Džons Ērvings "Sidra nama likumi"

"Būt noderīgam [..] tikai tam jau cilvēks vispār piedzimst."

Cīnoties ar miegu, ko regulāri piesauca cita grāmata, nolēmu, ka laiks "atšķaidīt" lasāmo materiālu un paņēmu plauktā Džona Ērvinga "Sidra nama likumi". Plauktā grāmata bija pavadījusi nepieklājīgi ilgu laiku, jo ir palienēta grāmatu klubā. Kauns bija papildu dzinulis beidzot saņemties arī šai biezajai grāmatai. Neko īsti nebiju gaidījusi no grāmatas, vien atcerējos, ka tajā bija kaut kas par bāreņu namu un tā ikdienu. Tāpēc varēju ļauties virzienam, kurā grāmata nesa, bez jebkādiem gaidu radītiem šķēršļiem. Grāmata ir ļoti lēna un pirmās ap 150 lappuses es vispār mēģināju saprast, vai tik gauss ritums man šobrīd ir pa prātam. Kad biju saradusi ar to lēnumu, pacietīgi virzījos tekstā tālāk lapu pa lapai. Proti, šajā grāmatā nebija straujas "kalnā lejā" attīstības un lasītājam jāpiemīt zināmai pacietībai vai rāmumam. Ja tas šobrīd nav lasītāja garam atbilstoši, tad "Sidra nama likumi" šķitīs viens kaitinošs gabals. Taču visādi citādi man šķita ļoti atbilstoša grāmata rudenim, kad ik dienu redzi, kā vakaros tumsa pienāk arvien ātrāk.

Anita Bormane "Kā var aizmirst..."

Vecas fotogrāfijas pēdējā laikā ir mana vājība, savukārt teksti par aizgājušiem laikiem ir mana vājība jau sen. Šoreiz ar izdevniecības laipnu gādību esmu ķērusies klāt Anitas Bormanes apkopojumam par dzīvi Latvijā pagājušā gadsimta 20. - 30.gados "Kā var aizmirst...". Tikai, grāmatu saņemot jau fiziskā formā, atklāju, ka šai grāmatai jau ir vecākā māsa, kas iznākusi pērnvasar "Skaists bij' tas laiks…. Latvijas dzīves ainas 20. gs. 20.-30. gados". Protams, ka tuvākā vai tālākā nākotnē man noteikti gribas izlasīt arī šo iepriekš grāmatu.

Anitas Bormanes darbs ir ļoti skaista grāmata, pārpilna ar vēsturiskām fotogrāfijām ar cilvēkiem un interjeriem no 20.gadsimta sākuma un tajā apkopoti ārkārtīgi daudz datu, galvenokārt no tā laika medijiem. Grāmata ir nestandarta izmēra, nedaudz augstāka nekā parasti, kas var kaitināt cilvēkus, kuriem patīk grupēt vienāda izmēra grāmatas plauktos pēc krāsām. Savukārt izmantotais papīrs ir ļoti patīkams taustei, glancēts, fotogrāfijas uz tā izskatās kvalitatīvi, bet dažreiz, pāršķirot lapas, gadās nobraukt pār tām ar nagu un uz papīra paliek tumšas švīkas, kas gan neietekmē lasīšanas baudu. Anotācija sola, ka šajā grāmatā atspoguļojas ne tikai dzīves svinēšana un baudīšana, bet arī atklājas daža laba satraucoša ainiņa. Nudien pārmaiņus šķiet, ka aprakstīta Latvija, kur dzīve norit Lieliskā Getsbija ballītes garā, un brīžiem lasītājs tiek iemests dziļā nabadzības bedrē, kur cilvēki kuļas kā nu māk un sanāk. Dzīve Latvijā, kā izrādās, vienmēr bijusi krasu kontrastu pilna. 

Maiga Važa "Pārbaudītā laime"

Man nepazīstamas autores Maigas Važas romāns "Pārbaudītā laime" maijā tiks izdots sērijā "Vakara romāns". Kā ierasts, grāmatu esmu ieguvusi lasīšanai vēl pirms tās iznākšanas un varu pirmā ziņot par gūtajiem iespaidiem. Pāris stundu darba un romāns raitā tempā izlasīts. Tas mani aizrāva ne tikai ar skaisto, bagāto un ļoti latvisko valodu, bet arī ar pilnīgi sajūtamu mīlestību pret Latviju un visu ar to saistīto. Romāna darbība noris starpkaru laikā Latvijā, izdomātā Ezerkāpu pagastā, taču gan precīzāks laiks, gan darbības vietas nojaušamas vien apmēram grāmatas otrajā pusē un patiesībā tam nemaz nav lielas nozīmes. Tikai tad, kad pēc pāris pazīmēm apmēram sapratu darbības laiku, ar trauksmi gaidīju traģiskus likteņus tēlu dzīvē. Taču steigšu nomierināt un varbūt arī nedaudz pamaitekļot - traģisku pavērsienu šajā stāstā nav. Tā galvenie varoņi ir māju un zemes īpašnieki, kuru liktenis šķietami iepriekš nolemts. Baibas un Ojāra tēvi, viņiem vēl bērniem esot, vienojušies par bērnu laulībām un attiecīgi arī abu saimniecību apvienošanu, taču Baiba nevēlas akli pakļauties sava mirušā tēva lēmumam un nolemj pārbaudīt savu laimi pirms ļauties tai. Galu galā šajā grāmatā mīlestību satiek ne tikai Baiba un Ojārs, bet arī vairāki citi pāri.

Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā"

Turpinu lasīt grāmatas no sērijas "Mēs. Latvija. XX gadsimts" un šoreiz esmu ķērusies klāt pirmajam sērijā izdotajam romānam - Osvalda Zebra darbam "Gaiļu kalna ēnā". Salīdzinoši īss darbs, gluži kā ieskrienoties lielajai prozas darbu rindai, kas sekos pirmajai grāmatai, 160 lappuses. Viena no retajām šīs sērijas grāmatām, kas šobrīd pieejama arī e-versijā un tieši šāda tā iegūla manā virtuālajā grāmatu plauktā.

Adriana Trigiani "Kurpnieka sieva"

Adrianas Trigiani darbs "Kurpnieka sieva" par samērā nelielām eiro naudiņām 500 lappušu garumā ļaus izceļot cauri Itālijas kalniem pāri okeānam un uz ASV. Šīs grāmatas lapās ar fantāziju apveltītie cilvēki varēs apskatīt skaistās Itālijas kalnienes, piedzīvot ASV straujo paplašināšanos un imigrantu dzīves spožumu un postu.

Ričards Meisons "Baudas meklētāja stāsts"

Vispasaules grāmatu dienā ir grēks neierakstīt par kādu grāmatu arī blogā. Lieldienas bija ražīgas un izlasīto grāmatu plauktiņā varu ielikt arī Ričarda Meisona darbu "Baudas meklētāja stāsts". Ja vēlies aizceļot uz 20.gadsimta pašiem pirmajiem gadiem Amsterdamā, pastaigāt pa smirdošu kanālu ieskautām ieliņām un ielūkoties pilsētas lepnākās savrupmājas guļamistabās - laipni lūgti šī romāna lapās!

Pits Barols ir jauns vīrietis, kurš no mātes francūzietes guvis lielisku audzināšanu un tagad izrāvies no nomales pelēkajām ķetnām. Atstādams aizmirstībā āra tualeti un vannu, kurā nevar vienlaikus iemērkt gan riekstus, gan ceļgalus, Pits uzsāk mājskolotāja darbu lepnajā Vermēlenu Sikertsu namā.