Pēc gadiem ilgas gaidīšanas, sagaidīju! Džastina Kronina "The Passage" triloģijas pirmo grāmatu "Pāreja" lasīju pirms nedaudz vairāk kā 6 gadiem. Otro daļu gaidīju 2,5 gadus un tagad pēc 4,5 gadiem esmu sagaidījusi noslēdzošo sērijas daļu "Spoguļu pilsēta". Nezinu, kas tur un kā autoram sanācis ar savu grāmatu publicēšanas tiesību pārdošanu, līgumu izpildi un tā tālāk, bet man vajadzēja noslēgumu. Tieši tāpēc divu, trīs un vairāk daļu grāmatu sērijas ir bīstami sākt lasīt ja vēlme lietas pabeigt ir gluži vai slimīga. No otras puses - sērijas kā tādas mēdz palīdzēt tikt pāri pirmajā grāmatā iemīļotiem varoņiem un to neesamībai reālajā dzīvē. Un pēc tik ilgas gaidīšanas varu patiesi priecāties par to, ko esmu ieguvusi - pabeigtības sajūtu, noslēgumu, mieru par to, ka gaidīšana beigusies.
Nedaudz par vēsturi - ASV armija gribēja izveidot superkareivjus, viņus inficējot ar vīrusu. Teorētiski inficētais cilvēks kļūst ārkārtīgi spēcīgs, izturīgs, ātrs, viņa ievainojumi sadzīst acumirkļos. Praktiski izrādījās kā jau kārtīgā distopijā - vīrusa papildus blakusefekts bija inficēto mežonīgā asinskāre (vistiešākajā veidā) un armijai kaut kas misējās, tādējādi pirmie 12 inficētie nokļuva brīvībā un kļuva bīstami visai pasaulei. Otrajā grāmatā 12 galvenie pirmvampīri ir iznīcināti, ASV atlikusī cilvēku saujiņa var mierīgi uzelpot un būvēt savu pasauli no jauna, izmantojot to, kas palicis pāri no vecās pasaules. Bet trešajā grāmatā izrādās, ka nekas vēl nav beidzies, pat, ja pagājuši vairāki desmiti mierīgu gadu un izdzīvojušo uzmanība ir atslābusi.
Pirms tiku līdz lasīšanai pati, pie latviešu valodas tulkojuma jau bija ķērušies arī citi mana blogosfēras burbuļa cilvēki, kāds bija lasījis arī angļu valodā. Šie cilvēki par "Spoguļu pilsētu" izteicās visai skeptiski, kas manu degsmi lasīt sākumā nedaudz slāpēja. Tomēr, kad biju sākusi, vairs nespēju apstāties. Pēdējās 100 lappuses lasīju līdz pieciem no rīta, nespējot nolikt grāmatu malā. Jā, varētu piesieties visādiem, manuprāt, sīkumiem. Taču nedarīšu to. Man patika šis apjomīgais darbs, jo tas ļāva iegūt to noslēguma sajūtu, ko meklēju, tā pabeidza lieliski aizsākto stāstu par pasaules galu tieši tā, lai šķistu, ka turpinājums vairs nav vajadzīgs.
Man ļoti patika pašas beigas, kurās Kronins kā vēsturnieks aiznes lasītāju uz 1000 gadus tālu pagātni un no pārējām grāmatas daļām nedaudz atšķirīgā rakstības stilā, paskaidro, kā cilvēki bija noplicinājuši Ameriku (ar to domājot pasauli, kurā lasītājs dzīvo šodien un visu ar to saistīto), kā iznīcinātas pļavas, dzenoties pēc fosilā kurināmā, kā cilvēki bijuši alkatīgi un, ka arī tas bijis par iemeslu iznīcībai. Pagājuši 1000 gadi un daba ir paņēmusi savu. Tāda kā sava veida pamācība vai brīdinājums apstāties, padomāt un rīkoties citādāk, lai nenotiktu tā, kā aprakstīts pirmajās divās grāmatās.
Vienīgais lielais mīnuss bija pārāk ilgā gaidīšana. Es ilgi mocījos pārdomās, vai pārlasīt pirmās divas triloģijas grāmatas, vai tomēr mēģināt lasīt trešo tāpat. Atmiņā bija palikušas galvenās sižeta līnijas un pašas viedoklis, bet detaļās es Kronina radījumus vairs neatcerējos. Beigās nolēmu, ka manā pasaulē nav tik daudz brīvā laikā, lai visu pārlasītu. Tāpēc izlasīju pēdējo nodaļu no otrās grāmatas un tad ķēros klāt trešajai. Nedaudz atmiņu atsvaidzināt palīdzēja arī "Spoguļu pilsēta" pirmās lapas, kurās līdzīgi bībeles pantiem bija izklāstīts pasaulē (pirmajās divās grāmatās) notikušais.
Ak, jā! Tagad tieši skatos arī seriālu "The Passage" - šobrīd iznākušas piecas sērijas, katru nedēļu iznāk viena un pirmajā sezonā paredzētas 10 sērijas. Zināmā mērā arī seriāls nedaudz palīdzēja atcerēties pirmajā grāmatā lasīto un ekranizācijā ievijas arī šis tas no tā, kas par pašu pirmo ar vīrusu inficēto jeb Nulli izstāstīts trešajā grāmatā. Iespējams tieši seriāla dēļ tā pēdējā triloģijas grāmata bija tik ļoti aizkavējusies ne tikai tulkojumā, bet arī angļu valodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru