Zuzanna Kubelka "Kundze būs mājās vēlāk" un "Ofēlija mācās peldēt"

Vienu pēc otras izķēru cauri divus Zuzannas Kubelkas dāmu romānus "Ofēlija mācās peldēt" un "Kundze būs mājās vēlāk". Ko lai saka? Vajadzēja starp šiem abiem darbiem ieturēt pāris gadu pauzīti, citādi visu laiku mocīja Déjà vu sajūta.  Abu grāmatu galvenās varones ir sievietes īsi pēc 40 gadu sliekšņa, izglītotas, gudras, skaistas un mūžīgi pār pleciem krītošām kuplām cirtām. Tikai viena rudmate, bet otra blondīne. Šī "kaut kur lasīts" sajūta nemitīgi atkārtojās arī vārdu izvēlē, aprakstot seksa ainas, galveno varoņu seksa partneru fiziskos dotumus un arī apkārtni, kā arī to, cik veselīgs ir veģetārisms.  Darbība abās grāmatās pamatā noris Parīzē. Pilsētu gan šīs autores darbos var visnotaļ jauki "apskatīt", tas Kubelkai sanāk.

Sekss dāmu romānos ir bijis vienmēr, vēl pirms Greja 40 nokrāsām, bet man šķiet, ka Kubelkai tā ir īpaši daudz. Taču Kubelkas varones nav nekādas naivās aitas, bet gan spēcīgas, pašpietiekamas un gudras sievietes, ar dzīves mērķi, kurā ir kas vairāk par pelēku laulību un veicīgu bērnu radīšanu.

Ričards Meisons "Baudas meklētāja stāsts"

Vispasaules grāmatu dienā ir grēks neierakstīt par kādu grāmatu arī blogā. Lieldienas bija ražīgas un izlasīto grāmatu plauktiņā varu ielikt arī Ričarda Meisona darbu "Baudas meklētāja stāsts". Ja vēlies aizceļot uz 20.gadsimta pašiem pirmajiem gadiem Amsterdamā, pastaigāt pa smirdošu kanālu ieskautām ieliņām un ielūkoties pilsētas lepnākās savrupmājas guļamistabās - laipni lūgti šī romāna lapās!

Pits Barols ir jauns vīrietis, kurš no mātes francūzietes guvis lielisku audzināšanu un tagad izrāvies no nomales pelēkajām ķetnām. Atstādams aizmirstībā āra tualeti un vannu, kurā nevar vienlaikus iemērkt gan riekstus, gan ceļgalus, Pits uzsāk mājskolotāja darbu lepnajā Vermēlenu Sikertsu namā.

Paulo Koelju "Vienpadsmit minūtes"

Rudens manā dzīvē ir atnācis ne vien ar mācībām maģistratūrā, bet arī ar jaunu un ļoti intensīvu darbu, kas likumsakarīgi "nogriež" laiku grāmatām un atdod to darbam, minimālai atpūtai un zinātniskajai literatūrai. Bet tas nebūt nenozīmē, ka es dikti mazāk lasītu. Tas viss nozīmē vien to, ka es stipri mazāk rakstu, vismaz mājās. Šoreiz jau pirms laika izlasītā Paulo Koelju "Vienpadsmit minūtes". 

Marķīzs de Sads „Justīne. Jeb tikumības nedienas”

Šī grāmata elektroniskā formātā jau pāris gadus ceļo no viena mana datora uz nākamo un beidzot ir aizceļojusi līdz e-lasītājam. Marķīzs de Sads darbu „Justīne.  Jebtikumības nedienas” ir radījis tieši tik īpatnēju, lai tas arī mūsdienu seksuālās visatļautības laikmetā izraisītu dalītas jūtas. Romāns „Justīne. Jeb tikumības nedienas" pirmo reizi publicēts tālajā 1791. gadā (šobrīd veikalos pieejams izdevniecības "Jumava" izdotais grāmatas variants, bet to var atrast arī internetā), bet neļaujiet skaitļiem apslāpēt savu interesi par tēmu. Ievērojiet, ka tieši no Marķīza de Sada uzvārda izveidojies seksuāla rakstura novirzes „sadisms” nosaukums. Un atklāsme, kas man nebija nekas jauns, bet kādam var kļūt par dienas atziņu – „Greja 50 nokrāsas” nebūt nav pirmais erotiska rakstura darbs un arī ne pirmais, kurā apskata sado-mazo tēmu.

Lilija Praera "La Cucina. Virtuve"

Virtuve jeb La Cucina ir sicīliešu māju centrs un visas dzīves centrs. Bet vispār Sicīlijā dzīve ir karsta - mafija jeb la famiglia, vulkāna daba, kaislības un ražīga ģimenes palielināšana kopošanās ceļā. Lilijas Praeras darbs "La Cucina. Virtuve" kaislību romāns ir garšas kārpiņas un fantāziju iekustinošs darbs, kas vienaldzīgus atstās, šķiet, tikai zvērinātus veģetāriešus un tos, kas ēdienu uztver tikai kā nelielu piedevu dzīvei. Latviešu izdevuma vāks jau vien ir ko vērts.