Terijs Pračets "Sardze, sardze"

Grāmatas, par kurām ir grūti uzrakstīt, parasti ir tās, kas visvairāk paliek galvā. Ne tāpēc, ka būtu nesaprotamas – lai gan arī tas šeit ir mazliet spēkā –, bet tāpēc, ka tās ietekmē prātu kaut kādā citā līmenī. Ne gluži sižetā, ne gluži pasaules uzbūvē, bet tajā dīvainajā sajūtā, ka tu kaut ko ļoti izbaudi, pat ja nespēj to līdz galam izskaidrot. Un tieši tā man bija ar Terija Pračeta (Terry Pratchett) "Sardze! Sardze!" (Guards! Guards!).

Grāmatu izlasīju jau gada sākumā un zināju, ka gribu to piefiksēt blogā, jo biju izrakstījusi vairākus citātus. Diska pasaule (Discworld) gan man palika pavisam nesaprasta. Pieļauju gan, ka tas ir pilnīgi loģiski - caur vienu tulkojumu nav iespējams saprast veselu fantāzijas pasauli, ko autors radījis un aprakstījis 41 grāmatā, kas sadalītas vairākos ciklos, un nāca klajā no 1983. līdz 2015. gadam.

Sagaidot, kad "Sardze! Sardze!" ir nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kā viens no labākajiem gada tulkojumiem, sapratu, ka nav svarīgi saprast visu. Svarīgi ir ļauties procesam, valodai un sajūtām, ko literārais darbs rada tevī. “Sardze! Sardze!” ir Terija Pračeta pirmais romāns ciklā par Pilsētas Sardzi, taču grāmatas par Diska pasauli varot lasīt jebkādā secībā.

Sūzena Kolinsa „Izlozes rītausma” (#0.5)

Atceros, kā savulaik "Bada spēļu" triloģiju izlasīju vienā elpas vilcienā. Kad pēdējā lappuse bija aizšķirta, likās, ka nu ir miers. Trīs grāmatas par Panemu un Katnisas cīņu mani izsmēla emocionāli, bet arī dziļi iepriecināja kā lasītāju.

Taču desmit gadus vēlāk autore pārsteidza ar vēl vienu grāmatu "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" (#0), kas atkal ievilka nežēlīgajā apgabalu pārstāvju cīņas pasaulē. Arī tad šķita, ka viss. Kur nu vēl, vairāk nav iespējams. Vai tad starp nulli un vieninieku var iespiest vēl kaut ko? Bet izrādās — šis stāsts nav beidzies! Vēl piecus gadus vēlāk ir klāt "Izlozes rītausma" (#0.5). 

Džons Skalzi "Sirmgalvju karš"

Izcils veids, kā risināt sociālā budžeta problēmas - sūtīt pensionārus karā, oficiāli paziņojot viņus par mirušiem un attiecīgi ietaupot arī uz izmaksājamām pensijām. Par laimi vai diemžēl (kā nu kuram), tā nav šodienas realitāte. Tas ir amerikāņu autora Džona Skalzi (John Scalzi) debijas romāns fantastikas žanrā "Sirmgalvju karš" (Old Man's War). Skalzi iedomātajā nākotnes pasaulē cilvēki iekaro starpzvaigžņu telpu. Diemžēl dzīvošanai piemērotu planētu nav pārāk daudz, savukārt kandidātu uz to ir vesels lērums. Koloniju aizsardzības spēki (KAS) izgudrojuši veidus, kā cilvēkam tur augšā nokļūt, dzīvot un pat karot. Zemes valdībām trūkst specifisko zināšanu kosmosa iekarošanai, taču novecojošo cilvēku uz Zemes gan ir atliku likām. Sasniedzot 75 gadu vecumu, ikviens var doties dienēt KAS, taču atpakaļ uz Zemes neatgriežas neviens.

Klēra Norta "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves"

Piedzimt atkal un atkal no jauna, vienā un tajā pašā laikā un vietā, ar tiem pašiem cilvēkiem apkārt, un atkal no jauna gūt iespēju savu dzīvi veidot citādāk. Pirmie četri gadi parasti ir diezgan garlaicīgi, bet pirmās trīs dzīves - grūtākās. Otrajā un trešajā no izmisuma pat nākas pastrādāt pašnāvību. Patiesībā pašnāvība ir visai ērts veids izkulties no nepatikšanām esošajā dzīvē, tikai pēc tam atkal jāpārcieš kaitinošā bērnība un pusaudzības gadi. Pēc tam jau pamazām pierod un daudzās dzīves un iegūtās zināšanas kalačakra sāk izmantot sev par labu. 

Britu autore Klēra Norta (Claire North, pseidonīms. Autores īstais vārds ir Katrīna Veba (Catherine Webb)) liek galvenajam varonim Harijam Augustam piedzimt un nomirt vismaz 15 reižu. Romānā "Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves" lasītājs ienirs piecpadsmit dažādās pasaulēs, kurās šķietami mainās tikai nedaudz, taču viss var beigties postoši visām pasaulēm vienlaikus.

Džeina Šteinberga "Lasītāja"

"Es atvēru dārgumu lādi, kuru man nebija paredzēts atvērt, un tagad par to tieku sodīta."

Pasaule bija trešā pasaules kara ēnā, taču lielvaras noslēdza miera paktu un dzīve beidzot kļuva tāda, kuru prieks dzīvot. Rīga no mazas valsts galvaspilsētas kļuvusi par vienu no pasaules metropolēm, vienu no Eiropas Federatīvās savienības lielākajām pilsētām, digitālajiem centriem, cilvēku prāta citadelēm. Tā ir nenosauktas nākotnes laika Rīga Džeinas Šteinbergas romānā "Lasītāja". Lai arī pēc Latvijas Rakstnieku savienības laikraksta "konTEKSTS" aicinājuma jau izpaudos par šo grāmatu video formātā, vēlos atstāt arī tekstu blogā un varbūt paķert kādu šķautni, ko piemirsu vai nepaspēju video veidojot.

Džeinai Šteinbergai šis ir pirmais romāns, iepriekš krājumos kopā ar citu autoru tekstiem publicēti viņas stāsti. Dažus stāstus biju lasījusi arī viņas mājas lapā, kuru tieši šobrīd vairs neatrodu, taču tur publicētie man ļoti patika, īpaši par "garo" pienu. 

Viktorija E. Švāba "Ļaunestība"

Pilns ar miroņiem, kuri staigā apkārt un dara ne pārāk patīkamas lietas. Nē, tā nav kāda zombiju filma vai seriāls, arī pasaule pēc dzīvo miroņu apokalipses ne. Tā ir ārkārtīgi izklaidējoša un morāli atslābinoša grāmata, kuras sižeta darbība varētu notikt arī šodien un tagad. Izdevniecības "Prometejs" pārstāvis tieši tā to man arī pozicionēja - smadzeņu atslodzei. Vāks man patika, pret prāta atpūtu man arī nekas nebija, tad nu ņēmu pretī un lecu iekšā stāstā ātrāk nekā biju plānojusi. Vēl nelasījušie noteikti šīs grāmatas vāku varētu novērtēt estētisku apsvērumu vadīti. Savukārt tie, kuri sāk lasīt, jau pirmajās lappusēs uzzina, vāka ilustrācijas dziļāko simbolismu un saistību ar vienu no galvenajiem tēliem.

"Dažs varēja nodēvēties par varoni un staigāt apkārt, atņemdams dučiem dzīvību. Kādam citam varēja uzspiest ļaundara zīmogu par to, ka viņš tiecas pirmo apturēt. Ne mazums cilvēku bija briesmoņi, un daudzi briesmoņi labi pieprata tēlot cilvēkus." 272.lpp.

V. E. Švāba zināma kā pusaudžu auditorijai rakstoša autore, viņas darbi tiek plaši tulkoti un iekļūst dažādos bestselleru sarakstos, bet "Ļaunestība" ("Vicious") ir viņas pirmā grāmata pieaugušajiem. Lai arī ik pa laikam roka pastiepjas pēc fantāzijas žanra darbiem, neuzskatu sevi par zinātāju vai īstenu cienītāju šajā virzienā, arī jauniešu kategorijā vairs neiekļaujos, tāpēc ar Švābu iepazīšos pirmo reizi. Bet, izlasījusi grāmatu, secinu, ka šī grāmata pilnīgi mierīgi var nonākt arī vidusskolas vecuma jauniešu rokās. Nekā TIK traka tur nebija. 

Hjū Hovijs "Vilna"

Ilgi nāca iedvesma sākt lasīt amerikāņu autora Hjū Hovija Elevatora sērijas (Silo series) grāmatas. Biju dzirdējusi labas atsauksmes par to (lai gan labas atsauksmes no cienītājiem dzirdu par visām izdevniecības "Prometejs" izdotajām grāmatām), pilnīgi nejauši tiku pie otrās un trešās daļas, pēcāk ne bez pūlēm nomedīju arī pirmo. Grūti bija sākt, jo stāsts ir par iznīcinātu pasauli un apkārt jau tāpat ik pa brīdim viss šķietami "iet uz galu". Vēl grūti sākt, jo "Vilna" ir ļoti bieza grāmata, smaga svarā un diezgan sīkā drukā. Tas nozīmē, ka attiecības ar šo drukāto darbu ievilksies uz ilgāku laiku. Lai nu kā, iedvesmu sagaidīju un te nu varu pastāstīt savus iespaidus par pirmo daļu.

Sākumā gribēju izlasīt visas trīs un tikai tad rakstīt atsauksmi par tām kopā, taču sapratu, ka trīs grāmatās ir tik daudz informācijas, ka daļa var aizmirsties, kaut kas var paslīdēt garām nemanīts, galu galā - šis ieraksts sanāktu bezjēgā garš un nelasāms.

Sūzena Kolinsa "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" (#0)

Kad Sūzenas Kolinsas "Bada spēles" bija populāras grāmatas formā, man tās paslīdēja garām nelasītas. Kad kinoteātrī redzēju reklāmas rullīti pirmajai "Bada spēļu" filmai, sapratu, ka man jāizlasa grāmatas. Sižets bija oriģināls, iepriekš neko tādu nebiju lasījusi, tas bija aizraujošs un aizkustinošs. Ātri izlasījusi visas trīs grāmatas, no emocionālā saviļņojuma spēju tik nodomāt "labi, ka viss beidzies". Es toreiz arī rakstīju, ka viss ir tā pabeigts, ka turpinājumu uzrakstīt vairs nav iespējams. Taču Sūzena Kolinsa neķēpājās ar turpinājumiem, viņa ķērās klāt aizsākumam. 

Maijā pie lasītājiem angļu valodā nonāca Bada spēļu ceturtā grāmata "The Ballad of Songbirds and Snakes", kurai piešķīra kārtas skaitli "0", jo tā apraksta laiku pirms tā, ko bijām iepazinuši pirmajās trīs iznākušajās.  Nepilnu mēnesi vēlāk šo grāmatu jau varēja lasīt arī latviešu valodā. Protams, gan jau tiesības uz to izdevējs iegādājās krietni ātrāk un tulkošanu sāka jau pirms laika, bet es tāpat dziļā cieņā noņemu iedomu cepuri par to, ka latviešu valodā lasītājs tādu pasaulē skaļu darbu saņem nepilnu mēnesi pēc tā iznākšanas oriģinālvalodā. Turklāt, kā pamanījuši citi vietējie lasītāji, grāmata latviešu valodā pat ir lētāka nekā angļu. Pat ar mūsu pilnapmēra PVN grāmatām - lētāk! 

Lilija Berzinska "Skelets skapī"

Latviešu autores un ilustratores Lilijas Berzinskas darbi man jau pazīstami, pirms tam lasīju pasaku pieaugušajiem "Pasaules centrs", tagad esmu saņēmusi grāmatu, kas domāta bērnu auditorijai "Skelets skapī". Šī grāmata ir autores rakstīta un ilustrēta, piedaloties Katrīnai Vasiļevskai. Tā ir arī turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai "Lamzaks meklē Lamzaku", kas bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai.

Iepriekšējo darbu neesmu lasījusi, bet jaunā darba anotācija sola ļaut atkal satikties gan ar žiperīgo Sipriki, lādzīgo Lamzaku un ēdelīgo Krakānu, gan ar racionālo domātāju Acaini un vientulības cienītāju jūras ezi Boiku. Jūrmalas ciemā tagad dzīvo arī jauni varoņi - jūras braucējs Vilks un sen zudušajam draugam uzticīgais kurmis Migriki, Puskuitala, kura meklē savu otru pusi, negausīgā Plikadīda un Ūdensmērītājs, kurš nemitīgi tiecas pēc kāda mērķa. Jāsaka uzreiz, ka nevajag bīties, ja pirmā "Lamzaks meklē Lamzaku" nav lasīta, "Skelets skapī" ir sižetiski savstarpēji nesaistītu stāstu kopums, kurus nav pat obligāti lasīt pēc kārtas.

Lilija Berzinska "Pasaules centrs. Pasaka pieaugušajiem"

Pasakas esam lasījuši mēs visi. Parādiet man kaut vienu bērnu, kurš nav lasījis pasakas! Un tagad parādiet man pieaugušos, kuri aizvien lasa pasakas, taču ne saviem bērniem. Izdevniecība "Dienas grāmata" izdevusi Lilijas Berzinskas sarakstītu pasaku pieaugušajiem "Pasaules centrs". Aizceļot savā pasaules centrā, savā izplatījumā un cerēt, ka tas sakritīs ar kāda cita pasaules centru. Vai necerēt nemaz... Skaidrs ir tikai tas, ka pasaka pieaugušajiem nemaz nav tas pats, kas fantastikas vai fantāzijas romāns. Lai arī fantāzija ir abos žanros, atšķirības ir lasītāja dvēselei skaidri jūtamas.

Levs Grosmans "Burvji"

Leva Grosmana darbs "Burvji" manā elektroniskajā lasītāja kavējās jau labu laiku. Kāpēc? Nav ne jausmas, varbūt vienkārši nebija iekšējās sajūtas, ka jālasa "tagad". Kad man jautā, par ko šī grāmata ir, gribu sacīt, ka tas ir kā Harijs Poters pieaugušajiem un universitātes līmenī. Katrā gadījumā šis ir romāns ar darbību burvju skolā un burvestību pilnā pasaulē. Bet ar to šis līdzību saraksts arī varētu būt pabeigts. Lasām vien uz priekšu.

Dave Eggers "The Circle"

Šai grāmatai uzdūros Spīganas blogā un nolēmu, ka vēlos to izlasīt. Dave Eggers "The Circle" vēl nav tulkots latviešu valodā, bet domāju, ka to būtu ļoti noderīgi izdarīt. Angļu valodā daiļliteratūru lasu reti, jo šajā valodā esmu pārlasījusies akadēmiskos materiālus. Tomēr ne mirkli nenožēloju, ka izvēlējos lasīt par kaut ko, kas patiesībā ir tuvāk nekā mēs domājam.

Šī distopijas žanra grāmata, manuprāt, liks aizdomāties par tendencēm sociālo tīklu lietošanā. Jo īpaši tas attiecināms uz jaunāko sabiedrības daļu, kuri sociālajos tīklos ievieto visu un visādi, arī to, par ko kādreiz varētu nākties kaunēties. Tas, kas reiz nonācis internetā, tur būs pieejams vienmēr. Tā ir jau tagad un būs arī nākotnē, taču Dave Eggers šo visu paceļ jaunā, utopiskā, līmenī.

Sallija Grīna "Tumšā puse" ieskats

Izdevējs sola, ka grāmata ir kļuvusi par pasaules mēroga sensāciju vēl pirms iznākšanas. Arī Latvijas grāmatu blogeriem ir bijusi iespēja ieskatīties darbā vēl pirms iznākšanas. Tauta, fanfaras - Sallija Grīna "Tumšā puse"!Pirmās 152 lappuses izlasīju visnotaļ naski un "prasās pēc vēl".

Intriģējošs ir pats darba sākums - kāds sēž būrī un mēģina aizbēgt no raganas. Apzināti nelasīju anotāciju pirms sāku lasīt fragmentu. Tamdēļ sākumā domāju, ka ragana domāts kā lamuvārds, nevis piederība noteiktai personu grupai. Man izsniegtajā fragmentā uzzinu, kā šis kāds iekļuvis būrī. Starp citu Baltijas Grāmatu svētkos būrī bija ielikta pati grāmata un iespundēta arī izdevniecības redaktore Bārbala Simsone.

