Singapūrā dzimušā, Ņujorkā dzīvojošā rakstnieka Kevina Kvana (Kevin Kwan) debijas romāns "Traki bagātie aziāti" (Crazy rich asians) ievelk no pirmajām lappusēm un ļauj aizbēgt pilnīgi atšķirīgā pasaulē. Tas ir gandrīz tipisks Pelnrušķītes stāsts (ar to izņēmumu, ka jaunā sieviete pati sevi nodrošina un viņai ir veiksmīga akadēmiska karjera, tas nekas, ka senču saknes miglā tītas) un lielisks literātā eskeipisma paraugs jeb grāmata, kas lasītāju aizvelk prom no realitātes.
Izbaudīju katru burtu un teikumu divās dienās un uzskatu "Traki bagātie aziāti" par izcilu gara atvaļinājuma noslēgumu. Metieties iekšā pie galvenās varones, kurai viegli just līdzi, košas un bagātīgas Singapūras ar nelielu devu Āzijas valstu sabiedrības vēstures un asprātīgu ironiju par bagātnieku kaprīzēm un dzīves upuriem. Starp citu, viss aprakstītais nav parauts no zila gaisa, bet gan sakņojas Kevina Kvana paša pieredzē. Kritisks skats no malas caur pieredzes prizmu padara šo romānu īpaši gardu.
Ekonomikas doktore Reičela Ču dzimusi Ķīnā, bet visu dzīvi pavadījusi ASV. Viņai ir ap trīsdesmit gadu un jau divus gadus ir draugs Nikolass Jangs. Arī viņš veido akadēmisko karjeru, lielu daļu dzīves pavadījis ārzemēs, bet ģimene palikusi Singapūrā. Vasaras brīvlaikā Nikolass aicina Reičelu sev līdzi uz labākā drauga kāzām, pie reizes arī ar ģimeni iepazīstināt. Pēkšņi jaunajai sievietei paveras pilnīgi jauns skats uz mīļoto vīrieti. Viņš izrādās nākam no traki bagātas ģimenes, Jangu klans tiek raksturots kā bagātāki pat par Dievu. Ja ar to vēl par maz - ģimene ir arī ļoti konservatīva par to, kādai jābūt tās topošo locekļu izcelsmei. Tas nekas, ka Reičela un Niks vēl nav pat runājuši par kādreizēju precēšanos, bet Nika ģimene un citas "veco naudu" pārstāvošas ģimenes gatavas mesties misijā "Reičelas iznīcināšana". Savukārt labākā drauga un kādas supermodeles kāzas vispār Āzijā ir pasākums, kas vērienīgumā un dzeltenās preses slejās pielīdzinās gandrīz vai Pekinas Olimpiskajām spēlēm.
"Man laikam joprojām ir tāds kā kultūršoks, bet varbūt tas ir naudas šoks. Tas, kā šie cilvēki tērē naudu - mājas, lidmašīnas, neskaitāmi kalpotāji -, jāredz pašai savām acīm. Šķiet, te nav bijis nekādas recesijas. Viss ir ultramoderns un mirdzoši tīrs." /289.lpp./
Atstājiet skepsi par nomuļļāto nabaga meitenes/bagātā prinča sižetu kaut kur miskastē pie grāmatnīcas. Svaigumu šim stāstam piešķir Āzija, Singapūra, mazliet Ķīnas vēstures, tradīciju un ieradumu atstāsts, pārbagātais aprakstītais krāšņums, stāstot ne par nopērkamām lietām, bet arī par dabu un pilsētvidi. Jā, jā, šis romāns var šķist paredzams, bet paredzamība rada burvīgo vieglumu. Šī grāmata zināmā mērā salīdzināma ar ziepju operu, taču ar lielu devu kritiska skata uz bagāto aziātu pasauli.
Vienlaikus šī grāmata var sniegt lasītājam dziļāku izpratni par Āzijas mazākuma daļas iedzīvotāju dzīvi, šķiru sistēmu šajā sabiedrībā, Āzijas sieviešu niansēto pieredzi cauri vairākām paaudzēm. Būtībā Kevins Kvans parāda sieviešu pasauli, kurā sievietes nav tikai iztapīgas savu smagi strādājošo vīru kalpones, bet gan ietekmīgas pavarda turētājas, kuras arī pašas pelna naudu un prātīgi rīkojas ar īpašumiem, kā arī gatavas saglabāt tradīcijas visiem iespējamiem līdzekļiem. Dažreiz traki bagātie ir arī līdz pat absurdam dīvaini taupīgumā vai vēlmē apslēpt savu patieso turīgumu. Vienlaikus pretī tiek likti jaunās naudas pārstāvji, kā viņus nicinoši mēdz dēvēt, caur konservatīvajiem senbagātniekiem izsmejot gaumes trūkumu, vēlmi šķiesties ar naudu, izrādīties.
Un Kevinam Kvanam kā šī teksta autoram, šķiet, var uzticēties par aprakstītā autentiskumu. Kvans pats ir vecās naudas ģimenes pārstāvis Singapūrā. Viņa vecvectēvs dibināja valsts vecāko banku, vectēvs bija pirmais rietumos mācījies oftalmologs un Lielbritānijas karaliene Elizabete otrā viņu par nopelniem filantropijā iecēla bruņinieku kārtā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru