Pēc samērā ilga cīniņa esmu pievarējusi Deivida Kērkpatrika grāmatu "Facebook efekts", ko apgāds Zvaigzne ABC latviešu valodā izdeva pērnā gada nogalē. Darbs par to kā Facebook ir kļuvis par to, kas nu tas tagad ir un kāds tas bija vēl pirms to iepazina liela daļa latviešu.Grāmatas autors Deivids Kērkpatriks ir tehnoloģiju žurnālists un rakstījis par plašu loku tehnoloģisko "brīnumu". Savukārt mēģinājums pastāstīt par sociālo tīklu, kas šķiet, ir populārākais visā pasaulē, gan nav pirmais.
Pirms nu jau gandrīz 3 gadiem jeb 2010.gadā gaismu ieraudzīja režisora Deivida Finčera veidotā filma "Sociālais tīkls" ("The Social Network"), kas bija skatāma un aprunāta arī Latvijā.
Toreiz par svētu lietu šo filmu redzēt uzskatīja gandrīz vai ikviens Facebook lietotājs un intelektuālā sabiedrības slāņa pārstāvis. Kāda liela drukātā medija redaktors pat skaļi šausminājās, ja praksē atnākušie studenti šo filmu nebija redzējuši un par to nezināja. Jā, šādi arī Latvijas mērogā uzzinām par šī zilā sociālā tīkla nozīmību un svarīgumu noteiktu aprindu cilvēku dzīvē.
Filma man toreiz šķita interesanta, gana dinamiska un informējoša. Tas arī viss, ko atceros. Savukārt tagad, kad izlasīta grāmata par Facebook, jāsecina, ka filmā no visas zilās impērijas tapšanas nav pastāstīts ne tik cik melns aiz naga. Un labi, ka tā.
Kāpēc labi? Un kāpēc nācās ilgi cīnīties ar šo grāmatu? Tāpēc, ka visa kā tur manām acīm bija par daudz. Grāmatā bija aprakstīti finansiālie aspekti, tehniskās nianses, personālijas un savstarpējās attiecības, bet galu galā tā visa kopā šķita par daudz. Iespējams, ka kādam tehnoloģiju "gīkam" šī grāmata kalpos bībeles vietā. Man kā sociālo zinātņu studentei maģistra līmenī vairāk būtu prasījies redzēt par to, ko šis sociālais tīkls ir izdarījis ar cilvēkiem. Protams, šādi piemēri grāmatā bija sastopami. Visas grāmatas garumā bija vairākkārt uzsvērts, ka līdz ar Facebook cilvēki kļūst atklātāki, kā arī apskatītas problēmas, ko rada lielāka atklātība vai tieši otrādi - ieguvumi.
Nepiesiesimies sīkumiem - finansiālie aspekti, akciju cenas un sadalījums, kā arī serveru daudzums mani nekad nav interesējuši, bet arī šī ir būtiska Faceoobk daļa. Tādējādi, iespējams, ka ikkatrs varēs sājā grāmatā atrast savai dvēselei un interesēm piemērotas rindkopas. Man būtu vairāk gribējies lasīt par tām sociālajām problēmām, ko Facebook ir radījis mūsdienu sabiedrībai, bet mani oponenti var man ieteikt pēc šāda veida lasāmvielas vērsties SAGE zinātnisko publikāciju datu bāzē.
Kopumā darbu vērtēju augstu, jo ir redzams, ka grāmatas tapšanai ir ieguldītas milzīgas pūles. Kā iedomājos, cik daudz laika Kērkpatriks ir patērējis atšifrējot visas intervijas, kas tapušas šīs grāmatas izveides procesā, mati uz galvas saceļas stāvus! Neizslēdzu arī iespēju, ak šim nolūkam autors izmantojis "melnā darba darītājus", kas visu grāmatas rakstīšanas procesu varētu būt izvērsis daudz aizraujošāku.
Sociālais filozofs un masu mediju teorētiķis Maršals Maklūens (Marshall McLuhan) 1964.gadā iznākušajā darbā "Izprotot medijus: cilvēka paplašināšanās" (Understanding Media: The Extensions of Man) pieminēja terminu "globālais ciemats" un paredzēja universālas saziņas platformas izveidi, kas spēs apvienot visu pasauli. Tādējādi cilvēka reālais "es" tiktu "pagarināts" tehnoloģiju telpā un līdz ar to arī laikā.
Šādas Maklūena skatījumā uzkonstruētas platformas vēl nav, bet Facebook varētu būt ļoti tuvu tam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru