Laura Vinogradova "Mežpasakas. Par zalktēnu un stirnu meitenēm"

Ar dēlu jau bijām lasījuši kopā Lauras Vinogradovas "Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu" un man ir neizskaidrojama vēlme, lai man mājās būtu visas grāmatas, ja tās iznākušas vienotā sērijā. Kāda runa, metos iekšā arī nākamajos sulīgā un spilgtā meža būtņu piedzīvojumos. Otrais Lauras Vinogradovas un mākslinieces Ineses Ozolas kopdarbs "Mežpasakas. Par zalktēnu un stirnu meitenēm" arī parāda dažādas ētiskās un estētiskās vērtības caur personificētiem dzīvnieku tēliem. Šoreiz pasakas ir divas. Mazais Zalktēns prāto par visu dzīvo radību dažādību un atšķirīgā pieņemšanu.  Nav ko skumt par to, ka esi citāds, jo daba mūs visus radījusi skaistus. Mēs esam tai vajadzīgi tieši tādi kā esam. Savukārt stirnu jaunkundzes mācās savu sakņu apzināšanās nozīmi un mīlestību.

Kārlis Skalbe "Pasakas"

Šogad aprit 140 gadi kopš rakstnieka Kārļa Skalbes (1879 - 1945) dzimšanas un vēl pavasarī saņēmu ziņu no izdevēja par autora  jauna pasaku krājuma izdošanu. Man Kārlis Skalbe asociējas ar pasaku "Kaķīša dzirnavas" un 1993.gadā uzņemto režisores Rozes Stiebras animācijas filmu. Jo īpaši man multfilma un pasaka patika nevis kādas dziļi iekšā ieliktās domas dēļ, bet gan tāpēc, ka arī man mājās bija sniegbalts kaķis. Kā nu nepatiks multfilma ar paša mīluli "galvenajā lomā"? Man kā bērnam ļoti patika saredzēt literatūrā un multfilmās arī daļiņu no savas dzīves, lai cik arī "aiz matiem pievilkta" šī daļiņa būtu. Vēl man no Skalbes atmiņā palikusi "Pasaka par vērdiņu", gan grāmatas, gan 1969.gadā uzņemtās animācijas filmas veidā. Nenoliegšu gan, ka video formā pasaka atstājusi dziļāku atmiņu rievu nekā grāmata. Pēc tāda ievada redzat, ka mana asociācija ar Skalbi un atmiņas par viņa darbiem varētu būt visai romantiskas un literatūra ar ekrāna tēliem cieši savēlušās kopā. Tagad, lasot krājumu, sapratu, ka nebiju lasījusi ne daudz piesaukto "Kā es braucu Ziemeļmeitas  lūkoties", ne arī kaut ko citu no viņa darbiem. Taču "par vēlu" ir tikai kapsētā zem zemes, tāpēc nejūtos neko nokavējusi un ar lielu azartu ķēros klāt jauniegūtajai grāmatai.

Avoti vēsta, ka dzīves laikā Skalbe kopumā sarakstījis 76 pasakas, kas apkopotas septiņos krājumos. Rakstnieka jubilejas gadā iznākušajā krājumā apkopotas visas Kārļa Skalbes pasakas no rakstnieka dzīves laikā publicētajām grāmatām un kopotu rakstu izdevumiem. Šajā krājumā gan ir 79 pasakas.

"Viņi neaizgāja tālu pa lauku; tie tūliņ sāka meklēt akmeņus un celt namus. Un te ir izaugusi šī akmeņu kaudze, kurā mēs maldāmies un nevaram atrast cilvēka." /91.lpp./

Laura Vinogradova "Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu "

Grāmatu izstādē piektdienā bija vairāk vaļas aiziet dzīvajā papļāpāt pie visiem izdevējiem, ar ko mēdzu sazināties par grāmatu eksemplāriem atsauksmēm un tas nepalika bez sekām. Protams, ka mana cerība un vēlme atpakaļ mājās aiznest ja nu vien kaut ko no grāmatu maiņas galda, sašķīda druskās jau ļoti ātri. Viens no guvumiem bija Lauras Vinogradovas "Mežpasakas". Viens no iemesliem nopirkt šo grāmatu, pat īsti neiedziļinoties saturā, bija jau iepazītā autore un viņas stils. Otrs iemesls bija tik ļoti sulīgās un dziļi zaļā krāsā balstītās ilustrācijas (jā, jā, pavasara un vasaras trūkums organismā). Kā priekšā teic nosaukums, "Mežpasakas" galvenie varoņi ir Meža Susuris, skudras, Vilcene un Pūces bērns.

