Lai arī virsrakstā temats par planētas saudzēšanu ir tikai pēdējā atvērumā, jāsaka, ka visa grāmata ļoti "spiež" uz šo planētas saudzēšanu, resursu taupīšanu un "zaļāku" dzīvesveidu. Šis virziens patiesībā ir tik ļoti uzsvērts, ka līdz pēdējam atvērumam jau pat mazliet apnicis un teksti šķiet vienveidīgi. Ar to es negribu teikt, ka planētas saudzēšana ir kaut kas pārspīlēts vai tamlīdzīgi. Taču visam jābūt līdzsvarā. Karsto un auksto tuksnešu atvērumā liels uzsvars likts uz to, ka ledāji kūst un, ja tā turpināsies, zameslode applūdīs, savukārt tuksnešos ir aizvien mazāk nokrišņu un tas veicina badu pasaulē. Pie kalniem un mežiem daudz par koku izciršanu un to, ka tas vairo CO2 daudzumu gaisā.
Mūsu planēta ir ļoti bagāta un daudzveidīga, taču autori lēmuši likt vienīgo uzsvaru uz to, kā cilvēks nodara pāri zemeslodei. Es no šīs grāmatas būtu sagaidījusi vairāk un plašāk par dažādām klimatiskajām joslām, kas tajās dzīvo un notiek. Varbūt vēl kaut ko no ģeogrāfijas par kontinentiem. Teiksim tā - es gaidīju ievadu ģeogrāfijā pirmsskolas/sākumskolas vecuma bērniem, bet mēs ieguvām Grētas Tunbergas rokasgrāmatu ar teksta līmeni pamatskolēnam, bet attēliem bērndārzniekam. Mani tāda nedaudz fanātiska ievirze atgrūž.
Plauktā šī grāmata paliks, gan jau kaut kad skolas laikā bērnam noderēs, ja būs jāsagatavo kāds referāts par dabas aizsardzību vai cilvēka ietekmi . Pagaidām man pagrūti piemērot grāmatas tekstus mana bērna sapratnes līmenim, taču, kas ir zemeslode un kur tā atrodas visā lietu kārtībā, pamazām viņš sāk apjaust. Teiksim tā - šobrīd šī grāmata ar tās tematiku vienkārši mums nav aktuāla. Daudz aktuālāk ir pētīt, kā darbojas ikdienā izmantojamas lietas un kā veidojas reāli sajūtamas parādības - lietus, vējš, sniegs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru