Alekzandra Z.M. „Aizzīmogotais triskelions”

„Cilvēces apziņu tumši ļaudis cenšas apzināti turēt amnēzijas stāvoklī un maldināt, tomēr Lielā laika ciklam noslēdzoties, tā sāk atmosties. Un neticiet tam, ka pasaule kļūst ļauna un degradējas, jo tie ir meli, lai īstenotu savus ļaunos nodomus. Tieši otrādi tā kļūst arvien labestīgāka.”

Alekzandra Z.M. savā grāmatā "Aizzīmogotais triskelions" piedāvā lasītājam paskatīties uz vēstures notikumiem un pasaules mitoloģiju no nedaudz atšķirīga skatupunkta. Izrādās, ka viss, ko mēs zinām un atklājam šobrīd par lietu kārtību un laika ritējumu, jau sen ir bijis zināms, vien lielās visas pasaules katastrofās gājis bojā un pēc tam sākts apgūts no jauna.

Autore vai viņas/viņa pārstāve mani, tāpat kā vairākus citus literatūras blogerus uzrunāja pati, piedāvājot izlasīt viņas pašas spēkiem ne vien radīto, bet arī izdoto ezotēriska rakstura romānu. Lai cik biedējoši ne manā gaumē izskatītos grāmatas nosaukums un mazā anotācija, nolēmu piekrist un izlasīt šo darbu. Galu galā, ne katrs autors ir gatavs publicitātes vārdā uzrunāt blogerus personīgi, nu tad jāļauj tiem trakajiem un drosmīgajiem iekarot reiz pasaule, pat, ja tā ir tikai literatūras pasaule.

Mani gan mulsina šī visa pseidonīmu un personu neidentificējošo e-pasta adrešu padarīšana, jo galu galā nevar īsti zināt, kas aiz tā visa stāv, bet tie jau tikai sīkumi.

Acīmredzot Alekzandrai patīk vēsture un mitoloģija, kā arī vēstures pētniecība. Tajā pašā laikā viņa nevēlas samierināties ar to, kas par zemes un tās iedzīvotāju izcelšanos jau ir pateikts skolas mācību grāmatās un populārās enciklopēdijās. Lai paskatītos uz šiem notikumiem no atšķirīga skatupunkta un pretstatītu vairākas pasaules izcelšanās teorijas Aleksandra nosūta savus varoņus garā un sarežģītā ceļojumā. 

Lietas, kas mūsdienu zinātniekiem un pētniekiem izraisa neizpratni un nerada loģisku pasaules veidošanās skaidrojumu, galvenās varones Alekzandras ceļojuma laikā atklājas caur viediem teicējiem dažādās pasaules malās, vai tie būtu veci indiāņi, vai viedi ķīnieši.

Tāpat Alekzandrai un viņas ceļabiedriem seko tumšie spēki, jo meitene ir izredzētā, kas mūsdienu pasaulei atklās senās gudrības un brīdinās par neizbēgamo katastrofu, kas notiek laiku pa laikam un iznīcina gandrīz visu dzīvo uz zemes, lai pēc tam atkal sāktu visu no jauna.

Autore ir "pārgājusi pāri" gan Darvina evolūcijas teorijai, gan bībeliskajiem cilvēces rašanās skaidrojumiem, tāpat pievērsusies ēģiptiešu piramīdām un Lieldienu salu statujām un to izcelsmei. Tāpat arī skaidrots tas, kāpēc baltu tautām nācies smagi ciest no krustnešiem, lai arī vārdos tie nav nosaukti kā krustneši, bet gan tumšie spēki, kas meklē sirmsenās zināšanas par lietu kārtību un pasaules izcelšanos. Protams, apspriesti arī dažādie veidi, kā formējušies kontinenti, vai tie bijuši plūdi, liels sprādziens vai kas citas, pētiet paši.

Pieminētie tumšie spēki, kas medī senās zināšanas lielākas varas dēļ, manuprāt, ir domāta noslēpumainā Masonu brālība, kurā izrādās ietilpa savulaik slavenie zinātnieki un mākslinieki, piemēram, Leonardo da Vinči.

Aleksandras stāstā mākslinieki un viedi vīri iesaistīti senu manuskriptu pārrakstīšanā un pārzīmēšanā, bet bija devuši klusēšanas zvērestu neizpaust ieraudzītās zinības, kas krājušās jau miljoniem gadu. Savukārt klusēšanas zvērestu apiet viņi varējuši gleznās un citos darbos, piemēram, slavenā Mona Liza ir sieviete, kas dzīvojusi neba 16.gadsimtā, bet gan pirms daudziem tūkstošiem gadu. Un tā mēs varam sekot vēl vairākiem slaveniem darbiem, kur simboliski parādīta gan pasaules bojā eja, gan atdzimšana un senās zinības, kas tiek nestas cauri cilvēcei miljoniem gadu.

Vēl autore pieskārusies arī mūsdienu patērniecībai un norādījusi uz sazvērestību, ka ir neliela izredzēto daļa, kuri dzīvo ideālā valstī un dzīvo zaļi, bet pārējie viņiem ir tikai resurss, kas dod iespēju pašiem baudīt priviliģētu dzīvi. Strīdēties nevaru, patiesības grauds tur ir, bet nez vai tieši tādā veidā tas izpaužas, kā autore to centusies parādīt.

„(..) mūsu pasaule ar visiem tās iedzīvotājiem ir kļuvusi par vienu lielu eksperimentu nelielai cilvēku grupiņai. Lielo magnātu rūpnīcās ražotās, mums laipni piedāvātās pārtikas un rūpniecības preces šajā ekscentriskajā vidē ir tabu.” 

Protams, mistikai, dialogiem un šķēršļu pārvarēšanai pa vidu, radīsiet arī smalku mīlestības pavedienu. Īsāk sakot, šķiet, ka zemeslodei atkal tuvojas kārtējā lielā šaize tikai šī brīža paaudze to visā krāšņumā nepiedzīvos, jo tās spēcīgākais trieciens gaidāms vēl pēc pāris tūkstošiem gadu. Pēc tam sāksies jauns Lielais Gads.

Kopumā Aleksandras Z. M. darbs ir aizraujošs skrējiens pāri pasaules tautu mitoloģijai, vēsturei un zinātnes pamatiem. Īsi un koncentrēti, pa mazbišķiņam pieķerts klāt it viss. Varbūt man šāds darbs neliks pārvērtēt skolā mācīto vērtību un kārtību izcelsmi, bet padomāt un paskatīties uz lietām plašāk gan liek. Šis darbs, manuprāt, noteikti varētu aizraut pusaudžus, kuri kā reiz mācās skolā par mitoloģiskām būtnēm un dažādu tautu kultūru, lai paskatītos uz skolā mācīto kritiskāk no dažādām pusēm. Jāpatur gan prātā, ka šīs grāmatas autors vai autore vēlējusies saglabāt zināmu anonimitāti, izmantojot pseidonīmu, tamdēļ nedomāju, ka būtu droši uzskatīt šo darbu par īsāko un aizraujošāko vēstures grāmatu ever.