav laika pat iekliegties: “Blēņas!”"

pirmdiena, 2017. gada 22. maijs

Laima Kota "Istaba"

Pienākusi kārta vēl vienam romānam no sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts". Šoreiz tas ir stāsts par laiku, ko piedzīvojuši ļoti daudzi no šobrīd dzīvojošajiem. Laimas Kotas romāns "Istaba" aizved lasītāju uz kādu nedefinētu laiku, ziloni vai ziloņlaiku, taču ik katram būs skaidrs, ka runa ir par astoņdesmitajiem gadiem, perestroiku jeb pārkārtošanos. Turklāt lasītājs nonāk ne vien astoņdesmito gadu Latvijā, bet arī komunālajā dzīvoklī uz Revolūcijas un Stučkas ielas stūra (tagadējās Matīsa un Tērbatas iela). Šis astoņu istabu dzīvoklis kopumā un katrs tā iemītnieks ar savu istabu atsevišķi, manuprāt, ir visa perestroikas esence.

pirmdiena, 2017. gada 8. maijs

Ielūdz radioteātris jeb citāda lasīšana



Nav noslēpums, ka latviešu valodā ar literatūru klausāmā formā ir čābīgi. Ja nav vēlmes klausīties angļu, krievu vai citā svešvalodā, jāmeklē alternatīvas. Protams, ja vien vispār ir vēlme kaut ko klausīties un spēja uztvert literatūru audiāli. Viena, manuprāt, lieliska alternatīva ierastajām klausāmgrāmatām ir radioteātris. Raidlugas un dažādus stāstus klausīties piedāvā Latvijas Radio projekts "Radioteātris". Par šādu iespēju klausīties literatūru vēlējos pastāstīt blogā jau sen, taču nesanāca tam laika.

Televīzijā seriāla sērijas garums ir ap divdesmit minūtēm, turklāt skatītāju ik pa laikam "izklaidē" arī reklāmas, kas vienas sērijas skatīšanos vēl pagarina. Turpretim radioteātrī viena sērija ilgst ap piecām minūtēm. Domāju, ka ikviens spēs šeit atrast kaut ko savai gaumei. Par nožēlu, salīdzinoši maz stāstu pieejami lejupielādei pašam savā ierīcē un klausīšanai, piemēram, pastaigu laikā, kad negribas izmantot mobilo internetu. Lielāko daļu tomēr jāklausās Radioteātra mājas lapā, tiešsaistē. Ja es par šo kļūdos, lūdzu labojiet mani un parādiet, kā iegūt savā ierīcē vairāk nekā spēju atrast. Nav īpaši ērti, stumjot ratus, turēt rokās telefonu ar atvērtu pārlūku un ik pēc pāris minūtēm pārslēgties uz nākamo sēriju.

Līdz šim esmu noklausījusies Leldes Stumbres īslugu seriālu "Stopētāji", projekta Restarts seriālu "Konteksti" un Arvja Kolmaņa rakstīto "Taksista stāsti", arī šo un to no obligātās literatūras cikla, kas tapis sadarbībā ar Latvijas radio jaunāko atvasi Pieci.lv. Hipnotizējoši aizraujoši bija grāmatas "Veļupes krastā" lasījumi četrās sērijās. Fragmentus no Melānijas Vanagas autobiogrāfiskās grāmatas lasīja četras aktrises, kuras arīdzan spēlēja filmā Viestura Kairiša režisētajā filmā "Melānijas hronika" - Lilita Ozoliņa, Baiba Broka, Maija Doveika un Guna Zariņa. Man patika viss no klausītā, bet tas noteikti tāpēc, ka izvēlējos to, kas bija ne tikai pieejams lejupielādei vai klausīšanai Soundcloud Pieci.lv profilā, bet arī interesēja tieši mani.

Ja atrodat kaut ko savai gaumei tematiski, tad izpildījumā vilties nenāksies. Stāstus ierunā profesionāli aktieri, tehnisko kvalitāti garantē Latvijas Radio kolektīvs un tas viss Radioteātri padara par demokrātisku un ļoti baudāmu izklaidi. Klausītāja iztēli rosina tas pats, kas parastā teātra uzvedumā - aktiera balss, mūzika, dažādas skaņas un trokšņi, atbilstoši situācijai, kā arī autora radītais teksts. Iztrūkst divu maņu kairinājums - redzes un ožas (nenoliegsim, teātrim ir arī sava īpašā smarža). Iesaku!

Starp citu, Radioteātra vadītāja Māra Eglīte pērn kļuva par piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri par nopelniem Latvijas valsts labā. Man šķiet, ka šāds apbalvojums ir apliecinājums kolēģes ieguldītajam vērienīgajam darbam, kā arī tā kvalitātei.

P.S. Es tiešām ceru, ka kļūdos un savā ierīcē varu lejupielādēt vairāk par pāris seriāliem. Lūdzu, parādiet man, kā to darīt (vēlams, legāli)!