Lūkass Hartmanis "Tik garš deguns"

Kad pēdējo reizi lasīji pasaku? Nu tādu vecmodīgu - ar bārdainiem burvjiem, lidojošiem paklājiem un tikai mazliet par to visu izbrīnītiem cilvēkiem? Es tikko izlasīju! Vācu autors Lūkass Hartmanis sarakstījis grāmatu bērniem "Tik garš deguns". Tā ir caurcaurītēm pasaka! Sākot jau ar to, ka ģimene no Vācijas doadas atvaļinājumā uz Grieķijas salām un beigās vēl aizlido pie tēvoča uz slimnīcu Šveicē un nevienā pašā brīdī viņiem nav jādezinficē rokas. Labi, smieklus pie malas un pie literatūras.

Brālis un māsa, Pits (patiesībā Pēteris) un Lēna, kopā ar vecākiem aizbraukuši atvaļinājumā. Tētim jāatpūšas no stresa, viņš pludmalē ātri apdeg un ātri iemieg. Mamma ir mājsaimniece un arī viņa ir vareni aizņemta - sauļojoties ada krustbērniem džemperus. Vakaros gan vecāki naski uz pakašķēšanos, dažreiz Pits prāto, vai arī viņa vecāki izšķirsies, kā tas bija klases biedra ģimenē. Kamēr vecāki atpūšas, atvases garlaikojas, jo rudenī ūdens jūrā vēss un drebulis piemetas jau pēc stundas ceturkšņa. Kādu dienu bērni dodas meklēt gliemežvākus un atrod dīvainu salu grupu, vienā no salām viņi iepazīstas ar burvi. Vientuļnieka dzīvi Burvans izvēlējies pēc neveiksmīgas sacenšanās ar melno burvi Damasistratu. Milzīgais sārtais deguns Burvanam ir lāsts, ko neizdodas noņemt paša spēkiem, taču Lēnas un Pita tēvocis ir plastikas ķirurgs Bernē - bērni nolemj palīdzēt burvim un sākas piedzīvojums.

Kā jau rakstīju, šī ir pasaka vistīrākajā nozīmē. Mazliet atgādināja 1970-to gadu sēriju "Brīnumzeme" ar pasaules tautu pasakām, attiecīgi, arī mazliet "iemeta" nostaļģijā un prātam pazīstamā stilā. Un pasakām nav, ko piesieties ticamībai vai neticamībai. Taču vienlaikus autors iepinis stāstā arī šo to no reālās dzīves. Tā stāsta par bērnu iekšējiem pārdzīvojumiem, klausoties vecāku strīdos aiz sienas. Diezgan likumsakarīgi, bērni savu aizbēgšanu ar dīvaino burvi savā ziņā veic kā atmaksu vecākiem - sak, lai jau paraud, ja viņiem mūs nepavisam nevajag un nevar draudzīgi sadzīvot. Vienlaikus šajā pasakā ir arī morāle (pilnīgi normāla parādība pasaules tautu pasakās) - pieņemt citādo, būt atbalstošam un mēģināt palīdzēt, neizsmejot un nepazemojot. Burvim tas ir milzīgais, kārpainais deguns. Dzīvē tā var būt jebkura citādība, kas bērnam jāuztver ar izpratni, ne izsmieklu.

Ilustrāciju šajā grāmatā ir gauži maz, teksta ļoti daudz, lai arī grāmat anav pārāk bieza. Būtībā lasāmviela būs piemērota skolas vecuma bērniem, vairāk pat pamatskolas, ne sākumskolas. Savam pirmsskolas vecuma bērnam pat nemēģināju lasīt priekšā, bet ar lielu prieku, atceroties skolas laiku, izrāvu cauri viena pati.