Septembris klāt! Man šķiet, ka šogad nav bērnu, kuri bēdājas par pirmo septembri. Mēs ar dēlu priecīgi esam bijuši jau visu augustu, kad viņš varēja atgriezties dārziņā. Taču septembris zināmā mērā ir kaut kāda pierastāka robežšķirtne, kad jāsāk mācīties. Par mācīšanos arī šis ieraksts. Es ārkārtīgi ceru, ka mums vairāk nevajadzēs atgriezties pie mācīšanās/strādāšanas mājās. Skolotājs esmu diezgan nepacietīgs un straujš.
Tomēr, ja kādam mācīšanās mājās sagādā lielāku prieku nekā došanās uz dārziņu, vai, ja dārziņa laiks vēl nav pienācis, esam ar dēlu atklājuši lielisku palīgmateriālu! Jau pirms kāda laika manās un dēla rokās nonāca dažādu uzdevumu un darbošanās grāmatiņu komplekts "Ķipara akadēmija".
Iepriekš biju pirkusi dēlam atsevišķus žurnālus "Ķipars", kas aptuveni palīdzēja man orientēties dēla interesēs un spējās uz radošiem darbiņiem. Tagad saņemtais desmit grāmatiņu komplekts paredzēts bērniem no apmēram pusotra gada vecumam. Teorētiski trīs gadus vecam bērnam šīs grāmatiņas ir pārāk vienkāršas, bet patiesībā materiālu atbilstība jāpiemēro nevis ciparam dzimšanas apliecībā, bet gan bērna spējām. Mūsu puikam spēja koncentrēties dažādu krāsošanas, strīpiņu vilkšanas un riņķīšu zīmēšanas uzdevumiem ir ārkārtīgi īsa. Arī krāsošana kontūrās trīs gadu vecumā diez ko kārtīga nepadevās. Lai arī klausīties priekšā lasītu tekstu dēls var neparasti ilgi savam vecumam, spēja noturēt uzmanību uz rakstāmrīkiem un veicamiem uzdevumiem ir ļoti maza. Tāpēc mums šo uzdevumu un darbošanos grāmatu īstais laiks bija gandrīz četru gadu slieksnis.
Lēnām, nesteidzoties un bez stresa, sākām pildīt grāmatiņas jūnija vidū. Iepazināmies ar visu komplektu, izveidoju zīmulim "astīti", mazliet pabakstījāmies un atlikām līdz citai reizei. Ķērāmies pie burtnīcām klāt atkal, kad dēls pats izrādīja vēlmi darboties. Līdz augusta beigām esam tikuši galā ar lielāko daļu uzdevumu un izklaidēm. Lai arī zīmulis, flomāsters, otiņa, krītiņš un citi rīki dēlam nav sveši, pareizs satvēriens vēl ir trenējama prasme. Starp citu, iesaku veikalā pameklēt trīsstūra formas krāsojamos rīkus, kas palīdz veidot pareizu satvērienu. Bijām iepriekš mēģinājuši darboties arī ar īpašas formas bišu vaska krītiņiem, bet īstā loze mums bija tieši zīmuļi ar trīs kantēm.
Komplektā ir sešas uzdevumu grāmatiņas, kas soli pa solim ievada bērnu zīmēšanas pasaulē vispirms iepazīstinot ar kādu konceptu un pamazām nostiprinot zināšanas. Viss sākas ar zīmuli un tā asti, kas palīdz pareizi turēt rakstāmrīku. Otrā burtnīca iepazīstina ar krāsām. Trešā līdz sestā secīgi iepazīstina ar līnijām, svītriņām, punktiņu savienošanu un plaukstiņas apvilkšanu. Savukārt zināšanu nostiprināšanai un izklaidei ir četras grāmatiņas, kur katrā ir gan vairāki desmiti apaļu uzlīmīšu, kurām jāatrod īstā vieta, gan dažādi uzdevumi ar līniju vilkšanu, punktiņu savienošanu, kā arī plaukstiņu apvilkšanu un izkrāsošanu. Labi, jāatzīst, ka trīsgadniekam pirmā un otrā burtnīca varbūt bija liekas un tajās aprakstītais jau zināms. Taču pārējās burtnīcas, sākot no trešās, bija lielisks treniņš nepacietīgam trīsgadniekam.
Pirms apmēram pusgada Valteram bija ļoti liela interese tieši par visādiem uzlīmju uzdevumiem. Tajā laikā devu viņam dažādus uzlīmju žurnālus vienu pēc otra. Laikam tobrīd bija gana daudz salīmēts, jo tagad "Ķipara akadēmijas" grāmatiņās uzlīmes vairs lielu sajūsmu neraisa un tiek atstātas kā pēdējās. Taču īsāku un garāku svītriņu vilkšana gan dēlam vislabāk iepatikās tieši, tuvojoties četru gadu vecumam. Būtībā te ir tik daudz uzdevumu, ka pietiek ilgam laikam, turklāt tie ir arī gana dažādi, lai daļēji aizpildītās grāmatiņas varētu ik pa laikam izvilkt ārā un pārbaudīt vai iepatikušies uzdevumi, kas iepriekš nav saistījuši.
Katrā lappusē gan uzdevumu, gan prasmju nostiprināšanas grāmatiņām ir gan vizuāli parādīts uzdevums, gan tekstuāli uzrakstīti padomi vecākiem un uzvedinoši jautājumi, kas mudina bērnu atbildēt, veidot teikumus, sarunāties ar pieaugušo. Tādējādi bērns spēj uzdevumus saprast un veikt arī pats, bet lai darbošanās ar bērnu ir jēgpilna, pieaugušajam jābūt klātesošam. Ļoti liels uzsvars likts uz slavēšanu un pozitīvo stimulu, tādējādi nostiprinot bērna pašpārliecinātību. Tā sarunāšanās prasmes veidošana, protams, daudz svarīgāka pusotra gada vecumā, savukārt ar trīs gadus vecu bērnu daudz pamudinājumu vairs nevajag. Vismaz manējais muld vienā muldēšanā. Taču arī šajā ziņā bērni ir atšķirīgi.
Kopumā šis ir ļoti izklaidējošs materiāls un var noderēt gan tiem, kuri jau pazīstami ar dažādiem ik mēnesi iznākošiem bērnu žurnāliem (tas pats "Ķipars", "Zaķēns Ziķeris", "Žurnāls Pikolo" u.c.), gan iesācējiem radošo uzdevumu pasaulē. Katra atsevišķa "Ķipara akadēmijas" žurnāla vai grāmatiņas cena, manuprāt, ir smieklīgi maza (pārdošanas cena pie izdevēja Zvaigzne ABC ir 12,99 eiro / 10 žurnāli = nepilns 1,30 eiro par vienu), jo īpaši, ja mēra attiecībā pret laiku, ko pie katra žurnāla var kopā ar bērnu pavadīt. Turklāt šīs grāmatiņas var izmantot arī kā iedvesmu, veidojot bērnam citus līdzīgus uzdevumus, tādējādi bezgalīgi paplašinot Ķipara akadēmijas sienas. Īsāk sakot, šis krājums var būt gan kā rāmis kādam vecākam, kurš nezina, no kura gala ķerties lietām klāt, gan kā atspere augstākam domu lidojumam, radot savam bērnam jaunus uzdevumus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru