Grāmatas, par kurām ir grūti uzrakstīt, parasti ir tās, kas visvairāk paliek galvā. Ne tāpēc, ka būtu nesaprotamas – lai gan arī tas šeit ir mazliet spēkā –, bet tāpēc, ka tās ietekmē prātu kaut kādā citā līmenī. Ne gluži sižetā, ne gluži pasaules uzbūvē, bet tajā dīvainajā sajūtā, ka tu kaut ko ļoti izbaudi, pat ja nespēj to līdz galam izskaidrot. Un tieši tā man bija ar Terija Pračeta (Terry Pratchett) "Sardze! Sardze!" (Guards! Guards!).
Grāmatu izlasīju jau gada sākumā un zināju, ka gribu to piefiksēt blogā, jo biju izrakstījusi vairākus citātus. Diska pasaule (Discworld) gan man palika pavisam nesaprasta. Pieļauju gan, ka tas ir pilnīgi loģiski - caur vienu tulkojumu nav iespējams saprast veselu fantāzijas pasauli, ko autors radījis un aprakstījis 41 grāmatā, kas sadalītas vairākos ciklos, un nāca klajā no 1983. līdz 2015. gadam.
Sagaidot, kad "Sardze! Sardze!" ir nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kā viens no labākajiem gada tulkojumiem, sapratu, ka nav svarīgi saprast visu. Svarīgi ir ļauties procesam, valodai un sajūtām, ko literārais darbs rada tevī. “Sardze! Sardze!” ir Terija Pračeta pirmais romāns ciklā par Pilsētas Sardzi, taču grāmatas par Diska pasauli varot lasīt jebkādā secībā.
