Hjersti Annesdatere Skumsvolla un Māri Kansta Junsena “Arlabunakti, Bū!”

Norvēģu rakstniece Hjersti Annesdatere Skumsvolla (Kjersti Annesdatter Skomsvold) un māksliniece Māri Kansta Junsena (Mari Kanstad Johnsen) grāmatā “Arlabunakti, Bū!” ("Dyrene sover") attēlo situāciju, ko ik dienu tādā vai citādā veidā piedzīvo teju katra ģimene ar bērniem. Runa ir par gulētiešanas rituāliem. Tomēr stāsts patiesībā nav tik daudz par pašiem rituāliem, cik par vienu ļoti pacietīgu mammu. Ja viņai ik vakaru jāiziet cauri tam, kas redzams šajā grāmatā, viņa noteikti būtu pelnījusi pieminekli. Kurš gan vecāks nav pie sevis domājis: “Lūdzu, ej beidzot gulēt un dod man brīdi miera — novākt sauso veļu, nomazgāt traukus, pievākt grīdu…”? (Ha, ha, miers, vai ne?) Bet tieši tajā brīdī bērniem parasti uzrodas viszinātkārākie jautājumi.

Tina Oževiča un Aleksandra Zajonca "Kas jūtām patīk?" un "Ko jūtas dara naktī?"

Pēc pirmās iepazīšanās ar Tinas Oževičas (Tina Oziewicz) un Aleksandras Zajoncas (Aleksandra Zając) kopdarbu “Ko dara jūtas?” kļuva skaidrs – šīs nav parastās bērnu grāmatas. Vizuāli atturīgas, tekstuāli minimālistiskas un tik ļoti vērstas uz iekšējo pasauli, ka bieži vien tieši pieaugušais kļūst par to īsto lasītāju. Zināju, ka arī turpinājumus “Kas jūtām patīk?” un “Ko jūtas dara naktī?” mūsu grāmatplauktam vajadzēs. Un ne tikai tāpēc, ka esmu dīvains cilvēks un mani urda grūti izskaidrojams nemiers, ja neesmu ieguvusi savā īpašumā visas grāmatas sērijā.

Tina Oževiča "Ko dara jūtas?"

Ko dara jūtas mūsu dzīvē? Velns viņ' zina! Bieži vien visu apgrūtina. Taču skaidrs, ka jūtas un emocijas ir jāsauc vārdos un tad var mēģināt saprast, ko ar tām iesākt. Jo īpaši tas svarīgi maziem bērniņiem, kuri tikai mācās runāt, mācās saprast paši sevi un pasauli apkārt un mācās arī tikt galā ar to, ko viņi jūt. Bieži vien līdz ar bērniņiem to mācās arī viņu vecāki. Reiz bēbīšu skoliņā par bērnu emocionālo audzināšanu, man iedeva lapu ar jūtu vārdnīcu. Tajā bija uzskaitīti 120 vārdi jūtu apzīmēšanai četros līmeņos - no vāja līdz intensīvam. Iedomājieties - 120 vārdi jūtām! Poļu filozofe un bērnu grāmatu autore Tina Oževiča izvēlējusies 31 jūtu izpausmi un aprakstījusi tās savā grāmatā "Ko dara jūtas?". Tās ietērpt attēlos palīdzējusi māksliniece Aleksandra Zajonca. 

Rēli Reinausa "Kā mans tētis atrada sev sievu"

Igauņu rakstnieces Rēli Reinausas jaunākā grāmata latviešu valodā it kā liekama bērnu grāmatu plauktiņā, taču tā pa īstam saprotama, manuprāt, būs tieši pieaugušajiem.  Skaidrs, ka es grāmatas vairs nespēju lasīt bērna acīm, taču noteikti spēju novērtēt smalko humoru, kas tekstā ielikts priekš vecākiem. Garais stāsts "Kā mans tētis atrada sev sievu" aizved lasītāju aizraujošā cilvēku dažādības pasaulē - randiņu pasaule ir mežonīga un brīžiem aizved pat pie ļoti neracionālām domām.