Veronika Rota "Dumpinieki"

Pēc Zvaigzne ABC blogeru Ziemassvētkiem manā e-lasītājā nonāca jaunās amerikāņu rakstnieces Veronikas Rotas pēc kārtas otrā grāmata - "Dumpinieki". Tas ir turpinājums manā blogā jau iepriekš apskatītajai grāmatai "Citādie".

Iepriekšējā aprakstā par pirmo triloģijas daļu nebiju tālu no patiesības par otrās daļas tulkojumu latviešu valodā. Nu antiutopijas otrā daļa ir pieejama jaunajiem un ne tik jaunajiem lasītājiem. Palieku pie pārliecības, ka stāsts par visas sabiedrības sadalīšanu piecās kopienās vairāk patiks jauniešiem. Iepriekš, rakstot par "Citādajiem", nepelnīti biju aizmirsusi piekto kopienu un apgalvoju, ka Rota izveidojusi vien četras. Varbūt gan tāpēc, ka taisnprāšiem nebija visai liela nozīme ne pirmajā, ne arī kā redzu, otrajā triloģijas daļā.

Sūzena Kolinsa triloģija "Bada spēles"

Aizvērusi Sūzenas Kolinsas "Bada spēļu" triloģijas trešo grāmatu, tik vien kā spēju nodomāt "nu tas ir beidzies". Ne jau tāpēc, ka neinteresanti, bet gan tamdēļ, ka pārāk aizraujoši.

"Bada spēles" (angļu: "The Hunger Games") ir amerikāņu rakstnieces Sūzenas Kolinsas jauniešu zinātniskās fantastikas romāns, kas pirmo reizi izdots 2008.gada rudenī. Tā ir triloģijas "Bada spēles" pirmā grāmata, kurai seko "Spēle ar uguni" un "Zobgaļsīlis". Romāns ir tulkots gandrīz trīsdesmit valodās un izdots vairāk nekā 30 valstīs, tostarp arī latviešu valodā, par ko parūpējusies izdevniecība Zvaigzne ABC.

Alekzandra Z.M. „Aizzīmogotais triskelions”

„Cilvēces apziņu tumši ļaudis cenšas apzināti turēt amnēzijas stāvoklī un maldināt, tomēr Lielā laika ciklam noslēdzoties, tā sāk atmosties. Un neticiet tam, ka pasaule kļūst ļauna un degradējas, jo tie ir meli, lai īstenotu savus ļaunos nodomus. Tieši otrādi tā kļūst arvien labestīgāka.”

Alekzandra Z.M. savā grāmatā "Aizzīmogotais triskelions" piedāvā lasītājam paskatīties uz vēstures notikumiem un pasaules mitoloģiju no nedaudz atšķirīga skatupunkta. Izrādās, ka viss, ko mēs zinām un atklājam šobrīd par lietu kārtību un laika ritējumu, jau sen ir bijis zināms, vien lielās visas pasaules katastrofās gājis bojā un pēc tam sākts apgūts no jauna.

Nīls Geimens "Nekadiene"

Sāku ar Nīla Geimena "Amerikāņu dieviem" un apņēmos izlasīt vēl kaut ko, lai saprastu vai Geimens patiesi nav man piemērots autors. Šoreiz grāmata mani paķēra un ierāva Nekadienē jeb Apakšlondonā tā, ka maz nelikās. Izbaudīju gan mūžam pelēko un mitro Londonu, gan tās pazemes ne mazāk drūmo daļu. Turklāt brīdī, kad sāc domāt, ka galvenais varonis to visu ir tikai iedomājies vai vienkārši sajucis prātā (klāt jau ir pēdējās 3 grāmatas lappuses), Geimens ņem un meistarīgi iemet tevi atpakaļ ticībā fantāzijas patiesībai.

Nils Sakss "Nopietnie nolūki"

Nila Saksa stāstu krājums, kas kā izrādās ir viņa debija grāmatas formā, pie manis, ja pareizi atceros, nokļuva maiņas ceļā "Baltā nakts" ietvaros. Mūsdienu jeb "dzīvos" latviešu autorus lasu maz un nelabprāt, bet kad jau iemainīts, tad jālasa vien nost.

"Ak dies'!" tieši šāda bija viena no reakcijām, kad pateicu, ka esmu izlasījusi Saksu un jāuzraksta kaut kas blogā. Kāpēc tieši tāda reakcija, nezinu, neprecizēju, bet piekrītu.