Dace Taurīte "Burtu balle"

Jau kopš pavasara mūsu mājās dzīvo dzejas grāmata "Burtu balle". Tās autore Dace Taurīte ir pirmsskolas pedagoģe un četru bērnu mamma. Grāmatas jautrie dzejoļi veidoti tā, ka katrs vārds tajos sākas ar vienu konkrēto burtu un visi dzejoļi kopā veido alfabētu. Šis ir ne tikai paņēmiens, kā "iesēdināt" burtiņu bērna atmiņā aizraujošā un asociatīvā veidā, bet arī izmantojams kā mēles veiklības treniņš. Turklāt jāpastrādā ir ne tikai bērnam, bet arī vecākam, šos dzejoļus priekšā un kopā lasot. Ilustrāciju autore Dace Broka.

Grāmatu var izmantot kopā ar darba burtnīcu, kura palīdz nostiprināt iegūtās zināšanas arī rakstāmā formā. Klasiski - katram burtam veltīta sava lappuse, kurā ir izkrāsojams attēls, zilbēs sadalīta divrinde drukātiem burtiem un iespēja trenēt roku lielā un mazā rakstītā burta vilkšanā, vispirms pārvelkot šablonu un nākamajā rindā jau rakstot visu burtu patstāvīgi.

Sākumā mēģinājām grāmatu lasīt un rotaļas formā skaitīt dzejolīšus, taču tas ne pārāk aizrāva dēlu. Tāpēc iegādājos klāt arī darba burtnīcu. Abi materiāli kopā interesi spēja noturēt labāk. Tad nolikām materiālus prom no acīm, lai piedāvātu vēlreiz pēc kāda laika. Otrais un nākamie mēģinājumi grāmatai nodrošināja lielāku dēla piekrišanu. Laikam bija piemērotākas laiks šādai izklaidējošai zināšanu apguvei. Mācība: ja kaut kas līdz galam nepaķer ar pirmo reizi, neatmest ar roku un dot laiku.

Kā mamma redzu, ka šis materiāls ir ļoti noderīgs un interesants. Redzu, ka gan grāmatā, gan burtnīcā ir diezgan daudz vietas arī bērna iztēlei un ar diviem materiāliem var apgūt ļoti plašu spektru zināšanu, kas saistītas ar burtiem. Taču vienlaikus arī redzu, ka bērnam šādas burtnīcas pildīšanai ir jābūt atbilstošam noskaņojumam. Retas tās reizes, kad to var noķert mājās, īpaši sešgadniekam, kurš pirmsskolā jau apgūst burtus, matemātiskas darbības un darba dienās no tā ļoti nogurst. Redzams, ka nedēļas nogalēs bērnam vairāk gribas kustēties fiziski un lasīšanai vakaros pirms miega viņš labprātāk izvēlas kādu stāstu grāmatu, ne dzejoļus. 

Attiecīgi secinu, ka šāds materiāls, grāmata un darba burtnīca, noteikti varētu būt noderīga pirmsskolas izglītības iestādē darbam kopā ar pedagogiem vai tajās ģimenēs, kur bērni zināšanas apgūst tikai mājmācībā. Starp citu, autorei ir ļoti interesanta pašas veidota interneta vietne ar dažādiem mācību materiāliem un ieteikumiem. Nevaru ignorēt arī faktu, ka individuāli tieši mans bērns nu jau kādu laiku vairāk pieķēries tieši ciparu apguvei un matemātiskām darbībām. No dārziņa viņš nes mājās tur pildītās darba burtnīcas un darba lapas un redzu, ka ar daudz lielāku aizrautību viņš man rāda un stāsta par skaitļu un matemātiskas darbiņiem kamēr burtu apguves uzdevumiem viņš pārskrien pāri "tā starp citu". Cenšos jūtīgi uztvert katru mazāko mirkli, kad viņš prasa kaut ko par burtiem un lasīšanu, lai nenokautu arī to mazo intereses asniņu, kas mēdz reizi pa reizei izspraukties. Iespējams mūsu gadījumā burtu apguves sensitīvais posms pagāja tad, kad šādas grāmata mums vēl nebija un jāgaida nākamais, lai vilktu tās laukā no plaukta atkal. Skatoties uz mūsu pieredzi, iesaku "Burtu balli" rotaļīgi integrēt savās mājās jau plus mīnuss ap četru gadu vecumu, tuvojoties pieciem gadiem, jo sešgadniekiem pirmsskolā jau ir diezgan liela zināšanu apguves slodze darba dienās.

Es personīgi dažos dzejoļos izvēlētos citus vārdus vai kādus samainītu vietām, piemēram, dzejolī, kur ātrajam āpsim Alpos apelsīns apaļš aug, es teiktu, ka šim ātrajam āpsim apaļš apelsīns aug Alpos. Tas viennozīmīgi palīdzētu šos dzejoļus lasīt ar loģiskākiem uzsvariem. Taču vienlaikus saprotu, ka ačgārna vārdu kārtība palīdz trenēt smadzenes. Ja tās, protams, "nesalūzt" šajā treniņu procesā... Savukārt oda dzejolītī tas taču varēja būt omulīgs ods, ne otrs. Bet tā jau ir - no dīvāna vienmēr labāk redzams, kā vajadzēja darīt.