10 grāmatas, ko bērni ar prieku lasītu brīvlaikā

Blogeris Baltais Runcis iesāka stafeti par ieteikumiem lasāmvielai bērniem skolēnu brīvlaikā. Man, kā bērniem tuvāk stāvošai, šo stafeti tālāk padeva Mairita. Skolēnu brīvlaiks jau tuvojas noslēgumam un es nepretendēju uz speciālista zināšanām jebkāda skolas vecuma bērnu literatūras gaumei. Tomēr mēģināšu pieslēgties un sniegšu ieteikumus 10 grāmatām, ko ar prieku lasītu sākumskolas vecuma bērni ne tikai skolas brīvlaikos, bet arī jebkurās citās brīvdienās.

Deivids Hoknijs, Mārtins Geifords "Attēlu vēsture bērniem"

Ja ārā laikapstākļi vēl nelutina, domāju, ka ir īstais laiks pievērsties mākslas izziņai un varbūt iemēģināt roku arī pašam kāda mākslas darba tapšanā/atdarināšanā, ielietojot iegūtās zināšanas par tehnikām, detaļām un stiliem.

Laura Vinogradova "Snīpulītis no Snīpuļciema"

Sirsnīgi par ģimeni, mīlestību, kopābūšanu un aizvien to pašu pasaules izziņu. Vecākiem atgādinājums par šķietami sīko lietu patiesi lielo dabu.

Andruss Kivirehks "Oskars un lietas"

Līdz vasarai arī vairs nav tālu un te var pasmelties iedvesmu, lai pavadītu vasaru aizraujoši, pat, ja draudzēšanās ar citiem bērniem nevilina. Savukārt vecākiem, kopā ar bērnu lasot vai atsevišķi, mājiens, kā saprast savu introverto bērnu.

Irma Kalniņa "Pie galda"

Jā, jā, kuram gan gribas mācīties brīvlaikā? Taču, ja mācīšanās pasniegta aizraujošā veidā? Varbūt nedēļas nogalē var aiziet ar ģimeni uz restorānu un pārsteigt visus ar jaunām prasmēm?

Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"

Varbūt nav gluži sākumskolas bērnam piemērota lasāmviela, drīzāk tuvāk pamatskolai, taču noteikti izlasīšanas vērta. Palīdzēs novērtēt lietu zūdamību.

Hilli Randa "Sniegbaltais un Ogļmelnais"

Par to, kas notiek mājās, kad cilvēku tur nav. Sirsnīgs stāsts par diviem saimniekus mīlošiem kaķiem.

Zenta Ērgle "Pāri gadiem bērnības zemē"

Kaut kas vecāks, bet aktualitāti nezaudējis, bērna skatījums uz pieaugušo pasauli. Vecākiem būs šis un tas no veciem vārdiņiem jāpaskaidro, bet, manuprāt, bērnam šī grāmata paplašinās redzesloku.

Stīvens Bīstijs "Vilcieni. Atver lodziņus un uzzini, kā darbojas dažādi vilcieni"

Īsteniem entuziastiem un vienkārši faniem - pirkstu padarbināšanai un vilcienu uzbūves izzināšanai. Varētu noturēt interesi pat uz vairākām stundām.

Astrida Lindgrēne "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" 

Brīvlaikā noteikti neiztikt bez blēņām, ja ne paša darītām, tad vismaz izlasītām. Mieru, tikai mieru! Visam apakšā ir arī morāle (un vismaz pāris kūkas)!

Stafete pavisam vienkārša- ieteikt desmit grāmatas sākumskolēniem un pamatskolēniem. Katrai grāmatai klāt pievienot mazu ieteicošu teikumu. Vai dalīt ieteikumu uz pusēm (piecas sākumskolēniem un piecas pamatskolēniem), vai kā savādāk- tā ir katra brīva izvēle. Tāpat, ja ir vēlme, var būt arī ieteikumi vidusskolēniem.

Stafeti paceļu citā līmenī un nododu lasītājiem, kam sekoju instagram vietnē Lienei un celoju.lasot.

Jakobs Aržuni "Idioti. Piecas pasakas"

No pasakām cilvēks neizaug nekad. Ar pasakām mazs cilvēkbērns iesāk pazīšanos ar grāmatu pasauli, bet pieaugušais caur pasakām var iepazīt sevi pašu. Nejaušs atradums drauga grāmatplauktā. Vācu rakstnieks Jakobs Aržuni caur savām modernajām mūsdienu pasakām liek palūkoties uz sevi kā idiotu - vienu no daudzajiem.

Pieci cilvēki piecās krīzes situācijās un katram viena feja ar vienu iespēju vēlēties kaut ko. Tas ir Jaobs Aržuni un viņa grāmata "Idioti. Piecas pasakas"