Valtera grāmatas ikdienā bija izvietotas vienā koka kastē un mana grāmatu plaukta maliņā. Pienāca diena, kad man apnika šāda neloģika, jo man patīk, ka visas viena veida lietas tiek glabātas vienkopus. Iegādājos vienkāršu atvērtā tipa grāmatu plauktu dēla grāmatām ar domu, ka tur vēl vietas būs atliku likām. Ak, es naivā dvēsele! Vajadzēja ņemt lielāku plauktu! Dēla grāmatu plauktu aptuveni pusi uz pusi veido vēl mazulīšu grāmatiņas ar lieliem attēliem un pirkstiņu nodarbināšanas elementiem un nopietnākas grāmatas, kuras jālasa priekšā. Pamazām virzāmies arī uz to, ka dēlam ir pacietība klausīties manu lasīto un rūpīgāk apskatīt sarežģītākas zīmējumu kombinācijas, ne tikai ātri izpētīt bildes un steigties uz nākamo lapu. Pēdējās grāmatas jaunpienācējas arī ir jau no nopietnākā gala. Varbūt gan iztiksim ar to pašu jauniegādāto plauktu, ja drīzumā noglabāsim nākotnes bērniem bēbīšu grāmatiņas. Tad nu par jaunpienācējiem dēla grāmatu kolekcijā.
Visu klasisko bērnu grāmatu pamats ir Žaņa Grīvas "Pasaka par Diegabiksi" ar Margaritas Stārastes ilustrācijām. Sagatavota pēc 1960.gada izdevuma un Zvaigzne ABC apgādā pārizdota 2016.gadā. Ieraudzīju veikalā un nespēju nenopirkt, jo manas bērnības eksemplārs (1979.gadā Liesmas izdotais) bija mīkstajos vākos un sen jau sadalījies pa lapām, ja vēl vispār kaut kur mammas plauktos būtu atrodams. Manā bērnībā bērnudārzā salīdām uz diendusiņu gultiņās un klausījāmies skaņuplati ar ierunāto pasaku. Mamma ieraudzīja manis nopirkto grāmatu un bija sajūsmā, ka tā izskatās gluži kā viņas bērnības izdevums, tik nevarēja atcerēties, vai arī viņas bērnībā vāka pamata krāsa bija sarkana. Par saturu neizplūdīšu - septiņu vakaru stāsti par nebēdnīgā bruņurupucīša pasaules klejojumiem. Par pielietojumu - Valteram un arī viņa draudzenei, ko pāris dienas pieskatīju apvienošanas kārtībā, ļoti patika klausīties manis lasīto pirms diendusiņas. Ar vienu atšķirību - draudzene nolūza, bet Valters gribēja turpināt ballīti un, noklausījies vienu stāstu, kāpa ārā no gultas izmantot ekskluzīvo iespēju ar lego spēlēties vienam pašam. Nostaļģijas pilna lasāmviela vecākiem un vecvecākiem, pamācošais stāsts par to, ka jāturas pie savām saknēm, aizvien aktuāls arī mūsdienu bērniem.
Valtera vārdu krājumā pārliecinoši ieviesies vārdiņš "jā!" un beidzot nav jāšifrē, vai pateiktais "nē" tiešām nozīmē noliegumu vai tomēr piekrišanu. Tieši šī iemesla dēļ nākamā aprakstītā ir dēla pirmā veikalā paša izvēlētā grāmata. Šobrīd viņam ir ļoti liela mīlestība pret kaķiem, tāpēc nepārsteidza viņa izvēle par labu igauņu rakstnieces Hilli Randas darbam "Sniegbaltais un Ogļmelnais", māksliniece Katerīne Zaripa, no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Uz vāka romantiski rozīgā gaisotnē attēloti divi galvenie varoņi - kaķi Amadejs un Ludvigs. Stāsts ir par to, ka kaķu saimnieki brauc prom darbā uz citu valsti, bet dzīvnieki atsakās doties pie pagaidu saimniekiem un ierosina pieskatīt un sargāt māju. Attiecīgi aprakstīta kaķu ikdiena pa stundām, uzticīgi gaidot atpakaļ savus saimniekus. Pagaidām Valters ir sajūsmā par kaķiem kā tādiem, bet nākotnē šī grāmatiņa, manuprāt, varētu būt labs palīglīdzeklis laika izjūtas attīstīšanai, tālāk arī pulksteņa saprašanai un vēl vēlāk, mācoties lasīt, jo grāmatas valoda nav sarežģīta un ir plūstoša.
Manā skatījumā īsti nav labi tas, ka tiek kultivēta saimnieku nespēja paņemt savus mīluļus līdzi, lai kā mainītos viņu dzīve, bet to var atsvērt ar attaisnojumu, ka pasakās mēdz notikt arī šķietami nepareizas lietas un to pierāda kaut vai tas, ka kaķi šajā grāmatā spēj runāt cilvēkiem saprotamā veidā, kā dzīvē nemaz nenotiek. Kopumā loti jauks un maigs darbs gan teksta, gan vizuālā noformējuma ziņā un no plauktiņa noteikti tiks ņemta ārā bieži. Klajā nākusi izdevniecības "Liels un mazs" paspārnē bilžu grāmatu projektā "Mūsu mazā bibliotēka", kurā paredzēts izdot piecus Eiropas mazo valodu bilžu grāmatu tulkojumus un kolekcijā iekļauto grāmatu ilustratori no Slovēnijas, Polijas un Igaunijas viesosies Latvijā. Cik saprotu, šī projekta grāmatām līdztekus paredzētas arī īpašas darba burtnīcas un skolu dalība konkursos. Un vēl viens punkts - pērkot šo grāmatu, jūs atbalstāt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.
Pedējā grāmata ir ļoti īpatnēja, kurai man sākotnēji grūti atrast raksturojumu, ņēmu uz dullo, īpaši neprātojot par saturu un būtību. Taču saku uzreiz, ka no grāmatas īpatnējā teksta, vārdu, valodas spēlēm un ilustrācijām nav jābaidās, tas viss ir šīs grāmatas šarms! Mākslinieka un teksta autora Kloda Pontī darbs "Cālēns Blēzs un Dzimiņas Dīnas forti", tulkotāja no franču valodas Gita Grīnberga (par viņas darbu - cepuri nost un kāju pa virsu), Latvijā pieejama izdevniecības "Liels un mazs" apcirkņos. Šis darbs ir kaut kas ļoti, ļoti krāsains, detalizēts, fantāzijas un fantastikas pārpilns, autora vārdiem - cieņas apliecinājums viņa paša bērnības stāstu personāžiem un to radītājiem, kas izgudrojuši bērnu grāmatu pasauli un dienu no dienas turpina to lolot un papildināt. Par stāsta būtību - aiz maskas paslēpies Cālēns Blēzs no rīta pamodina visu lielo cāļu saimi un paziņo, ka viņiem atlikušas tieši desmit dienas, lai uzceltu Dzimiņas Dīnas svētku fortus.
Ko cāļi izmanto fortu celšanai un kā viņi to dara, pavada ļoti sīkas un piesātinātas liela izmēra ilustrācijas. Tikai nelieli piemēri no daudzajiem jaunvārdiem - Grāni, Mīcīkla, Ņūzrīļa un citi. Protams arī pats nosaukums ir tāds mājiens uz dzimšanas dienas torti, bet īsti pārliecināts lasītājs par to nevar būt. Jebkurā gadījumā, vienā reizē šo grāmatu izlasīt un saprast nevar, jo katru reizi, to atverot un lasot, ieraugu kaut ko jaunu. Turklāt man galvā ir viena paralēlā doma, kā šīs grāmatas tekstu izmantot nesaistīti ar bērnu izklaidēšanu - izrunas trenēšanai un ātrrunas vingrinājumiem. Vai nav interesants izmantojums bērnu bilžu grāmatai?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru