Šai grāmatai uzdūros Spīganas blogā un nolēmu, ka vēlos to izlasīt. Dave Eggers "The Circle" vēl nav tulkots latviešu valodā, bet domāju, ka to būtu ļoti noderīgi izdarīt. Angļu valodā daiļliteratūru lasu reti, jo šajā valodā esmu pārlasījusies akadēmiskos materiālus. Tomēr ne mirkli nenožēloju, ka izvēlējos lasīt par kaut ko, kas patiesībā ir tuvāk nekā mēs domājam.
Šī distopijas žanra grāmata, manuprāt, liks aizdomāties par tendencēm sociālo tīklu lietošanā. Jo īpaši tas attiecināms uz jaunāko sabiedrības daļu, kuri sociālajos tīklos ievieto visu un visādi, arī to, par ko kādreiz varētu nākties kaunēties. Tas, kas reiz nonācis internetā, tur būs pieejams vienmēr. Tā ir jau tagad un būs arī nākotnē, taču Dave Eggers šo visu paceļ jaunā, utopiskā, līmenī.
Mae Holland ir parasta jauna sieviete, līdzīga tik daudziem 24 gadu vecumā. Pabeigusi augstskolu un nokļuvusi garlaicīgā darbā, viņa sapņo izrauties no studiju laika parādiem un būt labāka meita saviem vecākiem, bet pats galvenais - strādāt darbu, kas aizrauj. Tā, ar studiju laika istabas biedrenes Annijas palīdzību, Mae iegūst darbu "The Circle". Sākusi klientu apkalpošanas nodaļā, uzrādot pārsteidzoši labus darba produktivitātes rādītājus, Mae strauji kāpj pa karjeras kāpnēm.
"The Circle" ir uzņēmums, kurā grib strādāt ārkārtīgi daudzi. Savā ziņā tas man atgādināja Google ar jauno talantu un ideju uzklausīšanas sesijām, savu pilsētiņu un visādos veidos absolūti nodrošinātu dzīvi un ikdienu uzņēmuma darbiniekiem. Projekts "The Circle" izveidots, lai atvieglotu dzīvi ikvienam, kas katru dienu izmanto neskaitāmus interneta pakalpojumus. "The Circle" ļauj visu izmantot caur vienotu sistēmu, ar savu īsto vārdu un uzvārdu, nekādas anonimitātes un nekādas neskaitāmu paroļu iegaumēšanas. Pēcāk projekts transformējas, lai padarītu pasauli un ikvienu tās iedzīvotāju caurspīdīgu, tā samazinot noziedzību un arī palīdzot atrast ilgi meklētus cilvēkus, tostarp noziedziniekus. Viens no uzņēmuma moto, kas parādās aptuveni darba vidū - privātums ir zādzība (privacy is theft) un arī doma par dalīšanos kā rūpju izrādīšanas un saņemšanas elementu (sharing is caring).
Atzīšos grāmatas pirmajā trešdaļā šķita, ka ja ne šajā, tad nākamajā lappusē Mae no darba atlaidīs. Taču, jo tālāk, jo vairāk sapratu, ka Mae atlaišana nedraud - vēl fanātiskāks cilvēks var būt tikai šāda uzņēmuma radītājs. Taču arī šeit, es, izrādās, kļūdījos.
Kopumā ideja par dzīves vienkāršošanu vienā lielā interneta profilā nav peļama. Tas daudz ko atvieglotu. Tomēr, jo tālāk lasām, jo vairāk domājošs cilvēks saskata, cik traucējoša var būt nepārtraukta un nekontrolējama sociālo ziņojumu plūsma. Cilvēki, kuri ar Tevi "sadraudzējas" tīklā, automātiski uzskata, ka var no Tevis prasīt pakalpojumus, izlīdzēšanas un Tavas atbildes nedrīkst kavēties ne par mirkli, citādi saņemsi desmitiem sekojošu pārmetumu pilnu ziņu. Mae to visu šķiet nemana, viņai tas šķiet normāli.
Izveidotajai sistēmai ri arī savi kritiķi, taču ar visiem "The Circle" tiek galā savā, īpašā, veidā.
"... the tools you guys create actually manufacture unnaturally extreme social needs. No one needs the level of contact you're purveying. It improves nothing. It's not nourishing. It's like snack food. You know hoe they engineer this food? They scientifically determine precisely how much salt and fat they need to include to keep you eating. You're not hungry, you don't need the food, it does nothing for you, but you keep eating these empty calories. This is what you're pushing. Same thing. Endless empty calories, but the digital-social equivalent."
Spoiler! Šo vārdu autors ilgi nedzīvo.
Es, iespējams, aizietu pa pieskari un visus aizsūtītu ratā. Piemēram, esot mājās, es paturu privilēģiju atbildēt uz soctīklu ziņojumiem tad, kad es to vēlos, nevis metos pie telefona pēc katra mazākā pīkstiena. "The Circle" sistēmā un uzņēmuma darbiniekiem šādu privilēģiju nav. Tev vienmēr jābūt pieejamam un izsekojamam jeb caurspīdīgam.
Lai arī, lasot darbu, gribas vilkt paralēles ar daudziem mūsdienu interneta uzņēmumiem, Dave Eggers intervijā apgalvoja, ka nav apmeklējis nevienu Silīcija ielejas uzņēmuma mītni, tā cenšoties neietekmēties.
Kas patīkami, autors ievēro klasisko laba bestsellera shēmu un neaizmirst arī par mīlas stāsta līniju. Iztiksim gan bez spoileriem.
Šis darbs, manuprāt, var likt ikvienam aizdomāties par to, cik tālu TU būtu gatavs nodzēst privātuma robežas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru