Laura Vinogradova "Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu "

Grāmatu izstādē piektdienā bija vairāk vaļas aiziet dzīvajā papļāpāt pie visiem izdevējiem, ar ko mēdzu sazināties par grāmatu eksemplāriem atsauksmēm un tas nepalika bez sekām. Protams, ka mana cerība un vēlme atpakaļ mājās aiznest ja nu vien kaut ko no grāmatu maiņas galda, sašķīda druskās jau ļoti ātri. Viens no guvumiem bija Lauras Vinogradovas "Mežpasakas". Viens no iemesliem nopirkt šo grāmatu, pat īsti neiedziļinoties saturā, bija jau iepazītā autore un viņas stils. Otrs iemesls bija tik ļoti sulīgās un dziļi zaļā krāsā balstītās ilustrācijas (jā, jā, pavasara un vasaras trūkums organismā). Kā priekšā teic nosaukums, "Mežpasakas" galvenie varoņi ir Meža Susuris, skudras, Vilcene un Pūces bērns.

10 grāmatas, ko bērni ar prieku lasītu brīvlaikā

Blogeris Baltais Runcis iesāka stafeti par ieteikumiem lasāmvielai bērniem skolēnu brīvlaikā. Man, kā bērniem tuvāk stāvošai, šo stafeti tālāk padeva Mairita. Skolēnu brīvlaiks jau tuvojas noslēgumam un es nepretendēju uz speciālista zināšanām jebkāda skolas vecuma bērnu literatūras gaumei. Tomēr mēģināšu pieslēgties un sniegšu ieteikumus 10 grāmatām, ko ar prieku lasītu sākumskolas vecuma bērni ne tikai skolas brīvlaikos, bet arī jebkurās citās brīvdienās.

Deivids Hoknijs, Mārtins Geifords "Attēlu vēsture bērniem"

Ja ārā laikapstākļi vēl nelutina, domāju, ka ir īstais laiks pievērsties mākslas izziņai un varbūt iemēģināt roku arī pašam kāda mākslas darba tapšanā/atdarināšanā, ielietojot iegūtās zināšanas par tehnikām, detaļām un stiliem.

Laura Vinogradova "Snīpulītis no Snīpuļciema"

Sirsnīgi par ģimeni, mīlestību, kopābūšanu un aizvien to pašu pasaules izziņu. Vecākiem atgādinājums par šķietami sīko lietu patiesi lielo dabu.

Andruss Kivirehks "Oskars un lietas"

Līdz vasarai arī vairs nav tālu un te var pasmelties iedvesmu, lai pavadītu vasaru aizraujoši, pat, ja draudzēšanās ar citiem bērniem nevilina. Savukārt vecākiem, kopā ar bērnu lasot vai atsevišķi, mājiens, kā saprast savu introverto bērnu.

Irma Kalniņa "Pie galda"

Jā, jā, kuram gan gribas mācīties brīvlaikā? Taču, ja mācīšanās pasniegta aizraujošā veidā? Varbūt nedēļas nogalē var aiziet ar ģimeni uz restorānu un pārsteigt visus ar jaunām prasmēm?

Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"

Varbūt nav gluži sākumskolas bērnam piemērota lasāmviela, drīzāk tuvāk pamatskolai, taču noteikti izlasīšanas vērta. Palīdzēs novērtēt lietu zūdamību.

Hilli Randa "Sniegbaltais un Ogļmelnais"

Par to, kas notiek mājās, kad cilvēku tur nav. Sirsnīgs stāsts par diviem saimniekus mīlošiem kaķiem.

Zenta Ērgle "Pāri gadiem bērnības zemē"

Kaut kas vecāks, bet aktualitāti nezaudējis, bērna skatījums uz pieaugušo pasauli. Vecākiem būs šis un tas no veciem vārdiņiem jāpaskaidro, bet, manuprāt, bērnam šī grāmata paplašinās redzesloku.

Stīvens Bīstijs "Vilcieni. Atver lodziņus un uzzini, kā darbojas dažādi vilcieni"

Īsteniem entuziastiem un vienkārši faniem - pirkstu padarbināšanai un vilcienu uzbūves izzināšanai. Varētu noturēt interesi pat uz vairākām stundām.

Astrida Lindgrēne "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" 

Brīvlaikā noteikti neiztikt bez blēņām, ja ne paša darītām, tad vismaz izlasītām. Mieru, tikai mieru! Visam apakšā ir arī morāle (un vismaz pāris kūkas)!

Stafete pavisam vienkārša- ieteikt desmit grāmatas sākumskolēniem un pamatskolēniem. Katrai grāmatai klāt pievienot mazu ieteicošu teikumu. Vai dalīt ieteikumu uz pusēm (piecas sākumskolēniem un piecas pamatskolēniem), vai kā savādāk- tā ir katra brīva izvēle. Tāpat, ja ir vēlme, var būt arī ieteikumi vidusskolēniem.

Stafeti paceļu citā līmenī un nododu lasītājiem, kam sekoju instagram vietnē Lienei un celoju.lasot.

Guna Roze "Sadursme"

"Bet vai kādai miesai un dvēselei jāpacieš dzīve ar mani tikai tāpēc, ka es gribu būt ar viņu kopā?" /96.lpp./

Mēneša sākumā notikušās grāmatu izstādes ietvaros rakstnieku viesistabā devos ciemos pie Gunas Rozes, jo vēl tikai dienu iepriekš biju tikusi pie viņas jaunākās grāmatas eksemplāra "Sadursme".

Šis bija gadījums, kad grāmatu lasīšanai izvēlējos tikai autora dēļ un ne mirkli to nenožēloju. Paskaidrošu, kāpēc: teksts, kas atsūtīts kā anotācija, man labākajā gadījumā lika nodrebēt aukstiem drebuļiem un acumirklī noraidīt domu par šīs grāmatas lasīšanu - ārsta Pētera Kļavas rakstītais par bezjēdzīgās eksistences īssavienojumiem mani gluži vienkārši atgrūda kā neaktuāls un manā interešu lokā neietilpstošs.

Grāmatas vāciņš lai arī šķita skaists, bet, atceroties par bezjēdzīgo eksistenci un īssavienojumiem, uzreiz kļuva tematiski nepiesaistošs. Taču vēlreiz aplūkoju, kas ir jaunās, man piedāvātās, grāmatas autors un nekavējos ne mirkli grāmatu pieņemt lasīšanai. Iepriekš man bija lieliska pieredze, lasot uz patiesiem faktiem balstīto Gunas Rozes romānu "101. kilometrs. Padomju kauna zona" .

Tagad apdomāju vēlreiz savu pirmo iespaidu par grāmatu un saprotu, ka varu ieteikt nepaļauties uz Kļavas tekstu un uzreiz lekt pie redaktores Gundegas Blumbergas rakstītā par darbu. Taču nenoliedzu, ka tā varētu būt mana individuālā reakcija uz garu, zvaigžņu likumu un kosmiskas gaļas mašīnas tematikas pieminēšanu. Man šķiet, ka šī grāmata noteikti ir izlasīšanas vērta, ne tikai autores patīkamās valodas un baudāmā stila dēļ. Neļaujiet sevi maldināt anotācijai uz pēdējā vāka!

Svens Kuzmins "Hohma"

"A tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu esi nevis tu, bet kāds cits?"

Ar Svena Kuzmina izteiksmes stilu esmu pazīstama no viņa un kolēģa Toma Treiberga veidotā etīžu teātra "Nerten". Man patīk viņu uzstāšanās, joki man ir saprotami un izteiksmes veids tīkams. Svens Kuzmins  ir arī Latvijas Radio raidījuma «Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru» veidotājs. Kuzmina pirmais stāstu krājums "Pilsētas šamaņi" kaut kā paskrēja man garām nelasīts, bet otro grāmatu - romānu "Hohma" - ilgi nedomājot paņēmu lasīšanai no izdevniecības "Dienas grāmata". Turklāt vēl arī pēc pilnas programmas izbaudīju visu, kas ar grāmatas iznākšanu saistīts - tikšanās ar autoru un redaktori, autora paša fragmentu lasījums, kā arī autogrāfa iegūšana manā grāmatas eksemplārā. Autora lasījums nepalika bez sekām - turpmāka grāmatas lasīšana manā galvā skanēja Kuzmina balsī un tempā. Paldies Kuzminam, ka temps un tembrs bija tīkams, nevis kaut vienā veidā kaitinošs!

"Grāmata - puzle mazuļiem. Krāsainā pasaule"

Šoreiz parādīšu vēl vienu papildinājumu bērna grāmatu plauktam un pārmaiņas pēc tas ir tieši piemērots dēla vecumam. Ja būsiet pamanījuši, es bieži iepazīstinu bērnu ar grāmatām, kas paredzētas vecākiem lasītājiem/klausītājiem. Mācāmies cienīt plānāka papīra lapas un tekstu. Tas gan nenozīmē, ka puikam nav arī klasiski viņam piemērotu grāmatiņu ar biezām lapām, sīkām knibināmām detaļām un lakoniskām ilustrācijām, kas māca vārdus, krāsas, figūras utt. Pēdējā laikā dēls sācis izrādīt interesi par puzlēm un aktivitāšu dēļiem, kur ar puļķīti aprīkotas figūriņas jāievieto tām atbilstošajā vietā uz dēļa. Tāpēc izdevniecības Zvaigzne ABC jaunumu sadaļā mana acs krita uz grāmatu-puzli mazuļiem "Krāsainā pasaule", kas piemērota bērniem no pusotra gada vecuma.

Sāra Pinboro "Viņai nemanot"

Gribējās kaut ko par mīlestību, bet ne gluži tādu cukurvates saldu un rozā, izvēlējos Sāras Pinboro "Viņai nemanot". Nepavisam nenožēloju, jo autore bija savijusi mīlestību un psiholoģisku spriedzi tādos mezglos, ka tikai pēdējās 30 lappusēs beidzot šķetinājās, kurš tur ko ir izdarījis. Bet ar to vēl nebija gana, pēdējās 10 lappusēs Pinboro ne tikai apgāza to spaini otrādi, bet arī pacēla augšā un izbēra visas samazgas ārā, atklājot kaut ko, ko pilnīgi nebiju iedomājusies. Jāsaka, ka darba nosaukumu angļu valodā uzzināju tikai pirms sāku rakstīt šo atsauksmi un tad nodvesos "aaaaahhh, nu tā taču uzreiz vajadzēja!". Ejam dziļāk mežā pēc vairāk malkas.

Angļu valodas nosaukums ir daudz dziļāks, vairāk izsakošs un aprakstošs par sižetu. Latviešu valodā tas šķietami neko daudz nepasaka. Protams, ka bija varones, ka kaut ko nemanīja un nepamanīja un tāpēc notika tā, kā nu notika. Bet patiesība tiešām būtu saprotama jau ātrāk, ja es būtu netulkoto nosaukumu ieraudzījusi kaut kur uz vāka, nevis wikipēdijā, pētot autores pārējo daiļradi.

Stīvens Bīstijs "Vilcieni. Atver lodziņus un uzzini, kā darbojas dažādi vilcieni"

Man mājās ir divi vilcienu mīļotāji - viens mazs un viens nedaudz mazāks, tāpēc daudz nedomāju un uz izdevniecības jautājumu, ko no jaunajām grāmatām gribam izmēģināt, atbildēju - vilcienu grāmatu. Kā izrādās Stīvena Bīstija izziņas materiāls "Vilcieni. Atver lodziņus un uzzini, kā darbojas dažādi vilcieni" ir grāmata mazliet lielākiem bērniem nekā biju domājusi, apskatot to tikai internetā - no piecu gadu vecuma. Tas gan nepavisam nebija šķērslis ar to aizrautīgi iepazīties man pašai un arī šī būs viena no grāmatām, kas plauktā pagaidīs, kad dēls būs nedaudz apzinīgāks un vēlēsies vairāk iedziļināties tehniskos sīkumos. Šajā grāmatā tiešām ir daudz tehnisku smalkumu! Un jūs nemaz nevarat iedomāties, ar kādu aizrautību es pati pētīju vilcienu atšķirības - no pirmajiem tvaika vilcieniem, līdz pat modernajiem nākotnes transportlīdzekļiem (kas dabā izmēģināti un lietoti jau tagad), pa ceļam apskatot arī dīzeļvilcienus un ar elektrību darbināmos vilcienus.

