Lorena Olivera "Delīrijs"

Mīlestība ir slimība. Izārstējies vai mirsti! Tieši šādi vārdi ir atrodami uz grāmatas vāka uzreiz zem nosaukuma. Nu ko, tas,ka mīlestība ir slimība vai slimībai līdzīga, nav nekas oriģināls, bet interesanti, ko par to var pateikt vēl. Lorena Olivera savā darbā "Delīrijs" par mīlestības slimību ir spējusi pateikt daudz. Un nonākot līdz beigām, es pat saprotu kāpēc "Delīrijs" ir iekļuvis New York Times bestselleros jeb dižpārdokļos.

Romāns ir par jauniešu mīlestību. Varētu domāt, ka mīlestība šajā romānā ne ar ko neatšķirsies no mīlestības citos dāmu romānos - būs ciešanas, tauriņi, varbūt pat mīlas trīsstūris. Tomēr, te tev nu bija parastā un zināmā mīlestība! Šajā grāmatā mīlestībai ir latīnisks nosaukums - Amor deliria nervosa.

Mīlestība pamostas vietā, kur tā tiek uzskatīta par slimību un ikviens 18 gadu vecumu sasniegušais Portlendas iedzīvotājs iziet ārstēšanās kursu. Mīlestība ir visbriesmīgākā no visām slimībām, jo tā spēj nonāvēt gan tos, kam tās nav, gan tos, kam tā ir. Tā nu tas ir un punkts. Tāpēc Portlendas vadība ir izstrādājusi brīnumu metodi, kas palīdz nogalināt slimības perēkļus cilvēkos. Procedūru izgājušajiem cilvēkiem priekšā ir laimīga un stabila dzīve, ko neaptumšos sasvīdušas plaukstas, greizsirdība vai straujas ēstgribas maiņas. Tiesa gan izārstētie visu savu dzīvi pavada peldot kā miglā - nav nekādu emociju, ne bēdu, ne prieku, ne sēru vai gaviļu. Portlendā visi izārstētie jeb drošie cilvēki ir mēreni un apvaldīti. Tikai retos gadījumos procedūra var izsaukt kādas blakusparādības, bet tie jau ir tikai reti gadījumi, par kuriem nav vērts pat runāt.

Ja sākumā lasīju skeptiska, jo sieviešu romāni jau nav nekāda nopietnā literatūra, tad drīz sevi pieķēru pie domas, ka nemaz negribu pārtraukt lasīt un šī grāmata sniedz ideālu atslodzi no ikdienas darba rūpēm. Tā ir viegli uzrakstīta par nopietnu tēmu ar iepītiem izdomātiem citātiem, izdomātiem cilvēkiem un vispār stāsts ir par diezgan absurdu situāciju. Tieši tajā brīdī, kad man uzmācās doma par gulētiešanu, autore bija iepinusi stāstā tieši tādu intrigas pavedienu, lai es nespētu aizvērt grāmatu un mierīgi aiziet gulēt. Kādi ir šie pavedieni, nestāstīšu, lai nepazūd interese vēl pirms lasīšanas. Kopumā par sižetu jāsaka, ka tas neskatoties uz savu fantastiskumu lika aizdomāties arī par reālo dzīvi un pafantazēt par to kā būtu, ja būtu un varbūt patiesi tā kaut kur ir. Par sižeta pavērsieniem runājot - brīžiem arī man sirds trīsēja, kad galvenie varoņi bēga, slēpās vai zagās, no kā izdaru secinājumu - ja grāmata spēj izsaukt fiziskas sajūtas lasītāja ķermenī, to ir vērts lasīt.

Šis darbs noteikti patiks sievietēm visos vecumos, jo kurai gan normālai sievietei negribās dažreiz padomāt par mīlestību, tās jēgu vai bezjēdzīgumu. Ak jā, un "Delīrijs" beidzās tā, ka nespēju iedomāties šim stāstam turpinājumu, bet dažs labs putniņš jau man pačukstēja, ka kaut kad ziemā turpinājums ir gaidāms. Nu ko gaidām! Es gribu zināt, kas notiek ar mīlestību, kad ir atnākusi atskārsme, ka itin viss tev apkārt ir bijuši meli.