Emīls Zolā "Terēza Rakēna"

Franču rakstnieks naturālisma žanra pārstāvis Emīls Zolā jau ierindojams klasiķu plauktiņā, taču

romānu "Terēza Rakēna" esmu izlasījusi tikai tagad. Skolas laikā (ja pareizi atceros) mēs varējām izvēlēties starp vairākiem Zolā romāniem, ko lasīt vasarā vai arī īsi pirms pēc plāna nonācām pie tās apspriešanas. Izvēlējos "Dāmu paradīzi" un tā kļuva par manu mīļāko pavasara grāmatu. Tā vienkārši man asociējas ar pavasari un viss. Ik pa laikam tieši pavasarī man ir neizmērojama vēlme to pārlasīt. Tieši šādā kārtā "Terēza Rakēna" skolas laikā man paskrēja garām nemanīta. Tagad vairs neatceros, vai vienkārši tā man palidoja gar ausīm vai gluži vienkārši mēs to pat neapspriedām, jo to izvēlējies nebija neviens. Lai vai kā, grāmata man jau pāris gadus plauktā ir un tagad esmu to arī izlasījusi.

Džozefs Konrāds "Almajera muļķība" audio grāmata

Kolorīta nosaukuma izdevniecība "Burtlicis burkšķis" gada sākumā laida klajā angļu klasiķa Džozefa Konrāda darbu "Almajera muļķība". Vasarā grāmatu apskatniekiem vērtējumam izdevniecības pārstāvis piedāvāja arī audio grāmatas versiju. Lēnā garā pastaigās ar ratiem šo grāmatu beidzot esmu noklausījusies arī es. Kopējais garums aptuveni 8 stundas, ieskaņojis aktieris ar vīrišķīgu balss tembru Jānis Skanis.

Romāns pirmo reizi izdots 1895.gadā, ir autora pirmais darbs un ir skaists koloniālisma laikmeta apraksta paraugs. Lasītājs/klausītājs nokļūst Borneo džungļos Malaizijā Pantajas upes krastā. Grāmatas anotācija sola aprakstīt tematus, kas aktuāli arī mūsdienās. Tie ir emigrācija, globalizācija, kapitālisms un dažādu kultūru sadursme.

Ulrika Kjernborga "Verdzene"

Zviedru žurnālistes Ulrikas Kjernborgas debija literatūrā "Verdzene". Stāsts par reāli eksistējušām un 19. gadsimta Anglijā dzīvojošām personām. Artūrs Manbijs ir augstas kārtas ģimenes dēls. Hanna Kalvika ir seglinieka meita, dzimusi netīram kalpones darbam. Mīlas stāsts, kurš aizsākās varbūt arī starp pareizajiem cilvēkiem, bet nepareizā laikā. Daudzsološs sižets, interesanti personāži - ne reizi vien jau esmu minējusi, ak man patīk darbi, kuru pamatā ir vēsture, īsta vēsture un īsti cilvēki. Tomēr šoreiz esmu nedaudz vīlusies.