Kevins Kvans "Pasakaini bagātā draudzene"

Nemaz tik ilgi nebija jāgaida, kad latviešu valodā būs lasāms grāmatas "Traki bagātie aziāti" turpinājums "Pasakaini bagātā draudzene". Tāpat kā ar pirmo grāmatu, arī šo izlasīju burtiski divās dienās. Un, kāda sakritība, arī šoreiz tās bija pēdējās divas dienas no neliela atvaļinājuma, ko biju paņēmusi. Manuprāt, šī bija lieliska izvēle atvaļinājumam - krāšņi, mazliet neticami, cukursaldi, mazliet romantikas un mazliet arī negaidītu notikumu. Patiesībā uz vieglo un aizraujošo "Pasakaini bagātā draudzene" pārmetos no mākslinieciski sarežģītās Alesandro Bariko "Okeāns jūra" (gan jau pabeigšu arī to kaut kad drīzumā). Bija sajūta, ka ar Bariko nekādi neiet uz priekšu un manas smadzenes nespēj pieslēgties tiem filozofiskajiem paisumiem un bēgumiem, taču ar aziātiem lasīšana aizgāja "kā pa sviestu" un varēju justies apmierināta ar sevi. Lasītājs arī otrajā grāmatā turpina klīst pa bagāto Singapūras iedzīvotāju mājām un sabiedriskām vietām, ienirstot pārbagātos un krāšņos izklaižu un ikdienas aprakstos.

Kevins Kvans "Traki bagātie aziāti"

Singapūrā dzimušā, Ņujorkā dzīvojošā rakstnieka Kevina Kvana (Kevin Kwan) debijas romāns "Traki bagātie aziāti" (Crazy rich asians) ievelk no pirmajām lappusēm un ļauj aizbēgt pilnīgi atšķirīgā pasaulē. Tas ir gandrīz tipisks Pelnrušķītes stāsts (ar to izņēmumu, ka jaunā sieviete pati sevi nodrošina un viņai ir veiksmīga akadēmiska karjera, tas nekas, ka senču saknes miglā tītas) un lielisks literātā eskeipisma paraugs jeb grāmata, kas lasītāju aizvelk prom no realitātes. 

Izbaudīju katru burtu un teikumu divās dienās un uzskatu "Traki bagātie aziāti" par izcilu gara atvaļinājuma noslēgumu. Metieties iekšā pie galvenās varones, kurai viegli just līdzi, košas un bagātīgas Singapūras ar nelielu devu Āzijas valstu sabiedrības vēstures un asprātīgu ironiju par bagātnieku kaprīzēm un dzīves upuriem. Starp citu, viss aprakstītais nav parauts no zila gaisa, bet gan sakņojas Kevina Kvana paša pieredzē. Kritisks skats no malas caur pieredzes prizmu padara šo romānu īpaši gardu. 

Mo Jeņs "Meistar, jo tālāk, jo trakāk!"

Parakos savas atmiņas apcirkņos un nespēju atcerēties nevienu Ķīnas rakstnieku, ko būtu lasījusi. Šis arī bija galvenais apsvērums, kāpēc piekritu izdevniecības "Dienas grāmata" aicinājumam izlasīt jaunāko tulkoto daiļdarbu - ķīniešu rakstnieka Mo Jeņa stāstu krājumu "Meistar jo tālāk, jo trakāk". Ievērības cienīgs vien jau ir fakts, ka grāmata tulkota no oriģinālās ķīniešu valodas, nevis jau dubulti tulkota. No ķīniešu valodas tulkojumu veicis Raimonds Jaks. Īsti pat neiedziļinājos anotācijā tāpēc līdz pat brīdim, kad sāku lasīt un apskatīju satura rādītāju, nezināju, ka dzeltenajos vākos apkopoti vairāki stāsti nevis romāns. Papildus stimuls lasīšanai bija tas, ka autors 2012.gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā, tiesa gan par citu darbu.

Frederika De Česko "Tibetietes māja"

Ārkārtīgi vizuāli piesātināta grāmata par labo un ļauno, par likteņiem, sāpēm un priekiem. Attīroša un domāt liekoša. Šāda ir Frederikas De Česko "Tibetietes māja". Ar visiem darbiem un mācībām ilgi nāca, bet atnāca arī šī atsauksme. Kārtējā grāmata, kas ļoti iespaidoja manu domāšanu un ievilka iekšā pilnībā, neatlaižot vaļā arī pēcāk. Grāmatas, šķiet, pie manis atnāk tad, kad tas ir nepieciešams izlasīt tieši šo darbu.