Guna Roze "101. kilometrs. Padomju kauna zona"

Viena liktenīga sakritība, maza nejaušība un meitenei no laukiem ilgi gaidītā tikšanās ar māsu pārvēršas par zīmogu visai dzīvei. Ar naida vārdiem izejot no mājām, Zelma nemaz nevarēja iedomāties, ka mātes acis vairs neredzēs nekad. 

Simbolisma pilns darbs, kur arī nelaimē var saskatīt mazu laimes iedīgli. Guna Roze "101. kilometrs. Padomju kauna zona".

Grāmatas virsraksts zināmā mērā ļauj saprast par ko tajā būs rakstīts - par dažādiem likteņiem. Kādam pelnītiem sodiem un kādam arī nepelnītiem. 

101. kilometrs bija neoficiāls nosaukums tiesību ierobežojumam, kas pastāvēja Padomju Savienībā pret atsevišķām iepriekš sodīto un no padomju viedokļa sabiedrībai nevēlamo personu kategorijām. Cilvēki, kam piespriests šāds sods, nedrīkstēja apmesties tuvāk par 100 kilometriem no lielākajām atsevišķi noteiktām pilsētām.

Sākotnēji šis tiesību ierobežojums tika piemērots pret politisko represijās cietušo ģimenes locekļiem. Vēlāk to piemēroja arī pret nestrādājošajiem jeb liekēžiem, disidentiem, recidīvistiem un personām, kuras bija notiesātas par sevišķi smagiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ierobežojuma mērķis bija izslēgt no sabiedrības padomju iekārtai nevēlamos elementus.

Romāns ielūkojas notikumos 30 gadu garumā, likteņa pavērsienos un attiecību līkločos. Mani aizrauj stāsti par cilvēkiem, romāni, kas balstīti reālos notikumos un uz neizdomātiem stāstiem. Tāds ir arī šis romāns. Vietām redzamās fotogrāfijas nojauc pēdējo barjeru un lasītājs "iekrīt" grāmatā vairs neatšķirdams, kas šajā stāstā patiesi ir noticis un kas piedomāts.

Uz grāmatas iekšējiem vākiem ir zīmēta karte, kas palīdz vizualizēt notikumus un varoņu ikdienas gaitas. Pietrūka vien kāda sava veida dzimtas koka. Varoņu ir daudz, var aizmirst, kurš uzradies kurā nodaļā un par kādiem nopelniem atrodas Brīdagā. Ja ir pacietība un vēlme, grāmatu lasot var blakus turēt papīra lapu un zīmēt tēlu dzīves ceļu un saistību. Šo apspriedām arī ar kolēģi, kurš teica, ka grāmatas lasa lai atpūstos, nevis lai zīmētu līdzi varoņu parādīšanos un sakarības. Tas viņam traucēja turpināt lasīšanu.

Par tēliem runājot, jāatmet tas, ka viņu ir daudz un var apjukt, kurš kurā brīdī un kāpēc Brīdagā ir nonācis. Katrs piedzīvojums ir pārdzīvojums nav ielikts tāpat vien, katram ir sava nozīme arī romāna turpmākajā gaitā.

Grāmatas autore žurnāliste un literāte Guna Roze dzimusi Limbažos 1965. gada ziemā. Romānā aprakstītajās vietās bērnību un jaunību pavadīja viņas tēvs, bet mūža otro pusi — vecvecāki. Autore ķērās pie izzināšanas darba pēdējā mirklī, viņa vēl paspēja parunāt ar dažiem cilvēkiem, kuri romānā aprakstīto Brīdagu bija redzējuši pašu acīm, piedzīvojuši pirmo baraku uzcelšanu un pirmos 101.kilometrā nometinātos. Gunas Rozes materiāls žurnālā bija nežēlīgi nosīsināts, tamdēļ tapusi šī grāmata. Paldies autorei par to!