Vilis Lācītis "Amsterdamas princips"

Kaut ko no latviešu autora Viļa Lācīša (īstajā vārdā - Aleksandrs Ruģēns) jau biju lasījusi, ar rakstīšanas stilu aptuveni esmu pazīstama, tāpēc bez lielām bažām un gaidām par augsti intelektuālu saturu ķēros klāt grāmatai "Asterdamas princips", pat anotāciju īsti nelasījusi. Par Amsterdamu šajā grāmatā nekā neatradīsiet un stāsta varoņi uz turieni pat nedodas. Galvenā darbības vide ir dažādas vietas Latvijā un Skotijā. Vareni labi strādājoši noziedznieki atlido ar helikopteru, nosēžas uz preses nama jumta, kaut ko pamestajā ēkā nozog un aizlido prom. Šo lietu atrast nav viegli, bet, piesaistot īstos cilvēkus īstajā laikā un vietā, tas izdodas. Līdz ar nozagtās mantas meklēšanas niansēm un izmantotajām darbībām lasītājs pamazām uzzina, kas tad ir šī meklētā lieta. Tā uzzinām arī dažādas sazvērestības teorijas par tehnoloģijām, politiku un pat Padomju savienības ģenerālsekretāriem.

Ričards Meisons "Baudas meklētāja stāsts"

Vispasaules grāmatu dienā ir grēks neierakstīt par kādu grāmatu arī blogā. Lieldienas bija ražīgas un izlasīto grāmatu plauktiņā varu ielikt arī Ričarda Meisona darbu "Baudas meklētāja stāsts". Ja vēlies aizceļot uz 20.gadsimta pašiem pirmajiem gadiem Amsterdamā, pastaigāt pa smirdošu kanālu ieskautām ieliņām un ielūkoties pilsētas lepnākās savrupmājas guļamistabās - laipni lūgti šī romāna lapās!

Pits Barols ir jauns vīrietis, kurš no mātes francūzietes guvis lielisku audzināšanu un tagad izrāvies no nomales pelēkajām ķetnām. Atstādams aizmirstībā āra tualeti un vannu, kurā nevar vienlaikus iemērkt gan riekstus, gan ceļgalus, Pits uzsāk mājskolotāja darbu lepnajā Vermēlenu Sikertsu namā.