Dace Taurīte "Burtu balle"

Jau kopš pavasara mūsu mājās dzīvo dzejas grāmata "Burtu balle". Tās autore Dace Taurīte ir pirmsskolas pedagoģe un četru bērnu mamma. Grāmatas jautrie dzejoļi veidoti tā, ka katrs vārds tajos sākas ar vienu konkrēto burtu un visi dzejoļi kopā veido alfabētu. Šis ir ne tikai paņēmiens, kā "iesēdināt" burtiņu bērna atmiņā aizraujošā un asociatīvā veidā, bet arī izmantojams kā mēles veiklības treniņš. Turklāt jāpastrādā ir ne tikai bērnam, bet arī vecākam, šos dzejoļus priekšā un kopā lasot. Ilustrāciju autore Dace Broka.

Grāmatu var izmantot kopā ar darba burtnīcu, kura palīdz nostiprināt iegūtās zināšanas arī rakstāmā formā. Klasiski - katram burtam veltīta sava lappuse, kurā ir izkrāsojams attēls, zilbēs sadalīta divrinde drukātiem burtiem un iespēja trenēt roku lielā un mazā rakstītā burta vilkšanā, vispirms pārvelkot šablonu un nākamajā rindā jau rakstot visu burtu patstāvīgi.

Ieva Samauska "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums"

"Jānīša grāmatu!" Tā vakarā man sauc dēls, izvēloties grāmatu lasīšanai pirms miega. Un vēl viņš kaulē izlasīt vēl pa vienai nodaļai klāt virs norunātā daudzuma. Grāmata, kas tik ļoti saistījusi mana piecgadnieka interesi ir ražīgas autores Ievas Samauskas "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums". Sākumā mani grāmata mulsināja, jo nevarēju saprast mērķauditoriju. Burti tai lielā drukā - gana, lai jaunie lasītāji varētu iepazīties ar tekstu paši. Taču stāsts ir par bērnudārzu, kad tas, kurš jau prot lasīt, būs tūlīt ārā no tā. Savukārt tiem, kuri paši vēl ir dārziņā un tekstu paši vēl nelasa, ir šķietami pārāk maz ilustrāciju. Lai kā tur arī būtu - piecus gadus vecam lasīt nepratējam un daudz bildīšu gribētājam, šī grāmata ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo notur ar sižetu.

Mihaels de Koks un Kristīne Ārstena "Kā vecmamma vislaik samazinājās"

Ak, kā noraudājos, lasot šķietami vienkāršu bērnu grāmatiņu! Flāmu rakstnieka Mihaela de Koka (Michael De Cock) grāmata "Kā vecmamma vislaik samazinājās" (Hoe oma almaar kleiner werd) ar Kristīnes Ārtsenas (Kristien Aertssen) ilustrācijām ir īsts raudamais gabals par mīlestību un tuvo cilvēku aiziešanu viņsaulē. Šī grāmata nav nekāds jaunums, jo iznākusi Ineses Paklones tulkojumā jau 2017. gadā, taču bija paslīdējusi garām manai uzmanībai maz pamanīta. Brīnumainā kārtā es to pat nepamanīju, kad grāmata 2018. gadā bija iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas sarakstā. Toreiz biju ļoti aizrāvusies ar Andželas Naneti sirsnīgo stāstu "Mans vectēvs bija ķiršu koks", kas arī veltīta tuvinieku nāves tēmai, bet bija ielikta lasīšanai vecāku kategorijā. Ņemot vērā, ka man patika Mihaela de Koka stils, runājot vienkārši par sarežģītiem tematiem, jāpalūko arī vai varu dabūt otru latviešu valodā tulkoto grāmatu "Rozija un Musa, meitene un zēns".