Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"

Vai Jūs bieži aizdomājaties par pārdabiskām lietām? Vai Jūs bieži atceraties Māru, Ūsiņu, Jumi un Jurģi? Es nē! Man ietiek arī citu lietu par, ko domāt. Nīls Geimens uzskata, ka arī amerikāņiem nav laika un nav vēlmes domāt par vecajiem dieviem, jo to vietā ir nākuši jaunie dievi. "Šeit nav laba vieta dieviem!"

Pēc aptuveni divu nedēļu pūlēm, esmu pabeigusi fantastiska rakstura fantāziju un dzīves pārdomu pilnu darbu. Sen neviena grāmata nav lasīta tik ilgi kā Nīla Geimena "Amerikāņu dievi". Pagaidām šī grāmata pieejama tikai e-formātā, bet no 12. septembra (ievērojiet, ka tā ir trešdiena), pārdošanā nonāks arī drukātā versija.

Ilgo lasīšanu varam norakstīt gan uz to, ka man visu laiku ir radušās svarīgākas lietas, ko darīt, piemēram, iemigšana autobusā pa ceļam uz darbu ir patīkamāka nekā jebkura grāmata. Varbūt gan miegs nāca nevis ikdienas slodzes un miega trūkuma dēļ, bet grāmatas satura iespaidā? Nezinu. Diez vai. Šaubos, ka tā. Otrs faktors, kas ietekmēja manu lasīšanas un aizrautības ātrumu, noteikti bija tas,ka neesmu diža fantastikas cienītāja un šis, šķiet, bija pirmais fantastikas gabals, ko esmu izlasījusi. Protams dažu labu vēstures grāmatu vai skolas mācību literatūras saraksta darbu arī var iekļaut fantastikas žanrā, bet šoreiz ne par to.

Atmetot ilgo lasīšanu un tām līdzīgas lietas, jāsaka, ka galu galā, man pat darbs iepatikās un bija žēl, ka tik ātri beidzās. Ja sākumā mocījos ar vienu domu - kas iesākts, jāpiebeidz - tad vēlāk es jau sāku meklēt to, kas parasti man patīk un tā ir vēsture un nevēlējos, lai visas mīklas tiek atminētas un uzdotie jautājumi atbildēti. Vēsturi meklēju mitoloģijas veidolā un mitoloģijas  Geimena darbā ir pārpārēm. Vesela čupa ar dieviem, kas savulaik ieradušies Amerikā kopā ar ieceļotājiem - sākot ar īru leprekoniem un beidzot ar Ēģiptiešu nāves dieviem. Lasot Geimenu, sapratu, ka manas mitoloģijas zināšanās ir dziļi robi, pazinu vien reto no pieminētajiem dieviem. Vajadzētu turēt pa rokai kādu mitoloģijas vārdnīcu vai enciklopēdiju, tad varbūt labāk un dziļāk saprastu notiekošo.

Tad nu, pārejot pie sižeta. Dievi vairs nespēj pastāvēt tā, kā to spējuši savā vēsturiskajā dzimtenē, mūsdienu cilvēki vairs neziedo bērnus, suņus, govis, citus cilvēkus vecajiem dieviem tā kā to darīja agrāk. Vecie dievi tagad paši domā par savu iztiku un dara to kā māk. Tagad pār pasauli valda jaunie dievi, viņi gan nāk, gan iet, viņu spožums var būt īss, bet kritiens straujš, tomēr viņi vairojas un vēlas padzīt vecos dievus. Tuvojas lielā vētra, jeb lielā kauja. Vai jebkad esat domājuši par to kā fiziski var izskatīties dievs? Geimens ir raksturojis dievus gan viņu "normālajā" ikdienas veidolā, gan viņu pārvērtības, kuras parasti cilvēkam nav lemts redzēt, vismaz ne vairs mūsdienās. Tas arī viss, ko rakstīšu, jo citādāk būtu jāpārraksta puse grāmatas vai svešas recenzijas.

Interesanti un izklaidējoši ir tas, ka sižeta darbība vienlaikus noris vairākās vietās, turklāt gan tagadnē, gan pagātnē, gan vēl kādā mistiskā laikā un mistiskās vietās, kas ir pastāvošas, bet lietas tur notiek citādāk un nokļūt tur var nesaprotami. Tajā pašā laikā  brīžiem šķiet, ka nekas nenotiek vienlaikus, bet viss rit pakāpeniski savu gaitu un patiesībā, atbilstoši sižetam, nav pagājušas ne pāris nedēļas. Tomēr, neskatoties uz sajaukto laika un telpas jēdzienu un izklāstu, nav grūtību izsekot sižetam un notikumu pavērsienam. Diemžēl kaut kas man traucēja uztvert vārdu spēles,kurām bija jānorāda uz turpmāku sižeta pavērsienu, līdz ar to arī sanāca, ka līdz tās vai citas "mīklas" atrisinājuma es nonācu tikai kopā ar grāmatas galveno varoni Ēnu. Man parasti kā lasītājam patīk jau iepriekš atminēt "kurš ir slepkava", "kurš apēda kūku" un tamlīdzīgas mīklas, vēl pirms līdz atminējumam ir nonācis grāmatas varonis.

Nīls Geimens un "Amerikāņu dievi" noteikti patiks fantastikas žanra cienītājiem. Geimens liks aizrautīgi lasīt pusaudžiem un mitoloģijas faniem, jo pratis mitoloģiju izklāstīt neierasti interesantā veidā. Ja es būtu redaktore, es vēl pievienotu beigās mazo skaidrojošo mitoloģijas vārdnīcu, lai tādiem mitoloģiskiem zābakiem kā es, vieglāka saprašana. Es noteikti pamēģināšu izlasīt vēl kādu Geimena darbu, lai saprastu vai fantastika patiesi nav mans žanrs, jo Geimens šķiet šādai pārbaudei īsti piemērots autors. No pirmā acu uzmetiena mani jau sāk interesēt "Nekadiene".

P.S. Zvaigzne ABC kolektīvs ir parūpējies ne tikai par dažādu intrigu radīšanu par un ap šo grāmatu, bet arī paši izveidojuši savdabīgu prezentācijas video un arī intervējuši autoru. Saite uz materiāliem un interviju ar Nīlu Geimenu šeit.