otrdiena, 2022. gada 20. decembris

Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi

Šī gada pirmajos mēnešos man bija kāda ļoti interesanta telefonsaruna, kurā uzzināju par topošu projektu - grāmatā izdot Mārtiņa Ķibilda (1973 - 2019) dokumentālo televīzijas raidījumu “Atslēgas. Gadsimta Latvijas vēstures atradumi”. Raidījumos un nu arī grāmatā apskatīti 50 Latvijas vēstures notikumi, kas veidojuši ne tikai mūsu valsti, bet arī mūs pašus. Simboliski, ka grāmata piedzīvoja savu dzimšanu tieši novembrī. Latvijas proklamēšanas svētku mēnesis, manuprāt, ir ļoti piemērots laiks, lai izdotu darbu, kas apskata valsts simts pastāvēšanas gados svarīgāko.

Savukārt atsauksmei esmu nobriedusi kādā citā simboliskā laikā - brīdī, kad kāda cita valsts cīnās par savu neatkarību. Līdz 22. decembrim iegādājoties grāmatu "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi" projekta mājas lapā, Tu palīdzēsi bērniem no Ukrainas piedzīvot Latvijā vēl vienu dienu bez sprādzieniem - 5 eiro no katras nopirktās grāmatas tiks ziedoti "Dod PIECI" labdarības kampaņai.

Mārtiņš Ķibilds savos raidījumos uz Latvijas vēsturi bieži skatījās no maz zināmu notikumu prizmas. Jau TV formātā skatoties, bija jūtams, ka tēmu Ķibilds pētījis kā detektīvs, urķējies un meklējis sakarības, nebaidoties ironijas un arī skarbāku secinājumu. Man patika gan Mārtiņa izvēlētie notikumi, gan viņa stils un tāpēc grāmatu lasīju ar lielu interesi. Turklāt tā nav "plakana", grāmata ir ceļojums vairākām maņām - lasīt tekstus, skatīt no jauna raidījumus, dzirdēt balsi, turēt rokās šo apjomīgo sējumu, sataustīt papīru un sajust drukas smaržu. 

Lai arī vēsture ir mana kaislība un vēsturiskā proza viens no tuvākajiem žanriem lasīšanai, daudz kas no šeit aprakstītā man bija gandrīz vai atklājums. Gluži vienkārši, gadu gaitā skolā mācītais ir pagaisis no atmiņas un ievērpies vispārīgās zināšanās bez sīkākām detaļām. Viens no atradumiem man, piemēram, bija 36. epizodē aprakstītais par zemes reformu. Lasot par to, kā muižu zemes dalītas, arī padarbināju interneta meklētāju un apskatīju vienu otru muižu, kas nebija dzīvē redzēta. Arī 19. epizodes informācija par Roņu salas piederības dalīšanu bija kaut kas zemapziņā sēdošs, kā zināms, bet ne skaidri detaļās atminams.

Epizodes grāmatā nav izkārtotas pēc kārtas to rādīšanas secībā, bet gan atbilstoši tam, kad aprakstītais noticis, sākot ar 1918. gada 18. novembri un ceļu uz valsts neatkarības proklamēšanu. Katrā stāstā ir ne tikai vēsture un fakti, gadskaitļi, darbojošās personas, bet arī paša Mārtiņa Ķibilda attieksme pret notikumiem un to sekām mūsdienās. Tā Mārtiņš turpina dzīvot caur saviem raidījumiem, un nu arī caur šo grāmatu. Viņa radītie teksti ir viegli saprotami, neļauj lasītājam sapiņķerēties, zaudēt uzmanību un pazust lielajā vēsturē. 

Kas ir šīs atslēgas? Atslēgas, manuprāt, ir tas, ar ko mēs atslēdzam latvisko identitāti, atveram durvis uz to, kas veidojis latvieti Latvijā. Kas ietekmējis mūs, mūsu dzīvesziņu un pasaules uzskatus? Notikumi! Mārtiņš tos lika kopā. Šī grāmata ir skaists reprezentācijas materiāls par mums un valsti, jo izdota trīs valodās - dāvināma ne tikai sev pašam, bet arī ārvalstu sadarbības partneriem vai draugiem ārzemniekiem. Turklāt šī grāmata parāda, kā saturs var būt multimediāls - TV raidījumi pārtop grāmatā, kas caur QR kodiem aizved atpakaļ pie raidījumiem. Turklāt papildu pievienotā vērtība ir iespēja šīs grāmatas un raidījumu iekļaut skolu izglītības saturā, jo izdota arī "Skolotāja burtnīca". Tā ir atsevišķs mācību palīglīdzeklis, ko izmantot skolās un tajā iekļauti mācību stundu plānu un darba uzdevumu piemēri par "Atslēgās" aplūkotajiem tematiemŠī materiāla tapšanā piedalījusies Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotāja Annija Bergmane. 


Grāmatas "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi" radošā komanda: projekta turpinātāja un grāmatas izdevēja Ilze Grase-Ķibilde, redaktore Lilita Vaingārdnere, dizainere Madara Krieviņa, vēstures konsultante Annija Bergmane, grāmatas priekšvārda autors vēsturnieks Gustavs Strenga, projekta vadītāja Anta Jansone.

Šajā rakstā izmantoti publicitātes foto.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru