Veronika Rota "Citādie"

Šoreiz esmu tikusi pie grāmatas vēl pirms tā iznākusi. Paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC par iespēju izlasīt grāmatu, kura mājas lapā pagaidām atrodama vien sadaļā "drīzumā". Esmu pārliecināta, ka Veronikas Rotas "Citādie" (Divergent) Latvijā noteikti taps par bestselleru. Tagad bez Džastina Kronina "Pārejas" ir vēl viena triloģija, kurai nespēšu sagaidīt turpinājumu.

Šī grāmata ir jaunas amerikāņu rakstnieces debija literatūrā un, manuprāt, viņa savu ceļu ir sākusi labi. Pat ļoti! Veronika Rota dzimusi 1988.gadā, tātad vien gadu vecāka nekā es.

"Citādie" ir pirmā grāmata no triloģijas (kaut kas tiem autoriem ir ar triloģijām), otrā daļa "Insurgent" (nojaušu, ka tulkojumā tie varētu būt "Dumpīgie") angļu valodā iznākusi pērn maijā, bet noslēdzošā daļa pagaidām bez nosaukuma gaidāma šī gada oktobrī. Tad nu jācer, ka Zvaigzne ABC straujiem soļiem sekos angļu valodas versijām un iespējami drīz laidīs tautās arī abus turpinājumus.

Fantastisks stāsts par kopienu, kurā cilvēki nolēmuši atbilstoši sev piemītošajām gara īpašībām sadalīties piecās kopienās - Taisnprāši, Drošsirži, Sirsnīgie, Nesavtīgie un Mācītie. Katra kopiena izkopj sevī vienu galveno īpašību, katrai kopienai tam ir sava metodes. Patiesībā neviens no mums nevar aizbēgt no sevis, jo ikkatrā ir maza daļiņa no visām īpašībām, bet starp nesavtīgumu un drosmi nav nemaz tik liela atšķirība.

Jauniešiem sasniedzot 16 gadu vecumu, jāiziet īpašs piederības tests un jāizvēlas sava nākotne, pievienojoties kādai no kopienām vai paliekot kopienā, kurā esi piedzimis. Jāatceras vien, ka kopiena ir pārāka par asinssaitēm. Lai arī romānā atklāts jauniešu sevis apzināšanās process konkrētajā kopienā, manuprāt, varam vilkt paralēles arī ar to kā jaunieši iet sevis izzināšanas ceļu arī reālajā dzīvē. Daudz, ko ietekmē mūsu audzināšana, vecāki un vide, kurā esam diendienā bijuši līdz pusaudžu gadiem, bet pienāk brīdis, kad izlaužas arī tās īpašības, kuras auklē mūsu zemapziņa.

Lieliska grāmata, lai kārtējo reizi aizbēgtu no realitātes. Kaut gan patiesībā ikvienas grāmatas uzdevums ir aizvest lasītāju citā pasaulē. Veronikai Rotai tas izdodas tik labi, ka nespēju vien atrauties no lasīšanas. Bez laba pamatteksta, nevar sanākt arī labs tulkojums, tāpēc spriežu, ka redzes gleznas ir Rotas spalvas darbs. Spilgti iztēlojos gan tumšās un padrūmās Drošsiržu ikdienas telpas, gan pārgalvīgās izdarības, gan arī Nesavtīgo kopienas pieticīgo dzīves veidu. Domāju, ka šis darbs vislabāk patiks jauniešiem, pat tiem, kuri īpaši grāmatas nelasa.

Grāmatu neatraujoties, kopumā uz e-lasītāja rādīja, ka 416 lappuses, izlasīju apmēram pusotrā slimošanas dienā, bet atrauties tāpat nevarētu - pat ja gribētu. Noteikti prasītos vēl ko plašāk uzzināt arī par pārējām kopienām, bet nojaušu, ka ko tādu varētu sagaidīt turpmākajās šīs autores grāmatās. Stāsts beidzās tik aizraujoši, ka atkal jau esmu paspējusi izfantazēt neskaitāmus scenārijus, kā to turpināt.

P.S. Kopš pērnā gada oktobra tiek uzņemta arī filma "Citādie", skats varētu būt iespaidīgs.