Igauņu rakstnieces Rēli Reinausas jaunākā grāmata latviešu valodā it kā liekama bērnu grāmatu plauktiņā, taču tā pa īstam saprotama, manuprāt, būs tieši pieaugušajiem. Skaidrs, ka es grāmatas vairs nespēju lasīt bērna acīm, taču noteikti spēju novērtēt smalko humoru, kas tekstā ielikts priekš vecākiem. Garais stāsts "Kā mans tētis atrada sev sievu" aizved lasītāju aizraujošā cilvēku dažādības pasaulē - randiņu pasaule ir mežonīga un brīžiem aizved pat pie ļoti neracionālām domām.
Iepazīšanās un otrās pusītes meklējumi nekad nav bijuši viegli. Vēl grūtāk, ja procesā iesaistīts arī paliels bērns un suns. Keitai ir 12 gadi un viņi ar tēti, pēc māmiņas nāves, dzīvo divatā, vēl ģimenē ir arī labradors Fredis. Tētis nolēmis precēties un ar Keitas piekrišanu sāk līgavas meklējumus. Protams, būtu jauki, ja līgavu varētu pasūtīt kā preci no interneta veikala, norādot vēlamos raksturlielumus un īpašības. Līgavas varētu būt lētākas un dārgākas. Lētākās būtu dārgākas pēc tam uzturēšanā, savukārt sākotnēji dārgākās būtu salīdzinoši lētāk uzturēt pēc tam. Bet dzīve nav lielveikals un Keitas tētis sākumā diezgan neveiksmīgi un lasītājam humorīgi izmēģina iepazīšanos sabiedriskās vietās, taču pēcāk piereģistrējas iepazīšanās vietnē internetā.
Darba dienu vakaros uz randiņiem tētis dodas viens, taču nedēļas nogalēs potenciālās līgavas satiek arī Keitu, jo meklēta tiek ne tikai nākamā sieva, bet arī mamma. Labi, ka tā, jo tieši šajā brīdī parasti atklājas visas kolorītākās īpašības. Kāda potenciālā līgava vēlas uzzināt Keitas tēva domas par miesas sodiem bērnu disciplinēšanā, cita iebilst pret Keitas sarkano džemperi, jo tas uzspiež dzimumlomas. Vienai līgavai ļoti patika horoskopi un bez brīdinājuma pagultēs atstāt dīvainus amuletus, kamēr cita turpat pagultēs medīja putekļus un šausminājās par vispārēju netīrību. Vienai citai dāmai ļoti skaļi tikšķēja bioloģiskais pulkstenis, bet vēl kādai jau bija piecas atvases, ar kurām viņa vairs netiek ielaista vairumā apkaimes sabiedrisko vietu. Un tās ir tikai dažas no sievietēm, kuras uzradās, kad tika izmisīgi meklētas.
Jauniegūto pieredzi apstrādāt Keitai palīdz labākā draudzene Merita, kurai pūrā ir arī daudzi novērojumi par to, kā meklējams un atrodams dzīvesbiedrs. Viņas mammai pēdējos gados šajā ziņā bijusi bagātīga pieredze. Piemēram, ka izmisīgā meklēšana ir acīmredzama un uz tādu īstais cilvēks neatnāks. Vajagot atslābt un ļauties procesam.
Latviešu valodā jau lasāms Rēli Reinausas darbs "Marks, maģija un vilkate Vilma". Ja tā bija pārdabiskā un teiksmainā pilna grāmata, tad "Kā mans tētis atrada sev sievu" pilnīgi noteikti varētu būt arī reāls kādas ģimenes stāsts. Gan bērni, gan pieaugušie šajā grāmatā varētu novērtēt tieši to realitātes garšu. Puikas klasē visi tādi nejēgas un internetā sapulcējušās tikai visādas dīvaines. Par skolu te gaužām maz, tik vien, cik vajadzīgs pieklājības pēc sižeta kopā savilkšanai. Toties par dzīvi gan te ir ļoti daudz. Piektā, sestā klase būs īstais laiks, kad šo grāmatu lasīt bērnam, bet patiesībā šis šķiet vairāk pieaugušajiem rakstīts darbs ar domu, ka viss labs, kas labi beidzas.
Lasiet lieli un lasiet mazi! Patiesībā šī grāmata mani iedvesmoja uzmeklēt un iegādāties sen, sen sērijā "Lasītprieks" izdoto triloģiju par Alfonu Trīcvaidziņu. Bērnībā Alfona nedienas lasīju paņemtas no bibliotēkas un atceros kā jautra humora un smieklīgu pārpratumu pilnus stāstus. Kaut kas no Alfona labdabīgā humora noskaņas laikam bija arī Rēli Reinausas stāstā, ja tas pamudināja mani rīkoties un uzmeklēt sen veikalos nenopērkamas grāmatas. Taču pilnībā pieļauju, ka atmosfēru varēja radīt arī lakoniskās melnbaltās ilustrācijas, ko Keitas un tēta stāstam radījusi Marja Līsa Patsa.
Tu tā uzrakstīji, laikam būs jālasa. :D
AtbildētDzēst