Mans mēnesis grāmatās - kā atrast laiku lasīšanai

Nesen 30 dienas veicu novērošanas eksperimentu pati ar sevi un saviem lasīšanas paradumiem! Uz to mani iedvesmoja portālā Satori publicētais raksts "Kā atrast laiku lasīšanai?", kurā Latvijas Literatūras Gada balvas žūrijas locekļi centās atbildēt uz šo jautājumu. Jautājums svarīgs, jo grāmatu allažiņ ir daudz vairāk nekā laika to izlasīšanai. Vai zinājāt, ka pērn Latvijā izdotas 2161 grāmata un brošūra, no tām latviešu valodā 1661 grāmata/brošūra (pēc oficiālās statistikas datiem par izdevējdarbību Latvijā). Savukārt Apvienoto nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO uzskaita izdotās grāmatas reāllaika režīmā, šī raksta veidošanas brīdī šogad jau bija izdotas vairāk nekā 1 miljons 115 tūkstoši grāmatu visā pasaulē (par Latviju gan dati tikai no 1996.gada, arī no citām valstīm dati veci, tātad patiesais skaitlis noteikti ir daudz, daaaaudz lielāks). Īsāk sakot - grāmatu daudz, laika lasīšanai maz, jo tas jādala arī ar darbu un citām ar lasīšanu īsti nesavienojamām un pat pavisam elementārām aktivitātēm - gulēšanu, mazgāšanos dušā utt. (mans sapņu darbs būtu lasīt grāmatas par naudu/algu, ja?!). 

Žans Pols Didjēlorāns "Lasītājs vilcienā 6.27"

Žana Pola Didjēlorāna darbs "Lasītājs vilcienā 6.27" ir liriska atzīšanās mīlestībā grāmatām - visām pasaules grāmatām, neatkarīgi no to satura un vecuma. Galvenais varonis Belnēns Vemols ir cilvēks, kurš kvēli vēlas būt neievērojams un tāds pats kā visi, taču šis pats cilvēks dara kaut ko, kas neļauj palikt neievērotam. Katru rītu Belnēns vilcienā lasa tekstus no lapām, kas izrautas no lielā nezvēra nagiem. Belnēns strādā papīra pārstrādes rūpnīcā un katru dienu veic mazu noziegumu, izglābj pēdējās nezvēra nesakošļātās grāmatu lapas, lai nākamajā rītā tās ņemtu ārā no dzēšlapu starpām un skaļā balsī lasītu citiem vilciena pasažieriem. 

451 grāds pēc Fārenheita uz ekrāna

Es nespēju noticēt, ka kādreiz esmu izlasījusi lielisko stāstu par grāmatām kā lielāko grēku, bet neesmu neko par to rakstījusi! Reja Bredberija sarakstītā grāmata "451 grāds pēc Fārenheita", manuprāt, ir fantastikas žanra klasika. Drīzumā tā nonāks uz ekrāniem jaunā izpildījumā!

1966.gadā pie skatītājiem nonāca franču režisora, franču jaunā viļņa pārstāvja, Fransua Trifo veikums. Šķiet ir pēdējais laiks skatītājiem atgādināt par pasauli, kurā lasīt grāmatas bija nelikumīgi. Romāns "451 grāds pēc Fārenheita" (angļu valodā "Fahrenheit 451") izdots  1953. gadā. Tajā aprakstīta izdomāta nākotne, kurā ar likumu liegts glabāt un lasīt grāmatas. Likuma ievērošanai izveidota dedzinātāju komanda. Šie cilvēki ir līdzīgi ugunsdzēsējiem, taču dodas iznīcināt grāmatu glabātāju mājokļus, nevis tos glābt. Līdz brīdim, kad viens dumpīgu domu mākts dedzinātājs sāk uzdot jautājumus par sava darba jēgu.

Atgriežoties pie ekranizācijas, ASV televīzijas kanāls HBO ir izvēlējušies divus galvenos aktierus lomām un ekranizācija šobrīd ir pre-production stadijā. Montāga lomai izvēlēts Maikls Džordans (Michael B. Jordan), kuru, iespējams, pazīsiet no filmas "Fantastiskais četrinieks" vai "Krīds: Rokija mantojums". Režisora Ramina Bahrani (Ramin Bahrani) vārds un veikums man nav pazīstams. Kad filma iznāks? Netiek ziņots.

Kad esam nonākuši līdz pašreizējam tehnikas attīstības līmenim, jāvaicā, vai tiešām Bredberija iedomātā nākotne ir tikai iedomāta? Mūsu ikdiena jau ir padarīta vienkārša un izklaidējoša, cilvēki domā aizvien mazāk un mazāk, ir jāmāca kritiski uztvert informācija, atpazīts viltus ziņas. Man šķiet, ka Bredberija iedomātais laiks ir klāt. Bredberija pasaulē cilvēki informāciju iegūst no milzu televizoriem, bet mūsdienu realitātē televizoriem pievienojas arī plaukstas lieluma ekrāni, ko ikdienas staipām sev līdzi kabatās un rokassomiņās.

Manā darāmo darbu sarakstā tagad ir grāmatas pārlasīšana, 1966.gada filmas noskatīšanās un jaunās ekrāna versijas sagaidīšana.

P.S. 451 grāds pēc Fārenheita esot temperatūra, pie kuras grāmatas deg. Tā ir? Bredberijs neesot to pārbaudījis.

Noslēgumam viens citāts:

"Jā, brīvs laiks jums ir. Bet laiks pārdomām? Ja jūs netriecaties automašīnā ar simt jūdžu ātrumu stundā, kad nevar domāt ne par ko citu, kā tikai par to, kā nedabūt galu, tad spēlējat kaut kādas spēles vai sēžat starp četrām televīzijas sienām, ar kurām nav iespējams debatēt. Kādēļ? Tādēļ, ka televīzija ir “reāla”. Tā ir tikpat kā taustāma, telpiska. Tā pasaka priekšā, kā vajag domāt, tā dzīšus iedzen to jūsu galvās. Jūs sākat ticēt, ka tas viss ir pareizi. Tas šķiet tik pareizi. Jūs triec tik milzīgā ātrumā pretī vajadzīgajiem secinājumiem, ka jums nav laika pat iekliegties: “Blēņas!”"

Spoku nakts Zvaigznes grāmatnīcā jeb #NaktsGramatnica

Miglas vāli jau vairākas dienas paņēma galvaspilsētu ne vien agros rītos un vēlos vakaros, bet arī dienas stundās. Šķita, ka laikapstākļi piemērojas patērētājsabiedrība svētkiem jeb Visu svēto dienas priekšvakaram - Helovīnam. Zvaigzne ABC meitenes lieki laiku netērē un īsteno lasītāju ierosinājumus. Šoreiz tā bija Nakts grāmatnīcā.

Nesen Waterstones grāmatnīcā Londonā kāds amerikānis tīšām vai netīšām tika ieslēgts un kļuva par sociālo portālu zvaigzni. Ziņa par šo atgadījumu parādījās arī latviešu medijos, un Zvaigznes lasītāji izteica vēlmi, ka viņi savukārt vēlētos tikt ieslēgti Zvaigznes grāmatnīcā, lai lasītu pēc sirds patikas. Tā lūk šo #NaktsGramatnica , kas notika 31.oktobrī arī Rīgā, pamato Zvaigzne ABC meitenes.

Par grāmatu lasīšanas paradumiem Latvijā

Avots: māte gugle

Nesen tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par grāmatu lasīšanas paradumiem Latvijā. Galu galā noskaidrots, ka puse jeb 50,4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir līdz galam izlasījusi vismaz vienu grāmatu.

Nolēmu savas domas par lasīšanas paradumiem izklāstīt sava veida interneta komentāru paveidā. Iespējams, ka jums, mani lasītāji, lasīsies kāda atbilde uz maniem jautājumiem vai iebildes/skaidrojumi par maniem secinājumiem. Droši komentējiet!

Kur paliek laiks?

Šodien, kad mamma prasīja vai vēl rakstu par grāmatām. Tajā brīdī es patiešām apjēdzu, cik maz pēdējā laikā sanāk lasīt grāmatas. Tāpat arī praktiski vienīgais, ko šobrīd parakstu ar savu vārdu ir ziņu aģentūras BNS ziņas.

Bet, ja runājam par grāmatām...