Kad Sūzenas Kolinsas "Bada spēles" bija populāras grāmatas formā, man tās paslīdēja garām nelasītas. Kad kinoteātrī redzēju reklāmas rullīti pirmajai "Bada spēļu" filmai, sapratu, ka man jāizlasa grāmatas. Sižets bija oriģināls, iepriekš neko tādu nebiju lasījusi, tas bija aizraujošs un aizkustinošs. Ātri izlasījusi visas trīs grāmatas, no emocionālā saviļņojuma spēju tik nodomāt "labi, ka viss beidzies". Es toreiz arī rakstīju, ka viss ir tā pabeigts, ka turpinājumu uzrakstīt vairs nav iespējams. Taču Sūzena Kolinsa neķēpājās ar turpinājumiem, viņa ķērās klāt aizsākumam.
Maijā pie lasītājiem angļu valodā nonāca Bada spēļu ceturtā grāmata "The Ballad of Songbirds and Snakes", kurai piešķīra kārtas skaitli "0", jo tā apraksta laiku pirms tā, ko bijām iepazinuši pirmajās trīs iznākušajās. Nepilnu mēnesi vēlāk šo grāmatu jau varēja lasīt arī latviešu valodā. Protams, gan jau tiesības uz to izdevējs iegādājās krietni ātrāk un tulkošanu sāka jau pirms laika, bet es tāpat dziļā cieņā noņemu iedomu cepuri par to, ka latviešu valodā lasītājs tādu pasaulē skaļu darbu saņem nepilnu mēnesi pēc tā iznākšanas oriģinālvalodā. Turklāt, kā pamanījuši citi vietējie lasītāji, grāmata latviešu valodā pat ir lētāka nekā angļu. Pat ar mūsu pilnapmēra PVN grāmatām - lētāk!
"Balāde par dziedātājputniem un čūskām" vēsta par laiku 64 gadus pirms tā, ko lasām pirmajā grāmatā "Bada spēles". Kapitolijā gatavojas Bada spēļu desmitajai sezonai. Pagājuši desmit gadi kopš Kapitolijs uzvarējis karā, bet apgabaliem un dumpiniekiem aizvien jāatgādina par kara postu. Cilvēkiem ir ļoti īsa atmiņa. Šajās spēlēs rīkotāji ievieš jaunumu - padomdevēja amatu. Katram apgabala pārstāvim tiek piešķirts padomdevējs no Kapitolija Akadēmijas skolēnu vidus. Būt par padomdevēju nozīmē iegūt priekšrocības mācībās un lielākas izredzes uz mācībām Universitātē, stipendiju. Koriolānam Snovam šī stipendija ļoti noderētu, jo kādreiz Kapitolijā ietekmīgā ģimene zaudējusi savu pārticību un aiz spožās fasādes ir tikai smirdīgs kāposta lapu virums.
Lasītājs mazliet uzzina par Bada spēļu veidošanas vēsturi, bet īsti netiek paskaidrots, kāpēc dumpiniekiem bija jāsaceļas, kāpēc sākās karš. Toties mēs ļoti daudz varam uzzināt par Snovu ģimeni, par Koriolānu, kurš, kā zinām no agrāk trīs grāmatās lasītā, ir vislielākais no visiem Kapitolija ļaundariem. Taču šajā grāmatā Snovā vēl nav patiesa ļaunuma, viņā pa laikam uzbango taisnīguma meklējuma mēģinājumi un sirdsapziņa. Tomēr visam pāri ir Koriolāna godkāre un vēlme pierādīt, ka pēdējais Snovu dzimtas vīrietis spēj atdot dzimtai tās varenību.
Sūzena Kolinsa ļoti meistarīgi visas grāmatas garumā lasītājā iedveš žēlumu pret galveno tēlu, liek just līdzi, domāt par to, cik netaisnīgi pret viņu ir Bada spēļu organizatori, šausmināties par pieaugušo cilvēku nežēlību, sašust par to, ka bērniem liek nogalināt bērnus. Autore lasītāju pielabina, piebaro, pieradina pie Snova līdz pašā pēdējā nodaļā meistarīgi iedveš riebumu un nicinājumu, parāda ļaunuma patieso seju. Lai arī daudzus ārvalstu atsauksmju rakstītājus šī Snova žēlošanas iedvešana ir kaitinājusi man tieši tā ļoti patika. Zinot, kas Snovs ir pēcākajās grāmatās pēc daudziem gadiem, es patiesi izbaudīju rakstnieces meistarību, liekot man izjust patiku pret šo tēlu šajā grāmatā un beigās satriecot manu patiku atkal pīšļos. Tādējādi autore man kā lasītājam ielika vēlmi izlasīt vēlreiz vismaz pirmo "Bada spēļu" grāmatu. Bravo! Šobrīd Snovs man būtu spilgtākais piemērs ievērojamai literārā tēla attīstībai un transformācijai grāmatas garumā. Protams, pārmaiņas nevar notikt tukšā vietā, nākotnes ļaunuma sēkla ir saistīta ar lielajām apkārtējo un paša tēla gaidām, ar dzimtas vārda uzlikto slogu.
Tēla attīstība man ir visvisvis mīļākā daļa šajā grāmatā. Vēl man ļoti patika mazas atsaucītes uz iepriekšējām grāmatām, piemēram, ar dziedātām dziesmām vai to, kas ir katnisas. Man šķiet, ka "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" ir izcils prequel jeb sērija aizsākums. Vienīgais, ka arī pēc ceturtās grāmatas man aizvien pietrūka plašāka skaidrojuma, kāpēc pasaule tā pārvērtusies, ka bija jāsadala apgabalos. Varbūt es kaut ko jau esmu aizmirsusi no iepriekšējām trīs grāmatām? Varbūt autore to paturējusi nākamajam darbam, kurā galvenie stāstītāji būs Haibotoms, Krass Snovs un doktore Goula? Ja Bada spēļu #3 "Zobgaļsīlis" neatstāja pavedienus, kā stāstu ietērpt vēl vismaz vienā grāmatā, tad #0 "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" gan liek fantazēt par vēl vienu pre-prequel. Katrā gadījumā, man ļoti gribas izlasīt vēlreiz vismaz #1 "Bada spēles", jo ir sajūta, ka grāmatā #0 ietverti ļoti daudzi skaidrojumi vēlākajiem simboliem, kas svarīgi dumpiniekiem un apgabalos dzīvojošajiem un attiecīgi #1 es vēlreiz lasītu jau ar jaunu skatījumu.
Noteikti izlasiet, ja patika "Bada spēles" un lasiet arī, ja "Bada spēles", "Spēle ar uguni" un "Zobgaļsīlis" nav lasīti, bet patīk fantastiski distopiski darbi ar asu sižetu un asinis stindzinošām šausmām. Man tikai nav padoma, vai lasīt izdošanas secībā vai tomēr pēc numerācijas. Tas laikam būs katram pēc savas gaumes.
P.S. Laikam jau lieki piebilst, ka arī "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" jau tiek filmēta? Režisors Freniss Lourenss (Francis Lawrence) veidojis arī iepriekšējās trīs filmas (Zobgaļsīlis sadalīts divās daļās). Tikai pašu pirmo "Hunger games", kas uz ekrāniem iznāca 2012. gadā, un šķiet pasaules slavu atnesa aktrisei Dženiferai Lourensai (Jennifer Lawrence), veidojis Garijs Ross (Gary Ross).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru