Nemaz tik ilgi nebija jāgaida, kad latviešu valodā būs lasāms grāmatas "Traki bagātie aziāti" turpinājums "Pasakaini bagātā draudzene". Tāpat kā ar pirmo grāmatu, arī šo izlasīju burtiski divās dienās. Un, kāda sakritība, arī šoreiz tās bija pēdējās divas dienas no neliela atvaļinājuma, ko biju paņēmusi. Manuprāt, šī bija lieliska izvēle atvaļinājumam - krāšņi, mazliet neticami, cukursaldi, mazliet romantikas un mazliet arī negaidītu notikumu. Patiesībā uz vieglo un aizraujošo "Pasakaini bagātā draudzene" pārmetos no mākslinieciski sarežģītās Alesandro Bariko "Okeāns jūra" (gan jau pabeigšu arī to kaut kad drīzumā). Bija sajūta, ka ar Bariko nekādi neiet uz priekšu un manas smadzenes nespēj pieslēgties tiem filozofiskajiem paisumiem un bēgumiem, taču ar aziātiem lasīšana aizgāja "kā pa sviestu" un varēju justies apmierināta ar sevi. Lasītājs arī otrajā grāmatā turpina klīst pa bagāto Singapūras iedzīvotāju mājām un sabiedriskām vietām, ienirstot pārbagātos un krāšņos izklaižu un ikdienas aprakstos.
Necentieties atrast šajā grāmatā nopietnus domugraudus, tāpat kā neviens nemeklēja izglītošanos seriālā "Estrelita netīrā seja". Tā ir tīra izklaide, no kuras es pat nesagaidīju reālisma iezīmes. Jā, gan jau bagāti cilvēki dzīvo tā, kā Kevina Kvana varoņi, bet no manis tas ir tik tālu, ka, tikpat labi, viņi visi varētu būt arī zaļā krāsā un lēkāt apkārt kā sienāži un es to pieņemtu bez jebkādas kritikas vai piekasīšanās.
Otrajā grāmatā lasītājs sastopas gan ar lielu daļu personāžu, kas iepazīti jau pirmajā, gan ieskatās arī dažās jaunās ģimenēs. Protams, ka arī šoreiz tēlu ir tik daudz, ka drīz vien galvā izveidojas pamatīgs juceklis. Bet es par to centos dikti nesaspringt. Es vēl neesmu sapratusi, kā tur īsti ir ar tiem aziātu personvārdiem. Is it just me vai tiešām daudzi ķīniešu vārdi skan kā haotisks un grūti izrunājams burtu savārstījums? Gan jau, ka tā nav tikai man, jo ne velti aziāti mēdzot pieņemt arī eiropeiskākus priekšvārdus.
No pirmās grāmatas man bija iespaids, ka vienai no galvenajām varonēm Reičelai no radiem ir vien mamma, nu varbūt vēl kāds pārītis radinieku, bet noteikti ne daudz. Galu galā Reičelas mamma bija mainījusi vārdu un ar mazuli bēgusi no vardarbīga vīra Ķīnā, kas patiesībā izrādījās, ka nemaz nebija meitenes tēvs. Savukārt otrajā grāmatā Ķīniešu Jaunā gada svinībās atklājās, ka Amerikā ir ļoti plaša Ču saime. Ja godīgi, man bija slinkums pāršķirstīt pirmo grāmatu, lai apstiprinātu manu pieņēmumu vai atklātu sižetiskos galus, kas neiet kopā. Tāpēc gluži vienkārši pieņēmu, ka "Traki bagātie aziāti" paplašinātajai Ču ģimenei gluži vienkārši nebija vietas un nozīmes.
Biju domājusi, ka arī otrajā grāmatā Kvans būs par galvenajiem tēliem paturējis Reičelu un Niku, izvēršot abu attiecību peripetijas ar Nika ģimeni, kura aizvien nevēlētos jauno sievieti pieņemt savā lokā. Taču kādā brīdī atrastos Reičelas īstais tēvs un viņa izrādītos gan pasakaini bagāta, gan traki dižciltīgas izcelsmes un attiecīgi Nika ģimenei Reičela uzreiz šķistu pamatīgi veiksmīgs ķēriens. Patiesībā Kvans nebija tik paredzams.
Otrajā daļā ir vairākas sižeta līnijas, starp kurām autors pārslēdzas - Reičela un Niks šķiet tikai tāds palīgpāris. Viena no stāsta daļām ir bijušās pornozvaigznes un ziepju operu aktrises Kitijas Pongas pārtapšana cienījamā sabiedrības dāmā ar prasmīgas konsultantes Korinnas palīdzību. Vēl, protams, ir arī Reičelas jauniegūtā pusbrāļa Karltona un viņa draudzenes Koletes stāsts, no kura attiecīgi izriet gan Koletes ģimenes, gan Reičelas tēva un viņa sievas (Karltona mātes) nesaskaņu stāsts. Es personīgi ļoti gaidīju, kā būs mainījušās Nika māsīcas, izsmalcinātās un gaumīgās Astrīdas un viņas vīra Maikla attiecības (spoiler alert - viņa beidzot izdarīja, to, kas bija jāizdara jau pirmajā grāmatā). Starp citu, otrajā daļā, ir daudz mazāk autora sniegto zemsvītras skaidrojumu, bet aizvien bieži iesprausti netulkoti ķīniešu izteicieni, kas laikam domāti, lai radītu lasītājam atmosfēriskumu.
Kur tad galu galā bija tā pasakaini bagātā draudzene? Īsti nezinu, jo tur visi bija bagāti (loģiski) un dikti draudzīgi, ja vien kaut kas vienam no otra vajadzīgs. Šajā grāmatā ir pilns ar bagātām dāmām, kuras, aci nepamirkšķinot, nopērk senu grīdas pulksteni par 4,2 miljoniem eiro, bet ceptu rīsu porcija viesnīcas restorānā par 25 eiro viņām šķiet pārāk dārga maltīte. Turklāt šīs neiedomājami bagātās sievietes, apmetušās labākajās viesnīcās, ar savu aptekšņu palīdzību fenderē mazos šampūniņu iepakojumus un ziepes, kā arī vāra krāna ūdeni, lai nav jāmaksā par pudelēs jau safasēto viesnīcas dzeramo ūdeni. Katrā gadījumā, arī šajā stāstā vislielākā vērība pievērsta sieviešu attiecībām un arī lielākā redzamā vara ir tieši sievietēm, lai arī politikā galvenokārt ir vīrieši. Bet te ieskatam aina no restorāna, kur Kolete, iepriekš nebrīdinot, pievienojas Karltonam pusdienās ar vecākiem:
"- Tādā gadījumā tu varētu pasūtīt. Noteikti izvēlies visus savus iemīļotos ēdienus! - Šaojena uzstājīgi sacīja.
- Nē, nē, es izvēlēšos kaut ko vienkāršu. - Kolete smaidīdama pievērsās viesmīlim. - Iesākumam paņemsim eļļā vārītas krabja spīles ar maltu garneļu pildījum, tad baltās gliemenes XO mērcē, cūkas cepeti ar medus mērci, apbrūninātas ķemmīšgliemenes ar itāliešu balto trifeļu eļļu, sautētu cāli ar kapātām jūras austiņām un sālītu zivi māla podiņā. Ak jā, un mums noteikti jāpasūta cepts piena sivēns - skatieties, lai tas ir trekns! - un tvaicēts jūras asaris ar sēnēm lotosa lapās, eļļā apcepti, kubiņos sagriezti dārzeņi ar valriekstiem, pasniegti kraukšķīgā ligzdiņā, un, protams, ceptas e-fu nūdeles ar krabju ikriem un krabju gaļu buljonā. Un saldajam pasūtīsim dubultkatlā vārītu putna ligzdu ar cukurgraudiem." /371.lpp./
Pavisam vienkāršs ēdiens, vai ne? Iedomājieties, kāda būs izsmalcināta svētku maltīte! Īsāk sakot, šī grāmata ir izklaidējoša un aizraujoša un izklaidē tā ir izcila. Tā labi palīdz atslābināties, nedomāt par paša dzīvē vai pasaule notiekošo (lai gan nenoliegšu, ka es pāris reizes iedomājos - nez, kā Covid mainījis tik bagātu cilvēku dzīvi un paradumus?). Tajā nav jāmeklē nopietnu dzīves problēmu risinājumi un pārdomas par tiem. Tā ir fantastika, pat ja kādam šajā pasaulē tāda aprakstītā dzīve ir realitāte. Filmu "Traki bagātie aziāti noskatījos īsi pēc grāmatas lasīšanas un arī lieliski izklaidējos. Tagad atliks vien sagaidīt trešās grāmatas "Bagāto ļaužu problēmas" tulkojumu (izdevniecība Zvaigzne ABC sola februārī) un otrās grāmatas ekranizāciju (to bija paredzēts sākt filmēt 2020.gadā un IMDB vēsta, ka tā ir pre-production fāzē).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru