Einata Carfati "Varēja būt trakāk"

Izraēlas mākslinieces Einatas Carfati grāmata "Kaimiņi" mūsu mājās bija un aizvien ir ārkārtīgi iemīļota jau vairāk nekā divus gadus. Ieraudzījusi grāmatu jaunumos vēl vienu šīs autores darbu, skaidri zināju, ka mums ar dēlu to vajag. Jo īpaši tāpēc, ka nosaukums "Varēja būt trakāk", manuprāt, ir lielisks dzīves moto dažādām dzīves ķibelēm. Sagaidījuši jaunāko Einatas Carfati grāmatu mūsmājās, ar skubu ķērāmies klāt lasīšanai un pētīšanai un darījām to turpmākajās nedēļās vēl un vēl. 

Pēc kuģa avārijas divi jūrnieki patvērušies uz peldlīdzekļa atliekām. Albertīni ir sašļucis pesimists, savukārt Džordžs ir allaž mundrs un pozitīvisma pārpilns. Lietusgāzē, kopā ar caurejas mocītu lidojošu zivju baru, briesmīgi dziedošām jūras vāravām, vaļa vēderā un tumšā alā, ēdot smirdīgu jūras aļģu zupu, Džordžs nebeidz skandēt, ka viss varēja būt vēl trakāk. Galu galā arī Albertīni pārliecinās, ka nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk un, skatoties uz notiekošo atvērtu prātu, kopējā aina paveras gaišāka.

Einata Carfati "Kaimiņi"

Guļamistabā vakara pasaciņu/koplasīšanas nolūkiem uz kumodes parasti dzīvo trīs vai četras grāmatas. Lai pieaugušajiem dzīve interesantāka, cenšos tās vismaz reizi nedēļā apmainīt ar citām grāmatām. Divgadnieks var ieciklēties uz kaut ko ļoti ilgi, bet vecāki bieži vien šīs grāmatas jau zina no galvas un tas nepavisam neveicina entuziasmu  gultā ar bērnu rūpīgi piekopt ikvakara grāmatu lasīšanu. Šobrīd dēla iecienītāko grāmatu kaudzītē ir iedzīvojies Izraēlas mākslinieces Einatas Carfati darbs "Kaimiņi". Manam prātam ļoti tīkami sarkans, izteiksmīgs vāks vienlaikus ir gan apgrūtinājums (grūti nepamanīt plauktā sarkano vāku, ko mamma centusies aizmainīt uz kaut ko citu). Saturā tas savienojas ar gaumīgu saturu, kurā minimālisms veiksmīgi sajaucas ar sīku detaļu šķietamu haosu un pilnīgu sablīvējumu. Divarpus gadu vecumā bērns vēl visam dod savus nosaukumus un šī grāmata ir "grāmata par meitenīti".