Vienu dienu pirms apmēram pusgada dēls man pajautāja, kā rodas vējš. Un visas zināšanas man bija no galvas izpūstas kā ar pamatīgu orkānu. Godīgi atbildēju, ka es īsti nezinu, bet es noteikti sameklēšu un pastāstīšu. Apjautājos Twiterī, kā saprotami dēlam trīsgadniekam šo jautājumu izskaidrot un viens no praksē pārbaudītiem ieteikumiem bija Ketijas Deinesas un Rasela Teita enciklopēdija "Izzini laikapstākļus un klimatu". Liels paldies par šādu lielisku ieteikumu, jo es visām grāmatām arī nespēju izsekot līdzi.
Tā ir enciklopēdijas tipa grāmata ar vairāk nekā 100 atveramiem lodziņiem. Pašķirstīju šo darbu grāmatnīcā un sapratu, ka grāmata varētu būt atbilstoša manām vajadzībām un dēla izpratnes līmenim. Grāmata sākas ar to, kā veidojas laika ziņas. Pēdējā laikā dēls vakaros arī pievērš uzmanību laika ziņām televīzijā un nokomentē, kāds laiks gaidāms nākamajā dienā un brīvdienās. Tālākajos atvērumos uzzinām, kā rodas laikapstākļi, kāds ir klimata joslas, par sauli un gaisu, mākoņiem un nokrišņiem, mežonīgiem vējiem, ledainu aukstumu un noslēgumā arī par klimata pārmaiņām.
Grāmatā ir gana daudz vienkārši izskaidrotu lietu trīsgadniekam vai būtībā pirmsskolas vecuma bērnam, vienlaikus dažās detaļās daudz kas šāda vecuma bērnam vēl šķiet diezgan liels "kosmoss", piemēram, satelīti, kas nolasa laikapstākļu informāciju vai zemeslode ar visām klimatiskajām joslām. Taču būtībā arī šo visu var ar nelielu devu fantāzijas pārveidot un pārstāstīt saprotamāk. Lodziņu atvēršanas sistēma ir īpaši aizraujoša tieši tādiem mazākiem bērniem. Ilustrācijas ir ļoti krāsainas un diezgan detalizētas, teksts lodziņos rakstīts ļoti mazā drukā, bet tas nav traucējoši. Kā parasti grāmatās ar atveramiem lodziņiem, katra atsevišķa lapa ir ļoti bieza un komplektā ar cietajiem, biezajiem vākiem, man šķiet, ka grāmata ir no tām, ko grūti iznīcināt. Attiecīgi tā labi derētu arī izglītības iestāžu lietošanā.
Es esmu stāstījusi, ka sākumskolā mūsu klases rotaļtelpā biju patvaļīgi izveidojusi klases bibliotēku ar lasītāju kartēm, burtnīcu pierakstiem un izsniedzu klases grāmatas lasīšanai uz mājām? Īsāk sakot, mums bija gan skolas bibliotēka pagrabiņā, gan klasē bija plaukts ar grāmatām, ko varējām lasīt uz vietas, bet daudzi gribēja ņemt tās arī uz mājām. Lai nebūtu jākašķējas, kurš pēc kura rindā un jāmeklē, kurš ko paņēmis un nav atnesis atpakaļ, es pati izdomāju, ka jāizveido bibliotēka un attiecīgi arī kārtība. Nezinu, kā klases audzinātāja pret to neiebilda, bet sistēma pat kādu laiku darbojās.
Pēc satura un informācijas izklāsta veida šī enciklopēdija noteikti derēs arī skolēniem, kas lasa un meklē paši. Vismīļākā nodaļa dēlam diezgan likumsakarīgi ir par mežonīgajiem vējiem un īpaši viņam patīk virpuļviesuļi jeb tornado. Šobrīd puikam ir arī vecums, kad es jau apjautājos, ko viņš gribētu dāvināt draugiem dzimšanas dienās vai citos svētkos un vairākas reizes viņš izvēlējies tieši šo grāmatu, pat, ja nebija to lasījis burtiski īsi pirms jautājuma. Tātad atcerējās, kas no visa milzu grāmatplaukta paticis pašam un piedomājis, ka draugam arī varētu patikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru