Izcils veids, kā risināt sociālā budžeta problēmas - sūtīt pensionārus karā, oficiāli paziņojot viņus par mirušiem un attiecīgi ietaupot arī uz izmaksājamām pensijām. Par laimi vai diemžēl (kā nu kuram), tā nav šodienas realitāte. Tas ir amerikāņu autora Džona Skalzi (John Scalzi) debijas romāns fantastikas žanrā "Sirmgalvju karš" (Old Man's War). Skalzi iedomātajā nākotnes pasaulē cilvēki iekaro starpzvaigžņu telpu. Diemžēl dzīvošanai piemērotu planētu nav pārāk daudz, savukārt kandidātu uz to ir vesels lērums. Koloniju aizsardzības spēki (KAS) izgudrojuši veidus, kā cilvēkam tur augšā nokļūt, dzīvot un pat karot. Zemes valdībām trūkst specifisko zināšanu kosmosa iekarošanai, taču novecojošo cilvēku uz Zemes gan ir atliku likām. Sasniedzot 75 gadu vecumu, ikviens var doties dienēt KAS, taču atpakaļ uz Zemes neatgriežas neviens.
Šajā armijā nepieciešami cilvēki zināšanām un prasmēm, kuras nekādā veidā nevar būt jauniešiem:
"Tas zināt ir viens no iemesliem, kādēļ KAS par kareivjiem izraugās sirmgalvjus - ne tikai tādēļ, ka esat pensionāri un slogs ekonomikai. Bet arī tādēļ, ka esat nodzīvojuši garu mūžu un apzināties, ka jūsu dzīve nav vienīgā vērtība pasaulē. Lielākā daļa no jums ir bijuši ģimenes cilvēki, jums bija bērni, mazbērni, un jūs saprotat, ka citkārt nākas pārkāpt sev un saviem patmīlīgajiem mērķiem. Pat ja nekad neesat bijuši kolonisti, tik un tā apzināties, ka kolonijas sniedz labumu mums visiem , un par to ir vērts iestāties. Deviņpadsmit gadu vecam tīnim tādu konceptu iedzīt galvā ir grūti. Taču jums ir liela pieredze. Šajā Visumā pieredzei ir nozīme." /139.lpp./
Džons Perijs savā septiņdesmit piektajā dzimšanas dienā aizgāja pie sievas kapa un pēc tam iestājās armijā, nemaz nezinādams, ko tur darīs. Par armiju un kosmosa koloniju aizsardzību tad arī ir viss šis stāsts. Autors salīdzinoši īsi iepazīstina gan ar Džona, gan ceļā uz dienesta vietu satikto biedru dzīvi pirms armijas, taču pārāk neiedziļinājās detaļās, neļaujot pārlieku pieķerties tēliem.
Kopumā romāna sākums šķita aizraujošs ar to, ka iepazīstam jaunu sistēmu, lietu kārtību, vispārīgu izklāstu par to, kā sirmgalvju bataljoni vispār padarāmi par karotājiem, taču kā līdz tam nokļūts izklāstīts diezgan virspusēji, neieslīgstot detaļās. Stāsta vidū lasīt kļuva maaaķenīt garlaicīgāk, taču uz beigām, kad ienāk dažādi kauju apraksti, nedaudz vairāk tiek stāstīts par citiem visuma iemītniekiem, kādi tie ir, un parādās arī mīlestības līnija, atkal kļūst interesanti lasīt.
Skalzi "Sirmgalvju karš" bija lieliska un aizraujoša lasāmviela un tieši sava fantastiskuma dēļ lasāma pat tad, kad ģeogrāfiski netālu notiek pavisam īsts karš. Teksts mazliet lika sasprindzināt galvu, kad varoņi prātoja par visa iespējamību no fizikas un matemātikas skatu punkta, taču es ātri vien spēju abstrahēties no šīm teksta daļām un lasīt tām "pāri". Būsim godīgi, fizika un matemātika nav manas stiprās puses, tāpēc teksti par teorētiskiem fizikāliem un matemātiskiem principiem man neko daudz neizsaka un ar tiem garlaikojos. Visādi citādi, man ārkārtīgi patika apraksti par to, kā varētu būt, ja būtu. "Sirmgalvju karš" sērijā esot sešas grāmatas, taču nākamajās, cik saprotu, Skalzi vairs neseko pirmās grāmatas galvenajam tēlam Džonam Perijam, bet gan pievēršas sirmgalvju karotāju universa izpētei un izklāstam. Nezinu, vai "Prometejs" ņemsies ar pārējo piecu grāmatu izdošanu latviešu valodā, taču, ja izdos, labprāt izlasīšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru