Džastins Kronins "Divpadsmit"

Šķita pavisam nesen, bet izrādās jau sen, lasīju Džastina Kronina "Pāreja", ko aprakstīju šeit. Toreiz alku pēc grāmatas turpinājuma un tagad to arī esmu sagaidījusi. "Divpadsmit". Pirmajā no triloģijas grāmatām nonācām samērā tuvā nākotnē, otrajā autors mūs noved jau simts gadus tālā nākotnē.

Sallija Grīna "Tumšā puse"

Izdevniecība vēsta, ka Salllijas Grīnas "Tumšā puse" kļuvusi par pasaules mēroga sensāciju vēl pirms iznākšanas. Iespējams, ka tā. Es guvu iespēju gan ieskatīties pirmajās grāmatas lapās vēl pirms iznākšanas, gan arī pēcāk izlasīt visu darbu. Šoreiz par to, kas tad gaidāms pēc pirmajām 150 lappusēm. Arī Latvijā ieguldīts ne mazums pūļu, lai "Tumšā puse" kļūtu par patiesi iekārojamu lasāmvielu. Manu ieskatu jau varējāt lasīt blogā šeit.

Viljams Bērtons Makormiks "Ļeņina harēms"

Neļaujieties sevi maldināt grāmatas nosaukumam stāsts nebūt nav par krievu vadoņa dzīves sievietēm. Viljama Bērtona Makormika darbs "Ļeņina harēms" ir par latviešiem jeb precīzāk - Latvijā reiz dzīvojušajiem. Patiesībā tieši sākotnējā malda dēļ šo grāmatu biju atsijājusi sev kā neinteresantu un pat nedomāju lasīt. Mans domas mainījās pēc sarunas ar izdevniecības Zvaigzne ABC meitenēm, jo es uzzināju grāmatas tapšanas stāstu un tapu ieintriģēta.

Sallija Grīna "Tumšā puse" ieskats

Izdevējs sola, ka grāmata ir kļuvusi par pasaules mēroga sensāciju vēl pirms iznākšanas. Arī Latvijas grāmatu blogeriem ir bijusi iespēja ieskatīties darbā vēl pirms iznākšanas. Tauta, fanfaras - Sallija Grīna "Tumšā puse"!Pirmās 152 lappuses izlasīju visnotaļ naski un "prasās pēc vēl".

Intriģējošs ir pats darba sākums - kāds sēž būrī un mēģina aizbēgt no raganas. Apzināti nelasīju anotāciju pirms sāku lasīt fragmentu. Tamdēļ sākumā domāju, ka ragana domāts kā lamuvārds, nevis piederība noteiktai personu grupai. Man izsniegtajā fragmentā uzzinu, kā šis kāds iekļuvis būrī. Starp citu Baltijas Grāmatu svētkos būrī bija ielikta pati grāmata un iespundēta arī izdevniecības redaktore Bārbala Simsone.

Emigranti un emigrācija; "Izraidītie" un "Dzimtenīte"

Marts un pavasaris man sācies ar emigrācijas tematiku. Pati prom vēlreiz netaisos, bet dodos kultūras virzienā. Jau janvārī biju paņēmusi biļetes uz lietuviešu režisora darbu "Izraidītie" Dailes teātrī. 2.martā bija beidzot pienākusi lielā teātra diena.

Tas notika pirms padsmit gadiem. Toreiz Ņujorkā vēl stāvēja Dvīņu torņi, bet princese Diāna jau bija gājusi bojā. Toreiz Bens bija ļoti laimīgs un perspektīvs.

Lipīgi, smirdīgi, šķībi, greizi un apdulluši no garā ceļa, bariņš emigrantu ierodas Londonā - apsolītajā zemē. Taču šī ir cita pasaule - kastēs zem Vaterlo tilta, bez mājām un draugiem. Un dzīve nav nekāds fiction, kur visu var izdaiļot.

Debora Hārknesa "Raganu atklājums"

Tagad es zinu, ko ir atklājušas ragana, bet medī vai visas pārdabiskās radības, kas vien ir uzskaitāmas - vampīri, dēmoni un burvji. Dažreiz arī man gribas, lai no pirkstu galiem spēju izšaut zilas dzirksteles, bet kādreiz vienkārši pārvērsties burvjūdenī. Man bija tā iespēja ieskatīties šīs grāmatas pirmajās piecās nodaļās vēl kamēr tā bija drukā. Bet vēlāk ar Zvaigzne ABC gādīgo meiteņu rokām savā vārda dienā es saņēmu arī visas pārējās 38 nodaļas, turklāt vēl signāleksemplāru Deboras Hārknesas darbam "Raganu atklājums"

Viļņas grāmatu tirgus 2014

Pavisam negaidīti, kur gadījās, kur ne, radās iespēja doties ceļojumā uz Viļņu. Ne jau tāpat vien, bet gan paskatīt kā grāmatām klājas kaimiņvalstī, proti uz Viļņas grāmatu tirgu. Grāmatu tirgus Viļņā norisinājās no 20. līdz 23.februārim. Jo īpaši interesanti apskatīt pasākumu kaimiņvalstī bija tamdēļ, ka šonedēļ grāmatām svētki būs arī Rīgā - Ķīpsalā.

Debora Hārknesa "Raganu atklājums" ieskats

Kārtējo reizi man ir tā laime ieskatīties grāmatas pirmajās nodaļās vēl pirms tā ir iznākusi. Šoreiz Deboras Hārknesas darbs "Raganu atklājums". Spriežot pēc pirmajām piecām nodaļām, tas būs visnotaļ aizraujošs stāsts ar palielu burvestību piešprici.

Diāna ir senas burvju dzimtas atvase, kura vienmēr centusies vairīties izmantot savas burvju spējas. Viņa skaita, cik reizes gada laikā nav spējusi izvairīties no burvestību pielietošanas. Viss mainās dienā, kad Diāna uzsāk darbu ar noslēpumaino Ešmola kolekcijas 782.sējumu. Tikai jaunā zinātniece vēl neapzinās kādu Pandoras lādi atvērusi. 

Lorena Olivera "Rekviēms"

Kad nepieciešams mazliet atslēgt smadzenes no realitātes un pafantazēt, izvēlieties kādu no jauniešu romāniem par mīlestību jeb drīzāk par mīlestības neesamību. Tā es varētu iesākt šo atsauksmi par Lorenas Oliveras darbu "Rekviēms". Ja vien... Lasītu to uzreiz pēc pirmās daļas "Delīrijs" un otrās daļas "Pandēmija". Rekviēms ir triloģijas noslēdzošā daļa stāstā par pasauli, kurā mīlestība teik dēvēta par slimību un izskausta ar īpašas operācijas palīdzību. Tiesa gan - līdz ar citām cilvēkam normāli piemītošām jūtām, piemēram, līdzcietību.

Veronika Rota "Dumpinieki"

Pēc Zvaigzne ABC blogeru Ziemassvētkiem manā e-lasītājā nonāca jaunās amerikāņu rakstnieces Veronikas Rotas pēc kārtas otrā grāmata - "Dumpinieki". Tas ir turpinājums manā blogā jau iepriekš apskatītajai grāmatai "Citādie".

Iepriekšējā aprakstā par pirmo triloģijas daļu nebiju tālu no patiesības par otrās daļas tulkojumu latviešu valodā. Nu antiutopijas otrā daļa ir pieejama jaunajiem un ne tik jaunajiem lasītājiem. Palieku pie pārliecības, ka stāsts par visas sabiedrības sadalīšanu piecās kopienās vairāk patiks jauniešiem. Iepriekš, rakstot par "Citādajiem", nepelnīti biju aizmirsusi piekto kopienu un apgalvoju, ka Rota izveidojusi vien četras. Varbūt gan tāpēc, ka taisnprāšiem nebija visai liela nozīme ne pirmajā, ne arī kā redzu, otrajā triloģijas daļā.

Valentīna Freimane "Ardievu Atlantīda"

Ziemassvētku brīvdienas beidzot bija laiks, kad varēju mierīgu sirdi pievērsties grāmatām. Atļāvos ignorēt mācību darbus un piešķirt sev svētku brīvdienas, kurās nedomāju ne par notikumiem Latvijā, ne ko citu. Šoreiz izvēle krita uz Valentīnas Freimanes darbu "Ardievu Atlantīda". Tā ir ne vien grāmata par ebrejiem Latvijā laikā, kad viņus centās nīdēt gandrīz visā pasaulē, bet arī par laiku, kas parāda, ka ebreji ir tieši tādi paši cilvēki kā visi citi, bet aizspriedumi pret viņiem aizvien ir valdījuši dažnedažādi.