Zuzanna Kubelka "Kundze būs mājās vēlāk" un "Ofēlija mācās peldēt"

Vienu pēc otras izķēru cauri divus Zuzannas Kubelkas dāmu romānus "Ofēlija mācās peldēt" un "Kundze būs mājās vēlāk". Ko lai saka? Vajadzēja starp šiem abiem darbiem ieturēt pāris gadu pauzīti, citādi visu laiku mocīja Déjà vu sajūta.  Abu grāmatu galvenās varones ir sievietes īsi pēc 40 gadu sliekšņa, izglītotas, gudras, skaistas un mūžīgi pār pleciem krītošām kuplām cirtām. Tikai viena rudmate, bet otra blondīne. Šī "kaut kur lasīts" sajūta nemitīgi atkārtojās arī vārdu izvēlē, aprakstot seksa ainas, galveno varoņu seksa partneru fiziskos dotumus un arī apkārtni, kā arī to, cik veselīgs ir veģetārisms.  Darbība abās grāmatās pamatā noris Parīzē. Pilsētu gan šīs autores darbos var visnotaļ jauki "apskatīt", tas Kubelkai sanāk.

Sekss dāmu romānos ir bijis vienmēr, vēl pirms Greja 40 nokrāsām, bet man šķiet, ka Kubelkai tā ir īpaši daudz. Taču Kubelkas varones nav nekādas naivās aitas, bet gan spēcīgas, pašpietiekamas un gudras sievietes, ar dzīves mērķi, kurā ir kas vairāk par pelēku laulību un veicīgu bērnu radīšanu.

Abi romāni ierauj sevī, izlasīt tos var samērā ātri, lai arī brīžiem par aprakstītajiem tēliem gribas šņākt "nu, kas par murgu", daudz arī klišeju par sabiedrību un cilvēkiem kopumā, mazliet "besīja", bet ne tik daudz, lai nepabeigtu lasīt. Ja "Kundze būs mājās vēlāk" varone Trisija ir neveiksmīgi precējusies un meklē izeju no savas laulības, tad Ofēlija nemaz negrib apprecēties, bet gan pilnu krūti baudīt dzīvi un veidot izdevējas karjeru. Turklāt "Kundze būs mājās vēlāk" ir tipiskāks dāmu romāns, bet Ofēlijā ieskanas tāda kā pamācību nots - mest grabažas pār bortu, pasaulē ir pārāk daudz niknuma, ļaunuma un asiņainu notikumu, visu izglābs mīlestība, gaļas ēšana ir lielākā pārestība savam organismam un vispār daudz dažādu skaistuma saglabāšanas padomu, lai āda un miesa 40 gadu vecumā būtu kā 20 gadus nesasniegušai jaunuvei. Izrādās, ka AIDS ir radījuši cilvēki paši, pārāk daudz lietojot antibiotikas un 2035. gadā ārsti tās gandrīz vairs neizmantos, tādējādi no AIDS būsim glābti. Tiesa, jāatzīst, ka zināmā mērā Kubelka grāmatā "Ofēlija mācās peldēt" bija aizskrējusi savam laikam pa priekšu. Galīgais vērtējums - lasīt var, bet, vai vajag?