Einata Carfati "Kaimiņi"

Guļamistabā vakara pasaciņu/koplasīšanas nolūkiem uz kumodes parasti dzīvo trīs vai četras grāmatas. Lai pieaugušajiem dzīve interesantāka, cenšos tās vismaz reizi nedēļā apmainīt ar citām grāmatām. Divgadnieks var ieciklēties uz kaut ko ļoti ilgi, bet vecāki bieži vien šīs grāmatas jau zina no galvas un tas nepavisam neveicina entuziasmu  gultā ar bērnu rūpīgi piekopt ikvakara grāmatu lasīšanu. Šobrīd dēla iecienītāko grāmatu kaudzītē ir iedzīvojies Izraēlas mākslinieces Einatas Carfati darbs "Kaimiņi". Manam prātam ļoti tīkami sarkans, izteiksmīgs vāks vienlaikus ir gan apgrūtinājums (grūti nepamanīt plauktā sarkano vāku, ko mamma centusies aizmainīt uz kaut ko citu). Saturā tas savienojas ar gaumīgu saturu, kurā minimālisms veiksmīgi sajaucas ar sīku detaļu šķietamu haosu un pilnīgu sablīvējumu. Divarpus gadu vecumā bērns vēl visam dod savus nosaukumus un šī grāmata ir "grāmata par meitenīti".

Emma Hīlija "Elizabete ir pazudusi"

Dorsetas grāfiste Lielbritānijā, 70 gadus neatrisinātas mīklas, nedaudz neparasta galvenā varone un laika plūdums, kas lēkā no mūsdienām uz pagātni un atpakaļ. Pag, ko es gribēju teikt? Kurš gan tik muļķīgi salicis tās tējas krūzes te uz galda? Visās atdzisusi tēja. Tad kāda mazs, šķietami nenozīmīgs, sīkums aizved atpakaļ pagātnē. Aptuveni tā varētu raksturot Emmas Hīlijas grāmatu "Elizabete ir pazudusi" un galvenās varones Modas prāta līkločus. Dīvainās Modai tuvo cilvēku pazušanas ir atklātas caur slimības skarta prāta prizmu, kas šo stāstu padara neparastu, interesantu un baudāmu lēnām. Bet vispār atmiņas izgaišana, šķietamu sīkumu, kaut vai lietu nosaukumu izkrišana no prāta, var būt līdz niknumam kaitinoša. Un to parādīt, lasītājam likt sajust, manuprāt, autorei ir ļoti izdevies.

Džastins Kronins "Spoguļu pilsēta"

Pēc gadiem ilgas gaidīšanas, sagaidīju! Džastina Kronina "The Passage" triloģijas pirmo grāmatu "Pāreja" lasīju pirms nedaudz vairāk kā 6 gadiem. Otro daļu gaidīju 2,5 gadus un tagad pēc 4,5 gadiem esmu sagaidījusi noslēdzošo sērijas daļu "Spoguļu pilsēta". Nezinu, kas tur un kā autoram sanācis ar savu grāmatu publicēšanas tiesību pārdošanu, līgumu izpildi un tā tālāk, bet man vajadzēja noslēgumu. Tieši tāpēc divu, trīs un vairāk daļu grāmatu sērijas ir bīstami sākt lasīt ja vēlme lietas pabeigt ir gluži vai slimīga. No otras puses - sērijas kā tādas mēdz palīdzēt tikt pāri pirmajā grāmatā iemīļotiem varoņiem un to neesamībai reālajā dzīvē. Un pēc tik ilgas gaidīšanas varu patiesi priecāties par to, ko esmu ieguvusi - pabeigtības sajūtu, noslēgumu, mieru par to, ka gaidīšana beigusies.

Mo Jeņs "Meistar, jo tālāk, jo trakāk!"

Parakos savas atmiņas apcirkņos un nespēju atcerēties nevienu Ķīnas rakstnieku, ko būtu lasījusi. Šis arī bija galvenais apsvērums, kāpēc piekritu izdevniecības "Dienas grāmata" aicinājumam izlasīt jaunāko tulkoto daiļdarbu - ķīniešu rakstnieka Mo Jeņa stāstu krājumu "Meistar jo tālāk, jo trakāk". Ievērības cienīgs vien jau ir fakts, ka grāmata tulkota no oriģinālās ķīniešu valodas, nevis jau dubulti tulkota. No ķīniešu valodas tulkojumu veicis Raimonds Jaks. Īsti pat neiedziļinājos anotācijā tāpēc līdz pat brīdim, kad sāku lasīt un apskatīju satura rādītāju, nezināju, ka dzeltenajos vākos apkopoti vairāki stāsti nevis romāns. Papildus stimuls lasīšanai bija tas, ka autors 2012.gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā, tiesa gan par citu darbu.