Džodžo Moja "Pēdējā vēstule no mīļotā"

Sen nebiju lasījusi tāda veida literatūru, bet Džodžo Mojas grāmata "Pēdējā vēstule no mīļotā", iegūta nejauši kā balva konkursā, jau sen dedzināja manu plauktu. Šis ir romantisks vēstījums par to, ka mīlestība skar ne tikai jaunas sirdis un neziņas radītas sirdsapziņas ēdas var mocīt visu mūžu. Vēl šī ir no tāda tipa grāmatām, ko izlasu un dodu tālāk, jo otro reizi intriga vairs nav intriga. Viegli, ātri lasāms darbs, kas ierauj sevī, aiznes uz sešdesmito gadu Lielbritāniju ar visiem tās sabiedriskajiem tikumiem, laulības modeļiem un dzīvesstilu.

Dace Rukšane "Mīlasstāsti"

“Laime ir pārāk sarežģīta, tā klīst, kur pašai patīkas, un mēdz neierasties mājās uz vakariņām”

Biju reklāmas upuris un nopirku Daces Rukšanes jaunāko stāstu krājumu "Mīlasstāsti". Vienlaikus es sevi pārbaudīju, vai esmu kļuvusi par Rukšānes lasītāju, vai viņa ir mainījusies kā autore manā izpratnē. Nekā, par Rukšanes lasītāju kļuvusi neesmu, bet nevarētu arī teikt, ka esmu vīlusies šajā grāmatā. Pašās begās atcerējos vienu no retajām grāmatām, ko biju pametusi puslasītu aiz nespējas turpināt - Rukšānes "Sarunas par attiecībām". Varbūt nebija istais prāta stāvoklis šim darbam. Mīlasstāsti gan nāca tieši laikā pārdomām.

Paula Makleina "Parīzes sieva"

Manā plauktiņā, šoreiz virtuālajā iegulst vēl viena grāmata par rakstnieku sievām. Iepriekš lasīju par latviešu rakstnieku dzīvesbiedrēm, tagad pārītis no svešām zemēm. Pabeidzu lasīt Paulas Makleinas darbu "Parīzes sieva" un man radās šausmīgi daudz pārdomu par vīriešiem. Jāatzīst, ka lielākā daļa no sērijas "visi veči ir cūkas". Šis romāns ir stāsts par dižā rakstnieka Ernesta Hemingveja pirmo sievu Hadliju Ričardsoni. Sāpīgs, smeldzīgs un ārkārtīgi emocionāls darbs, kura lasīšanas laikā nekā nespēju palikt vienaldzīga un distancēta.

Lorena Olivera "Pandēmija"

Kādreiz pērnā gada augustā rakstīju par Lorenas Oliveras grāmatu "Delīrijs", kamēr gaidīju iznākam otro daļu, pavisam aizmirsu, ka kaut ko gaidu. Nesen, aizdomājoties par nākamo smadzenes samērā atpūtinošo literatūru, atcerējos, ka ir taču grāmatas ar vairāk kā vienu daļu. Šoreiz blogā Lorena Olivera "Pandēmija" otrā no Oliveras triloģijas par zemi, kur mīlestība ir bīstama slimība.

Ulrika Kjernborga "Verdzene"

Zviedru žurnālistes Ulrikas Kjernborgas debija literatūrā "Verdzene". Stāsts par reāli eksistējušām un 19. gadsimta Anglijā dzīvojošām personām. Artūrs Manbijs ir augstas kārtas ģimenes dēls. Hanna Kalvika ir seglinieka meita, dzimusi netīram kalpones darbam. Mīlas stāsts, kurš aizsākās varbūt arī starp pareizajiem cilvēkiem, bet nepareizā laikā. Daudzsološs sižets, interesanti personāži - ne reizi vien jau esmu minējusi, ak man patīk darbi, kuru pamatā ir vēsture, īsta vēsture un īsti cilvēki. Tomēr šoreiz esmu nedaudz vīlusies.