Nupat izlasīju skotu rakstnieka Ērvina Velša romānu "Porno" un uzreiz arī ķēros klāt jaunākajai autora grāmatai "The Blade Artist" jeb "Asmens mākslinieks". Autors turpina pavērt lasītājam noziedzīgās pasaules aizkaru šoreiz īpašu uzmanību pievēršot vardarbīgajam Frenkam Begbijam. L;ielāko mūža daļu aizvadījis vardarbīgos kautiņos, naida uzplaiksnījumos, tam sekojošos cietumsoda izciešanas posmos un bezjēdzīgā destruktīvismā, Frenks Begbijs beidzot ir nomierinājies. Viņš ir iemācījies kontrolēt savas dusmas un saņemt savas emocijas ciešā tvērienā, viņš dzīvo ar sievu un divām lolotām meitiņām okeāna otrā pusē - Kalifornijā. Vispār tur viņu sauc par Džeimsu Frensisu un Velša darbu lasītājam labi zināmais ļaundaris ir kļuvis par pieprasītu mākslinieku. Māksla starp citu arī ir daļa no dusmu kontroles terapijas.
Rāda ziņas ar etiķeti Skotija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Skotija. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2018. gada 22. jūnijs
svētdiena, 2018. gada 17. jūnijs
Ērvins Velšs "Porno"
Ja gribat krānus, narkotikas un lamuvārdus katrā grāmatas lappusē, laipni lūgti lasīt Ērvina Velša "Porno". Bet patiesībā stāsts jau nemaz nav par seksu, bet gan par to, vai un kā cilvēki spēj dzīvot tālāk, pārkāpt savai pagātnei un mainīties. "Porno" ir arī stāsts par robežām, pārpratumiem, meliem, definīcijām, dzīves pozīcijām, patērēšanu un pārtērēšanu. Tas ir skatiens iekšā pašam sevī, jo Velša pasaule ir nekaunīga, pretīga, netīra un rupja.
"Cigaretes, alkohols, heroīns, kokaīns, amfetamīns, trūkums un smadzeņu pišana medijos: kapitālisma ieroči cilvēka iznīcināšanai ir smalkāki un efektīvāki nekā nacisma..." (345.lpp)
"Cigaretes, alkohols, heroīns, kokaīns, amfetamīns, trūkums un smadzeņu pišana medijos: kapitālisma ieroči cilvēka iznīcināšanai ir smalkāki un efektīvāki nekā nacisma..." (345.lpp)
otrdiena, 2014. gada 4. marts
Emigranti un emigrācija; "Izraidītie" un "Dzimtenīte"
Marts un pavasaris man sācies ar emigrācijas tematiku. Pati prom vēlreiz netaisos, bet dodos kultūras virzienā. Jau janvārī biju paņēmusi biļetes uz lietuviešu režisora darbu "Izraidītie" Dailes teātrī. 2.martā bija beidzot pienākusi lielā teātra diena.
Tas notika pirms padsmit gadiem. Toreiz Ņujorkā vēl stāvēja Dvīņu torņi, bet princese Diāna jau bija gājusi bojā. Toreiz Bens bija ļoti laimīgs un perspektīvs.
Lipīgi, smirdīgi, šķībi, greizi un apdulluši no garā ceļa, bariņš emigrantu ierodas Londonā - apsolītajā zemē. Taču šī ir cita pasaule - kastēs zem Vaterlo tilta, bez mājām un draugiem. Un dzīve nav nekāds fiction, kur visu var izdaiļot.
Lipīgi, smirdīgi, šķībi, greizi un apdulluši no garā ceļa, bariņš emigrantu ierodas Londonā - apsolītajā zemē. Taču šī ir cita pasaule - kastēs zem Vaterlo tilta, bez mājām un draugiem. Un dzīve nav nekāds fiction, kur visu var izdaiļot.
Abonēt:
Ziņas (Atom)

