Taņa Postavna "Kad es biju lapsa"

Ir bērnu grāmatas, kas dīvainā kārtā vairāk paķer bērnu manī nekā manu dēlu. Tā sanācis ar ukraiņu autores Taņas Postavnas debijas grāmatu "Kad es biju lapsa". Viņas teksts Māras Poļakovas pārcēlumā ir bauda dvēselei, barība līdzjūtībai. Taču pirms vēl tiku pie sirdi aizkustinošā stāsta, mani uzrunāja Marijas Fojas ilustrācijas, rūsganā krāsu gamma. Te bērnības brīnumu rudmatainajai meitenei visiem spēkiem cenšas saglabāt vectēvs un vecmamma. Taču arī viņi nav mūžīgi. Un te es mazliet nobirdināju asariņu otro reizi. Pirmā bija, tā, kad sapratu, kāpēc meitene dzīvo ar vecvecākiem.

It kā paredzēts, ka šī grāmata bērniem palīdzēs labāk izprast pieaugušo pasauli, bet man grūti spriest, vai tā, jo uz savu dēlu stāstu iztestēt nepaspēju pirms grāmata bija jāatdod. 

Taču man mazliet atcerēties bērnību un ticību visādiem pieaugušo izdomājumiem tā gan palīdzēja. Otro nodaļu izlasot, atcerējos arī kādu bērnības draudzeni, kurai patika piefleitēt. Pasēdēju, piedomāju par to, kā nez viņai tagad klājas un kāpēc viņa tā darīja toreiz? Bet kopumā man ļoti imponēja spēcīgā vectēva tēls. Viņš izveidots kā tāds pamatīgs stiprais plecs, uz kuru paļauties pavisam reāli. Vai bieži vien nav tā, ka reālajā dzīvē vectēvs ir tikai nikna fasāde, bet patiesībā visu saimniecību uz sevis nes vecmamma? Tieši tādu stipru un viedu, kā Postavnas uzrakstīto vectēvu - ar bagātu iztēli un stiprām, drošām rokām - es iedomājos savu vectēvu, kuru nekad nesatiku, bet viņš ir dzīvs manā galvā no mammas stāstiem.

"Kad es biju lapsa" ir ārkārtīgi krāšņām ilustrācijām, kas mudina gan iztēloties, gan vienkārši padomāt par iztēles spēku. Emocionālā līmenī Taņas Postavnas stāst rezonēja uz viena viļņa ar iepriekš lasīto Annas Krasiļščikas "Klau, aizbrauksim uz Unalašku". Arī tajā galvenajam varonim, Markam, ir ārkārtīgi īpaša iztēle. Bet varbūt nekā īpaša? Varbūt es vienkārši pati esmu aizmirsusi, kā ir būt par bērnu un iztēloties visu tik dzīvi, kā to dara tikai bērnībā?

Taņa Postavna ir žurnāliste, rakstniece, režisore, mediju komunikācijas pasniedzēja universitātē. Bērnība viņai pagāja Ukrainas rietumos Ļvivas apgabalā, vēlāk dzīvoja valsts austrumos Harkivā. 

"Kad es biju lapsa" ir autores pirmā grāmata, un tā saņēma balvu kā gada labākā debija bērnu literatūrā, kā arī tika iekļauta BBC gada grāmatu sarakstā. Savukārt ilustratore Marija Foja dzīvo un strādā Kijivā. Savos darbos māksliniece apvieno datorgrafiku un dažādas faktūras, bet vislabāk viņai patīk zīmēt ar zīmuļiem.