Laura Knaidla "NePieskaries man"

Izdevniecība "Latvijas Mediji" man piedāvāja izlasīt kaut ko, kas vēl pat nav nodots drukāšanai. Vācu rakstniece Laura Knaidla (Laura Kneidl) uzrakstījusi romānu jauniešiem "NePieskaries man" (Berühre mich. Nicht), kas līdz ar tā turpinājumu bijuši "Spiegel" bestselleru sarakstā. Latviešu valodas tulkojuma vāciņu vēl neesmu redzējusi, taču, spriežot pēc oriģinālizdevuma vāka (rozā ziedi, kaligrāfisks fonts), mani sagaida romantisks ceļojums. Taču aiz rozēm jāspēj saskatīt tematiski ļoti spēcīgs darbs - par to, kas paliek neredzams pat tuvākajiem cilvēkiem, par traumām, ko uz mūžu atstāj cita cilvēka ļaunprātība un par to, ka upurim ir jāmācās runāt, runāt un vēlreiz runāt, lai kā tas uzplēstu visas rētas.

Stāsta galvenā varone Seidža ilgstoši piedzīvojusi seksuālo vardarbību, taču, sagaidījusi 18 gadu vecumu, beidzot izraujas no pāridarītāja valgiem. Vismaz fiziski. Prāts vēl aizvien tur Seidžu tumsas gūstā. Seidža jūt paniskas bailes pret visiem vīriešiem izņemot bērnus, slimus un vecus vīriešu dzimtes pārstāvjus. Aizbēgusi pāri pusamerikai, Seidža ir vientuļa, bez naudas un nobijusies. Jau pirmajās dienās Seidžai palaimējas iegūt draudzeni, bet viņa "nāk komplektā" ar brāli, kurš ir visa biedējošā iemiesojums. Virpuļu virpuļiem, bet beigās tieši viņš, Luka, izrādās jaunās meitenes glābiņš. Luka un vēl arī psihoterapijas seansi. 

Lorena Olivera "Rekviēms"

Kad nepieciešams mazliet atslēgt smadzenes no realitātes un pafantazēt, izvēlieties kādu no jauniešu romāniem par mīlestību jeb drīzāk par mīlestības neesamību. Tā es varētu iesākt šo atsauksmi par Lorenas Oliveras darbu "Rekviēms". Ja vien... Lasītu to uzreiz pēc pirmās daļas "Delīrijs" un otrās daļas "Pandēmija". Rekviēms ir triloģijas noslēdzošā daļa stāstā par pasauli, kurā mīlestība teik dēvēta par slimību un izskausta ar īpašas operācijas palīdzību. Tiesa gan - līdz ar citām cilvēkam normāli piemītošām jūtām, piemēram, līdzcietību.

Lorija Holsa Andersone "Runāt"

Izlasīju grāmatu un uzreiz nezinu ko teikt. Man vienkārši nav viedokļa. Uzreiz. Lorija Holsa Andersone "Runāt" ir emocionāli spēcīgs stāsts diviem saturīgiem vakariem. Tomēr kādas pārdomas man radās pēc šīs grāmatas - ko cilvēkam dod klusēšana? Pie kā galu galā cilvēku var novest klusēšana? Vai Tu to zini? Melinda, šķiet, ir atradusi savu recepti neizmērojama pārdzīvojuma izdzīvošanai un atrisināšanai.

Lorena Olivera "Pandēmija"

Kādreiz pērnā gada augustā rakstīju par Lorenas Oliveras grāmatu "Delīrijs", kamēr gaidīju iznākam otro daļu, pavisam aizmirsu, ka kaut ko gaidu. Nesen, aizdomājoties par nākamo smadzenes samērā atpūtinošo literatūru, atcerējos, ka ir taču grāmatas ar vairāk kā vienu daļu. Šoreiz blogā Lorena Olivera "Pandēmija" otrā no Oliveras triloģijas par zemi, kur mīlestība ir bīstama slimība.

Lorena Olivera "Delīrijs"

Mīlestība ir slimība. Izārstējies vai mirsti! Tieši šādi vārdi ir atrodami uz grāmatas vāka uzreiz zem nosaukuma. Nu ko, tas,ka mīlestība ir slimība vai slimībai līdzīga, nav nekas oriģināls, bet interesanti, ko par to var pateikt vēl. Lorena Olivera savā darbā "Delīrijs" par mīlestības slimību ir spējusi pateikt daudz. Un nonākot līdz beigām, es pat saprotu kāpēc "Delīrijs" ir iekļuvis New York Times bestselleros jeb dižpārdokļos.