svētdiena, 2018. gada 1. jūlijs

Kristians Bang Foss "Nāve brauc ar audi"

Devos uz Apgāds Mansards telpām Rīgas Klusajā centrā pēc vienas grāmatas, bet iznācu ar 8 grāmatām divos maisos. Viena no lielā guvuma grāmatām bija dāņu rakstnieka Kristiana Bang Fosa darbs ar intriģējošo nosaukumu "Nāve brauc ar audi". Lai arī nosaukums varētu rosināt domāt, ka sižeta galvenā līnija būs saistīta ar kādu aizdomīgu slepkavību un tās atklāšanu, tā nebūt nav. Tā ir melna pasmiešanās par slimībām, nāvi, normālību un cilvēkiem vispār. Šīs grāmatas galvenā doma, manuprāt, ir par to, ka mēs neviens nespējam iedomāties, cik patiešām grūti ir citam cilvēkam. Ir pilnīgi neiespējami sajust to pašu, ko jūt otrs, jo īpaši, ja šis otrs ar savu diagnožu bagāžu ir kā staigājoša medicīnas enciklopēdija vai medicīnas muzejs. Var tikai nojaust, just līdzi un pieņemt.

Viens no galvenajiem šīs grāmatas tēliem - Asgers - ir ekonomiskās krīzes laikā atlaists no darba reklāmas aģentūrā Kopenhāgenā. Viss viņa dzīvē bija kārtībā līdz atlaišanai no darba. Pēc šādām pārmaiņām cilvēkam ir divas iespējas - iekrist bedrē un tur arī palikt vai nopurināties un savākties tālākai dzīvei. Asgers bija sataisījies klupdams krizdams velties aizvien dziļāk bedrē, bet atģidās un nolēma kaut kā kārpīties ārā. Asgers atrod darbu "pagaidām" - kļūst par palīgu invalīdam, jaunam puisim Valdemaram. Slimais jaunietis piespiež Asgeru doties piedzīvojumā, izrauties no Stentoftes, kas būtu mūsu pašu Rīgas Maskačakas analogs.

Par šo grāmatu neko daudz vairāk kā to, kas jau pateikts anotācijā, arī nav ko rakstīt. Tas ir samērā plāns darbiņš, kuram var izskriet cauri pāris elpas vilcienos. Tas lika padomāt, nedaudz iepazīstina ar vidi Dānijas galvaspilsētas, Kopenhāgenas, mikrorajonos, ļauj lasītājam ik pa laikam paspurgt līdzi abu galveno tēlu jociņiem un vārdu spēlēm. Nav velti notriekta laika izjūtas, bet nav arī kādu dziļi un ilgi paliekošu emociju. Un ne pēc visiem darbiem šādām emocijām arī būtu jābūt. Lasot, gaidīju, kas tad īsti būs nāve, kāda tā būs un pats galvenais - kad tā pienāks, jo ir pilnīgi skaidrs - ja grāmatas nosaukumā ir nāve, tā ir pilnīgi neizbēgama galveno tēlu dzīvē. Galu galā lasītājs ir ieguvis diezgan tipisku, bet nebūt ne  sliktu, "road trip" žanra grāmatu. Tā patiesi ir labi piemērota arī lasīšanai dažāda veida ceļojumu laikā, ērtā formāta dēļ un arī tāpēc, ka to var nolikt un atkal atsākt lasīt, noskaņa nav jāķer aiz garas, garas astes. No šīs grāmatas es ieguvu pietiekami, lai varētu to ieteikt lasīt arī citiem.

“Nāve brauc ar audi” ir Fosa trešais romāns, par kuru viņš ir saņēmis 2013. gada Eiropas Savienības Literatūras balvu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru