Alekss Maiklīdess "Jaunavas"

Psihoterapeitei Merianai Androsai pašai pilna galva albatrosu, bet viņa metas uz savu alma mater, Kembridžas universitāti, šķetināt sengrieķu traģēdiju motīvu caurvītas slepkavības. Viņai pilnīgi un galīgi uzreiz ir skaidrs vainīgais un Meriana velta visus savus pūliņus, lai to pierādītu, ar savu teoriju nebaidoties pat kļūt smieklīga. Un viņa kļūst smieklīga tad, kad grāmatas otrajā daļā viens pēc otra atklājas fakti, kuri būtu pamanīti ātrāk, ja vien Merionai nebūtu ap kaklu aplikts tāds plastmasas konuss kā suņiem apliek vetārsts, lai nelaiza brūces. Tā dažos teikumos varu aprakstīt Aleksa Maiklīdesa jaunāko latviešu valodā izdoto romānu "Jaunavas".

Alekss Maiklīdess ir dzimis Kiprā grieķu-angļu ģimenē un studējis angļu valodu Kembridžā - arī viņa romāna galvenā varone ieguvusi daudz no autora pieredzes. Tas nebūt nav slikti, jo kaut kādās lietās autors raksta ļoti zinoši un tas ir jūtams. Vēl autors ieguvis maģistra grādu scenāriju rakstīšanā un arī tas ir ļoti jūtams, jo Kembridžas jaunavu stāsts būtu lielisks trilleris. Aleksa Maiklīdesa pirmais romāns “Klusējošā paciente” arī tika izdots latviešu valodā, taču tā popularitātes pīķī man nesanāca līdz lasāmvielai tikt. Taču skaidri atceros, ka toreiz (pirms vairākiem gadiem) redzēju romānu rokās lasītājiem ārkārtīgi bieži, turklāt ne tikai Rīgā savās ikdienas gaitās, bet arī citās valodās lasošu cilvēku rokās, kad biju atvaļinājumā Ēģiptes kūrortā. Varbūt jāatrod laiks izlasīt arī "Klusējošā paciente", jo izklaide varētu būt laba.

Melānija Goldinga "Mazie mīlulīši"

Britu autores Melānijas Goldingas psiholoģiskais trilleris "Mazie mīlulīši" parauj lasītāju līdzi zem ūdens, kur savās domās ķepurojas jaunā māmiņa Lorēna, bet ārpusē savās jūtās un meistarībā pinas izmeklētāja Džo. Nav daudz jāprāto par to, kā stāsts beigsies, jo jau pirmās romāna rindiņas ir mazs ieskats nelaimes kulminācijā. Taču arī turpmākās lappuses būs aizraujošas, jo gribas taču zināt, kā līdz tam esam tikuši. Smalki savītas senas teikas un pasakas ar mūsdienām un jaunās māmiņas prāta nobīdi īsi pēc dzemdībām. Jaunajām māmiņām lasīt gan nav ieteicams. Patiesībā šī grāmata ir labs apliecinājums prāta neaptveramajam trauslumam un neparedzamībai. Jo īpaši, ja prātu sāk pārlieku ietekmēt hormoni un lieli pārdzīvojumi. 

Mālina Pēšsone Džolito "Plūstošās smiltis"

Jaunas grāmatas nāk virsū ar joni, bet pamazām cenšos tikt galā arī ar tām, ko esmu aizņēmusies izlasīšanai no citiem cilvēkiem. Šoreiz pienācis laiks zviedru rakstnieces Mālinas Pēšsones Džolito psiholoģiskajam tiesu romānam "Plūstošās smiltis". Lasītājam jau pašā sākumā tiek atklāta posta aina - Stokholmas turīgas priekšpilsētas vidusskolā noticis asiņains slaktiņš, nogalināts skolotājs un četri skolēni, par dalību noziegumā tiek tiesāta tikko 18 gadus sasniegusi meitene, jo asinspirts aizsācējs pats arī nogalināts. Apsūdzētā Maja drīz, iespējams, ne tikai pavisam zaudēs brīvību, bet jau zaudējusi mīļoto puisi, labāko draudzeni, normālu dzīvi un pat izredzes uz to. Lasītājs virzās cauri Majas tiesas procesam dienu pa dienai, gan pastāvot maliņā tiesas zālē, gan pasēžot uz lāviņas blakus meitenei izmeklēšanas cietuma kamerā. Soli pa solim tiek ritināti notikumi, kas noveduši pie traģiskā iznākuma. Lasītājs ir kopā ar galveno varoni katrā solī.

B.A.Parisa "Aiz slēgtām durvīm"

Perfekta dzīve bieži vien aiz slēgtām durvīm slēpj daudz noslēpumu. Un jau pirmajās lappusēs lasītājs aptuveni saprot, kas nav kārtībā ar Greisas un Džeka ģimeni B.A. Parisas romānā "Aiz slēgtām durvīm". Viņu laulība slēpj daudz dīvainību. Ja sākumā varētu šķist, ka kaut kas nav kārtībā ar Greisu un viņas emocionālo stabilitāti, tad lasītājs ātri vien, jau pēc pārdesmit lappusēm, uzzina, ka Džeks ir tas baisākais tēls šajā grāmatā. Tādējādi šajā grāmatā lasītājam nav ilgas minēšanas, kurš ir "trakais", kurš ir "vainīgais", bet gan rodas aizrautība ātrāk uzzināt - kā Greisa tiks ārā no šīs visas ķezas. Turklāt ķezā šī sieviete iekūlusies pati savām rociņām un kājiņām. Džeks ir izskatīgs un bagāts advokāts, ar labām manierēm, kurš dedzīgi aizstāv no vardarbības ģimenē cietušas sievietes. Greisa ir izglītota un apņēmīga sieviete, kura visu mūžu arī rūpējas par slimo māsu Milliju. Tieši māsas slimība un Greisas solījums māsai ņemt viņu dzīvot pie sevis pēc tam, kad māsa būs pilngadīga, līdz šim traucējis Greisai veidot ilgnoturīgas personiskās attiecības ar vīriešiem. Tāpēc Džeks, spējis vispirms iekarot Millijas simpātijas, nāk kā eņģelis no debesīm un Greisas pestītājs no vientulības. 

Paula Hokinsa "Meitene vilcienā"

Ikdienas rutīna, brauciens ar rīta vilcienu plkst. 8.04, fantazēšana par dzelzceļa malā dzīvojošajiem cilvēkiem, var pēkšņi pārvērsties šausminošā ceļojumā ar nezināmām beigām. Ja psiholoģiskā trillera žanra grāmatu obligāts nosacījums ir padarīt par vainīgo vismazāk aizdomās turēto, tad Paulas Hokinsas "Meitene vilcienā" tas ievērots par visiem 100%. Ja sākumā lasītājs sastopas ar šķietami parastu sievieti, vienu no tūkstošiem, kura ikdienas dara vienu un to pašu, atkal un atkal, tad pamazām atklājas viņas pieredzētais un Reičela kļūst par tēlu, kurai vienlaikus ir gan grūti nejust līdzi, gan kuru viegli sākt apšaubīt un nicināt.

Reičela ir alkoholiķe, šķīrusies no vīra, dzīvo pie paziņas, katru rītu un vakaru brauc ar vienu un to pašu vilcienu un garāmbraucot fantazē par sliežu malā redzamajiem cilvēkiem. Viņa īpaši vēro pāri, kas dzīvo pāris mājas tālāk no pašas kādreizējās ģimenes ligzdiņas. Reičela devusi viņiem vārdus pati, jo īstos nezina - Džeisons un Džesa - izdomājusi arī dzīves stāstus.  Kādu vakaru Reičela ir piedzērusies tik ļoti, ka neatceras, ko izdarījusi apkaimē, kur kādreiz dzīvojusi pati un turpina dzīvot viņas šķirtais vīrs ar jauno sievu un mazuli. Bet dzērumā izdarītā neatcerēšanās Reičelai nav nekas jauns. Līdz ar Reičelu arī lasītājs izstrādā aizvien jaunas versijas par notikušo un savā prātā meklē pavedienus, norādes uz vainīgo.

Hermanis Kohs "Vakariņas"

Lai arī pamanīju iznākam, neplānoju lasīt nīderlandiešu rakstnieka Hermaņa Koha darbu "Vakariņas". Tomēr Ķīpsalas grāmatu izstādē šo grāmatu nopirku. Varbūt tā bija kāda no jau lasītajām atsauksmēm, varbūt tas bija vāks vai kaut kas cits, lai kas tas arī būtu - es šoreiz nespēju atšifrēt, kas mani pamudināja lasīt "Vakariņas". Toties es varu mēģināt formulēt, kas man lika pabeigt šīs grāmatas lasīšanu. Romāns sarakstīts pirms desmit gadiem un pa šo laiku izdots vairāk nekā 50 valstīs. Pēc grāmatas motīviem tapušas arī vairākas izrādes un trīs filmas – Nīderlandē, Itālijā un ASV. Tas liek man pievienot savam "skatāmo grāmatu" sarakstam vēl vienu ierakstu. Tas liek aizdomāties par cilvēku toleranci pret vardarbību situācijā, kad tas sāk skart tevi un tev tuvos. Cik daudz spējam piedot saviem bērniem, cik daudz "suņiem pārkāpt" esam spējīgi? Un vēl tur ir šis tas par patērētājkultūru, mākslīgo modīgumu un izrādīšanos, bet tas jau tāds fona elements vien ir. Galvenais stāsts ir par ģimenes locekļu attiecībām un prāta spēlēm.

Sāra Pinboro "Viņai nemanot"

Gribējās kaut ko par mīlestību, bet ne gluži tādu cukurvates saldu un rozā, izvēlējos Sāras Pinboro "Viņai nemanot". Nepavisam nenožēloju, jo autore bija savijusi mīlestību un psiholoģisku spriedzi tādos mezglos, ka tikai pēdējās 30 lappusēs beidzot šķetinājās, kurš tur ko ir izdarījis. Bet ar to vēl nebija gana, pēdējās 10 lappusēs Pinboro ne tikai apgāza to spaini otrādi, bet arī pacēla augšā un izbēra visas samazgas ārā, atklājot kaut ko, ko pilnīgi nebiju iedomājusies. Jāsaka, ka darba nosaukumu angļu valodā uzzināju tikai pirms sāku rakstīt šo atsauksmi un tad nodvesos "aaaaahhh, nu tā taču uzreiz vajadzēja!". Ejam dziļāk mežā pēc vairāk malkas.

Angļu valodas nosaukums ir daudz dziļāks, vairāk izsakošs un aprakstošs par sižetu. Latviešu valodā tas šķietami neko daudz nepasaka. Protams, ka bija varones, ka kaut ko nemanīja un nepamanīja un tāpēc notika tā, kā nu notika. Bet patiesība tiešām būtu saprotama jau ātrāk, ja es būtu netulkoto nosaukumu ieraudzījusi kaut kur uz vāka, nevis wikipēdijā, pētot autores pārējo daiļradi.